Lēmumu piedalīties “Koru karos” Krists Indrišonoks skaidro ar to, ka uzskata sevi par lielu savas dzimtās pilsētas – Olaines – patriotu. Mūziķis ir pārliecināts, ka bez Olaines nebūtu tāds, kādu mēs visi esam raduši viņu redzēt uz skatuves, jo šai pilsētai ir būtiska loma viņa personības un karjeras veidošanā. Krists Indrišonoks atzīst, ka izvēle uzņemties Olaines Melnbaltā kora vadītāja lomu viņam bijis jauns izaicinājums, jo pats nekad nav dziedājis korī un šis ir viņa pirmais nopietnais darbs šajā jomā.
– Jūs un Olaine – tās ir divas nesaraujamas lietas. Līdzīgi kā jautājumā par to, kas bija pirmais – ola vai vista –, laikam tikpat grūti saprast, vai Olaine mūziķa Chris Noah dzīvē ir primārais faktors, vai tomēr mūziķis Chris Noah Olaines dzīvē.
– Piekrītu, skaists salīdzinājums. Tā patiešām varētu teikt.
– Savulaik, dzīvojot Olainē, esat teicis, ka nekad nebūsiet mūziķis.
– Jā, senāk bija tāda lieta, nenoliedzu. Bet, redz, kā dzīve iegriežas. Tajā brīdī es ļoti fokusējos uz sportu – spēlēju hokeju – un biju pārliecināts, ka tieši tas būs mans nākotnes ceļš. Laikam ejot, pieaugšanas procesā mainoties interesēm un attīstot savu iekšējo pasauli, viss iegrozījās citādi, un es atradu sevi mūzikā.
Chris Noah kopā ar savu grupu izpilda dziesmu “Nomodā”.
– Cik liela loma Olainei bija jūsu personības izaugsmē un pilnveidošanās procesā?
– Savu pusaudža vecumu es pilnībā pavadīju Olainē. Protams, vide, kurā tu atrodies, cilvēki, ar kuriem pavadi laiku, ļoti ietekmē tavu skatījumu uz lietām, izpratni par dzīvi un daudz ko citu. Tāpēc noteikti varu teikt, ka Olaine ir atstājusi ļoti spēcīgu nospiedumu uz manu personību.
– Vai iepriekš skatījāties “Koru karus”?
– Godīgi sakot, nē. Es vispār neesmu liels televīzijas cienītājs. Protams, epizodiski biju redzējis kādus fragmentus, jo arī agrāk šajā šovā piedalījās man labi pazīstami cilvēki, piemēram, Kristīne Pāže no grupas “Kaut kaili”. Tad paskatījos, kā viņai veicas, bet kopumā uzmetu aci šim projektam ļoti epizodiski.
– Kad jums piedāvāja vadīt Olaines kori, uzreiz piekritāt? Jūs pats esat minējis, ka līdz šim ar kori nebijāt saistīts.
– Taisnība, agrāk man nebija nekādas pieredzes darbā ar koriem, es arī neesmu dziedājis korī. Tādēļ, godīgi sakot, man vajadzēja nedaudz laika, lai visu apdomātu un apsvērtu šo priekšlikumu. Man bija jāsaprot, vai es to spēšu izdarīt, kā šo jauno projektu savienošu ar savu ikdienu un kā vispār redzu sevi šajā kontekstā. Taču šis pārdomu laiks nebija ilgs – varbūt kāda diena. Un tad es sapratu, ka šāda iespēja dzīvē nenāk bieži. Tā ir pieredze, kuru noteikti ir vērts piedzīvot, un vienkārši jāsaka jā.
Mūziķis kopā ar Olaines Melnbalto kori astotajā “Koru karu” raidījumā pirms izbalsošanas.
– No malas skatoties, var teikt, ka Olaines koris bija pelnījis finālu. Visi kori šķita ļoti līdzvērtīgi. Varbūt vienīgi Aira Birziņa jums nedaudz pašāva kāju priekšā, par pirmo dziesmu Olaines Melnbaltajam korim piešķirot devītnieku, kamēr visiem pārējiem lika desmit.
– Jā, mazliet neskaidrs palika jautājums par to devītnieku, bet mēs baigi neiespringstam uz tiem vērtējumiem. Viss ir kārtībā. Es tiešām uzskatu, ka četri labākie kori bija palikuši, un jāņem vērā arī skatītāju balsojums – piemēram, Preiļi un Madona šajā jomā noteikti bija favorīti. Mēs esam gandarīti par paveikto, lieki neskumstam un iznākumu pieņemam mierīgi.
– Godīgi sakot, pat negribējās skatīties līdz beigām – likās, ka neviens koris nav pelnījis izkrist.
