Ziemā slēpo, vasarā – burā
Aldis Šuriņš ir zināms kā amatieru sportists vindsērfingā (burāšanā) "Raceboard" klasē. Ar labiem rezultātiem piedalās vindsērfinga sacensībās amatieru un veterānu grupās, ir rezultātu līderis Latvijas vindsērfingā.
2025. gadā viņš bija Latvijas čempions "Raceboard" klasē, arī 2024. gadā viņš bija Latvijas kausa uzvarētājs un vicečempions Latvijas čempionātā vīriešu konkurencē, 2020. gadā ieguva 2. vietu "Grand Master" grupā Latvijas čempionātā. Daudzkārt godalgots dažādās regatēs. Piedalījies arī Eiropas čempionātos, pasaules čempionātos.
Panākumi gūti arī distanču slēpošanā un biatlonā.
2026. gadā viņš slēpoja "Apkārt Alaukstam", Madonas tautas slēpojumā pieveica 15 km distanci, Latvijas čempionātā distanču slēpošanā (2025./26. gada sezona) savā vecuma grupā izcīnīja 1. vietu. Nesen LČ 3. posma sacensībās "Smeceres silā" Aldis Šuriņš uzvarēja 19,8 km distancē klasiskajā solī. Taču vislielākais savu spēju pārbaudījums šoziem bija Rankas kartonfabrikas distanču slēpošanas maratons - 100 kilometru.
Šosezon viņš piedalījās "Smeceres silā" rīkotajās Baltijas kausa izcīņas sacensībās biatlonā, arī Latvijas kausa sacensībās biatlonā u. c.
Svarīgi sevi uzturēt formā
Aldis Šuriņš atklāj, ka viņam patīk sevi izaicināt izturības ziemas sporta pasākumos, patīk distanču slēpošana un biatlons. “Būtu garlaicīgi neko nedarīt,” secina Aldis.
Slēpošanu viņš iepazina, kad mācījās Liezēres pamatskolas astoņgadīgajā skolā. “Fizkultūras stundās skolotājs Jānis Ozoliņš mums slēpošanā ielika labu pamatu – iemācīja pareizi slēpot klasikā. Slēpes toreiz bija kā jau visiem, bet slēpošana iepatikās. No skolas laikiem ir sakrāta kaudzīte diplomu. Ar biatlonu sāku nodarboties, mācoties toreizējā Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā. Trenējāmies Rīgā, Biķernieku trasē, bija nometnes Madonā, Ērgļos, Vestienā.
Slēpošana un biatlons tomēr ir smagi sporta veidi, arī burāt nav viegli. Ziemā slēpoju, lai uzturētu sevi formā un vasarā būtu vieglāk burāt. Slēpoju atbilstoši tam, kā jūtos, bet mana prioritāte vaļasprieku sarakstā ir vindsērfings,” atzīst Aldis Šuriņš.
Viņš atceras: “Vienu brīdi vispār neslēpoju, netrenējos, līdz Uldis Lapsa sakūdīja, lai atsāku slēpot. "Smeceres sila" trasēs ziemā gandrīz vienmēr ir sniegs, distanču slēpošana patīk kopš bērnības, un motivācija rodas līdz ar vēlmi uzturēt sevi formā. Pēdējā laikā uz silu braucu slēpot regulāri, jo turp uz Madonas sporta skolas treniņiem vedu savus mazbērnus – Madaru un Jumi. Kaut neliels, tomēr tas ir attālums, jo dzīvesvieta atrodas Cesvaines pusē, vēl aiz Grašiem.”
Vindsērfings amatieru līmenī
Vindsērfings ir ūdens sporta veids, kurā cilvēks stāv uz speciāla dēļa un izmanto buru, lai pārvietotos pa ūdens virsmu, izmantojot vēja spēku. Tas ir kā apvienojums starp sērfošanu un burāšanu. Attīsta līdzsvaru, spēku un koordināciju.
“Ar vindsērfingu sāku iepazīties, arī pateicoties Uldim Lapsam. Viņš jau šo sporta veidu prata, es pievienojos, kad tiku pie humānajā palīdzībā atsūtīta dēļa, kas nevienu neinteresēja. Tagad tas liekas aizvēsturisks, bet man iesākumam pirms vairāk nekā divdesmit gadiem tas bija labs inventārs. Pirmo vasaru ar to trenējos gandrīz katru dienu. Braucu uz Līdēres ezeru, arī uz Lubānu, joprojām patīk Rāznas ezers.
Pēc tam mūsu kompāniju aizvilka uz sacensībām Kāla ezerā. Ja tikai vizinās, tad tā ir atpūta, bet, kad piedalies sacensībās, tad tas ir pavisam kas cits. Slikti, ja nav vēja, bet vēl grūtāk, ja ir liels vējš. Nācies sacensībās burāt arī bezvējā, un tad nākas airēt ar buru. Tāpēc arī ziemā ir jātrenē muskuļi. Vindsērfinga sezonas atklāšanas sacensības jau notiks 2. maijā Rīgā. Katru pavasari ir jāatsāk viss no gala, jāsameklē dēlis, jāizvēlas buras, iemaņas gan nevar atņemt, bet ar katru gadu jūtu, ka burāšanā vairs nav tik viegli uzvarēt.”
Aldis Šuriņš ir arī Latvijas Vindsērfinga asociācijā, ar novada pašvaldības atbalstu piedalās Latvijas un Eiropas čempionātos.
Kalendārs ar savām fotogrāfijām
Viņa aizraušanās ir arī fotografēšana. Patīk vasaras agrie rīti, kad var doties dabā, kur ir klusums, var dzirdēt putnus, redzēt zvērus, kas kļūst par foto modeļiem.
“Ar fotografēšanu tagad nodarbojos mazāk, vairs neskrienu pakaļ katrai stirnai pa pļavām. Taču jau kādus 20 gadus tradīcija ir SIA "Erante" izdots kalendārs ar savām fotogrāfijām. Tas nav peļņai, bet lai kādam būtu uzdāvināts mazs prieks.”