– Jā, bet tur neko nevar padarīt, tāda ir televīzijas šovu lietu kārtība. Mēs jau rēķinājāmies, ka vienā brīdī viss beigsies. Galvenais bija baudīt šī raidījuma piedāvātās iespējas un parādīt visu, kas ir mūsu spēkos. Un es tiešām varu teikt: mēs ar kori esam ļoti priecīgi par padarīto. Pēdējā raidījumā paveicām visu uz simt procentiem – uzstāšanās bija noslīpēta līdz pēdējai niansei, un mēs arī tā to pasniedzām skatītājiem. Tādēļ arī rūgtums nav tik liels, jo mēs zinām, ka izspiedām maksimumu. Mēs izpildījām savu uzdevumu, un viss pārējais jau vairs nebija mūsu rokās.
– Kāda ir Olaines Melnbaltā kora dzīve tagad – vai esat kļuvuši par vienu lielu ģimeni?
– Absolūti precīzi. Mēs patiešām dzīvojam kā plaša, bet cieša ģimene. Kā jau tas bieži notiek kolektīvos, kas kopā pavadījuši labu laiku un daudz ko piedzīvojuši, dalībnieki satuvinās ne tikai profesionālā, bet arī cilvēciskā plāksnē, kļūst par draugiem. Mūsu gadījumā viss nebeidzas ar šovu, bet turpinās. Mums jau tuvākajā laikā ir plānota liela uzstāšanās – 6. jūnijā Olaines Melnbaltais koris kāps uz skatuves manā līdz šim lielākajā koncertā Siguldas pilsdrupu estrādē. Uzskatu, ka ar visām labajām lietām ir jādalās, tāpēc es arī aicināju kori piedalīties. Mēs visi esam priecīgi un ar nepacietību gaidām šo notikumu.
– Vai vēl kaut kas kopīgs ir paredzēts?
– Jā, būs arī pāris koncertu Olaines pilsētas svētkos – ir ļoti forši atgriezties pie savējiem. Tāpat mums ir paredzēts vienkārši turpināt satikties, pavadīt laiku kopā. Varbūt kopīgi noskatīsimies arī nākamo “Koru karu” raidījumu, kurā trīs palikušie kolektīvi cīnīsies par divām vietām finālā. Bet pēc tam jau atkal tiksimies noslēguma raidījumā, kur būs visi kori, un arī mēs kāpsim uz skatuves, lai izpildītu fragmentu no kādas dziesmas.
Chris Noah kopā ar Olaines Melnbalto kori.
– Atgriežoties pie Olaines – kā vērtējat tās ieguldījumu un nozīmi jūsu personīgajā dzīvē? Turklāt droši vien arī pati pilsēta laika gaitā mainījusies?
– Kā jau minēju, visa mana bērnība un pusaudža gadi lielākoties pavadīti Olainē. Man šī pilsēta ir sirdī. Visi mani draugi nāk no šejienes, un šīs draudzības saites ir izveidojušās tik stipras un patiesas, ka joprojām mani tuvākie cilvēki ir tie paši, kas bija skolas laikā. Laikam var teikt, ka Olaine ir vieta, kur dzimst īsta draudzība. Arī pati pilsēta kopumā attīstās – līdzīgi kā cilvēks, kļūstot vecāks, iemācās daudz ko jaunu un pilnveidojas, arī Olaine aug un mainās. Šeit ir ļoti daudz iespēju sportot – baseins, hokeja halle, tenisa korti, dažādi citi sporta laukumi. Arī mūzikas jomā notiek attīstība – plānots būvēt lielu kultūras centru, kur tiks nodrošinātas muzicēšanas un citu radošo izpausmju iespējas.
Kopumā Olaine ir forša vieta, kur dzīvot. Pozitīvu pienesumu dod arī Rīgas tuvums – tas sniedz sajūtu, ka esi blakus visiem lielajiem notikumiem un jebkurā brīdī vari nokļūt visur, kur vien vēlies, taču vienlaikus tu mierīgi vari iziet ārā, doties pastaigā uz netālo parku, ieelpot svaigu gaisu un justies tā, it kā būtu krietni tālāk no galvaspilsētas burzmas.
– Cik daudz laika pavadāt Olainē?
– Patiesībā uzturos šeit regulāri. Mana darba studija atrodas Jaunolainē, tur dzīvo arī mani vecāki, savukārt vecmāmiņa – Olainē. Līdz ar to esmu šeit bieži – gan darba dēļ, gan tādēļ, lai satiktu ģimeni. Kopumā kādas četras piecas dienas nedēļā es uzturos vai vismaz viesojos Olainē.
– Nelielais attālums noteikti ir pozitīvs faktors ikdienas dzīvē, jo nav jābraukā no viena Latvijas gala uz otru.
– Nē, viss ir ļoti tuvu un vienmēr pieejams. Rīga ir blakus, un, ja braucu vakarā vai agri no rīta, kad nav sastrēgumu, no savas studijas līdz galvaspilsētas centram varu nokļūt apmēram divdesmit minūtēs. Tas ir ļoti ērti, un tieši šajā nelielajā attālumā slēpjas savs skaistums – atbraucot strādāt radoši, teju vienā brīdī tu esi savā mierīgajā vidē pie dabas, savukārt vajadzības gadījumā, piemēram, ja gaidāma tikšanās, pasākumu plānošana vai kādi citi darbi, tu tikpat ātri vari nokļūt Rīgā, visu notikumu centrā.
– Kas jūs Olainē saista visvairāk? Vai tā ir daba, kāds konkrēts kultūrvēsturisks objekts vai vairākas lietas vienlaikus?
– Godīgi sakot, viens no lielākajiem magnētiem noteikti ir vecāku mājas – tās mani vienmēr velk atpakaļ. Turpat blakus ir arī mana darba studija, līdz ar to šī vieta man ir svarīga arī profesionālajā jomā. Runājot par pašu pilsētu, man ļoti patīk Līduma karjeri. Tur mēs ar draugiem savulaik izveidojām veikparku, paši to arī iekārtojām. Tagad tas jau nodots citiem, bet joprojām ir patīkami redzēt, ka vasarā tur viss notiek, cilvēki brauc, sporto – viss projekts dzīvo tālāk.
Ļoti mīļa vieta man ir arī slidotava. Tur es pavadīju milzum daudz laika, apgūstot hokeja spēli. Ledus laukumā tiešām ir izliets spaiņiem sviedru, gan trenējoties un attīstot sevi fiziski, gan arī mācoties ievērot disciplīnu, kas ļoti palīdzēja rakstura veidošanas procesā. Protams, liela loma manā dzīvē ir arī mūzikas skolai un jo īpaši Olaines 1. vidusskolai, kur es pavadīju visus divpadsmit skolas gadus. Tā ir vieta, kur es vienmēr ar lielu prieku atgriežos, – tur joprojām ir pazīstami skolotāji, aizvien jūtu tādu kā siltuma sajūtu, gluži kā pārrodoties mājās.
– Kāda situācija Olainē patlaban ir saistībā ar 1. un 2. vidusskolas “nometnēm”, jo agrāk nereti parādījās runas par problēmām abu skolu audzēkņu starpā. Vai jūtat kādu konkurenci starp skolām, katra cenšas būt pārāka?
– Man šķiet, ka šī sāncensība bija aktuāla agrāk – teiksim, pirms vairākiem gadu desmitiem. Varbūt tolaik tās skolas kaut kā vairāk konkurēja savā starpā. Tagad, cik es zinu, viss ir normāli. Man pašam ir draugi arī no Olaines 2. vidusskolas, un šāda dalīšanās problēma patlaban faktiski nepastāv. Tādas savstarpējās šķirošanas vairs īsti nav.
Savas dziesmas “Nomodā” videoklipa filmēšanas laukumā.
– Minējāt gan vasaras aktivitātes, gan ziemas sportu. Vai var teikt, ka jums Olainē patīk visi četri gadalaiki?
– Pilnīgi noteikti. Turklāt ne tikai Olainē, bet arī Rīgā, Jelgavā – visur ir savas pievilcīgās lietas. Man šķiet, ka Olainē visos gadalaikos ir, ko darīt, it īpaši, ja patīk sports. Kā jau minēju, šeit ir dažādas iespējas aktīvi pavadīt brīvo laiku – baseins, slidotava, futbola laukumi, tenisa korti, BMX trases, kā arī citām sporta nodarbībām, tostarp ekstrēmo sporta veidu cienītājiem, piemērotas treniņu vietas. Ja cilvēks ir aktīvs, tad tiešām Olainē ir daudz iespēju – katrs var izvēlēties, ko darīt. Forši!
– Ja jums būtu jāparāda Olaines labākās un pievilcīgākās vietas kādam viesim, uz kurieni jūs viņu noteikti aizvestu?
– Vasarā noteikti dotos uz Olaines mežaparku – tur ir brīvdabas estrāde, kurai apkārt ir skaists parks. Tajā ir ierīkoti bērnu rotaļu laukumi, uzstādīti trenažieri un citi atpūtnieku ērtībām domāti objekti, izveidojot ļoti patīkamu vidi. Tāpat noteikti parādītu Līduma karjerus – tie gan atrodas nedaudz ārpus pilsētas, bet tā ir ļoti laba vieta atpūtai vasarā. Tur var gan peldēties, gan nodarboties ar ūdens sportu, piemēram, veikbordu.
Trešo vietu man grūti nosaukt – katram tā, visticamāk, būs sava. Bet, ja rastos iespēja, es noteikti parādītu arī Olaines 1. vidusskolu un vienkārši izstaigātu to, pagremdētos atmiņās. Man tā vieta ir ļoti īpaša.
– Cik labi olainieši jūs pazina jau pirms “Koru kariem”? Varbūt uzmanība vairāk parādījās tieši pēc šova?
– Grūti spriest – tas jau vairāk jāvaicā pašiem pilsētas iedzīvotājiem. Es neesmu gājis un prasījis, cik ļoti mani pazīst. Man šķiet, ka cilvēki par mani zināja arī iepriekš, bet šobrīd atpazīstamība varbūt ir nostiprinājusies. Iespējams, mūsu uzstāšanās arī kaut kādā ziņā ir veicinājusi Olaines vienotību, jo sīkstā cīnīšanās “Koru karos” apvieno tajos iesaistītās pilsētas. Cilvēki skatās, redz savējos, jūt līdzi, un tas rada lielāku piederības sajūtu. Varbūt arī mani pēc televīzijas raidījumiem iedzīvotāji tagad vairāk saista ar Olaini un izteiktāk jūt manu lokālpatriotismu.
– Kā ir tagad – vai, piemēram, veikalā jūs atpazīst? Varbūt pat ļauj iepirkties bez rindas?
– (Smejas.) Pagaidām neviens mani nav laidis pie kases sev priekšā bez rindas. Ja arī kāds to piedāvātu, es atteiktos. Bet kopumā, jā – cilvēki atpazīst, uzrunā, raksta ziņas, saka labus vārdus. Viņi arī bieži ir priecīgi par to, ka Olaine bija pārstāvēta “Koru karos”. Manuprāt, Olaine šajā šovā ir iegājusi ar savu krāsu un šarmu, un mūsu kora nospiedums tur paliks.
– Turpinot par veikalu – vai esat kādreiz palīdzējis kādam svešam cilvēkam, piemēram, samaksāt par pirkumu?
– Ir bijuši pāris gadījumi, kad, redzot, ka cilvēkam pietrūkst naudas, es esmu palīdzējis. Bet tādas lietas nenotiek bieži, un es arī negribu tās kaut kā īpaši izgaismot. Tas ir vienkārši cilvēcīgi – ja redzu, ka cilvēkam ir grūti, cenšos palīdzēt.
– Tagad, kad jūsu dzīve zināmā mērā ir saistīta ar kori, vai iegūtā pieredze varētu jūs aizvest arī uz dziesmu un deju svētkiem? Bet varbūt jūs ar savu kori, līdzīgi kā Andris Ērglis ar Liepājas kori, būtu gatavi uzstāties arī gaidāmajā grandiozajā kormūzikas koncertā “Manai dzimtenei”, kas skanēs Mežaparka Dziesmu svētku estrādē šā gada 11. jūlijā?
– Mēs esam atvērti piedāvājumiem. Protams, mums būtu gods kāpt uz skatuves tik lielos un nozīmīgos pasākumos. Bet tas jau nav atkarīgs tikai no mums. Turēsim acis un ausis vaļā un raudzīsimies, kur varam piedalīties un iepriecināt savus skatītājus un klausītājus, kā arī paši sevi.
Chris Noah izpārdotā solo koncertā koncertzālē “Palladium Riga”.
– Kādu jūs redzat savu lielo kora ģimeni nākotnē, teiksim, pēc pieciem vai desmit gadiem? Kā jums šķiet, vai aizvien būsiet cieši saistīti, vai tomēr laika ritējums neizbēgami ieviesīs savas korekcijas un jūs attālināsieties?
– Man ir tāda sajūta, ka patlaban vairāk vajadzētu fokusēties uz tuvāku perspektīvu – diviem trim gadiem. Domāju, ka šajā laika periodā mēs noteikti saglabāsim kontaktu – sazināsimies, satiksimies, interesēsimies cits par citu, dalīsimies ar jaunumiem. Kas būs pēc desmit gadiem – to vien Dievs zina. Bet esmu diezgan pārliecināts, ka vismaz tuvākajā laikā mūsu savstarpējā saikne saglabāsies un draudzība turpināsies.
– Kā jūs pats novērtētu savus koristus un viņu sniegumu?
– Viņu pienesums “Koru kariem”, ieguldītais darbs un atdeve bija maksimāla, tāpēc vērtējums ir desmit no desmit. Viņi bija lieliski biedri un teicami sadarbības partneri, ļoti labi sevi parādīja uz skatuves. Tāpēc no savas puses es varu teikt tikai tos labākos vārdus. Tērpi, uzvedums, balsis – viss allaž bija ļoti augstā līmenī. Protams, vienmēr var atrast nianses, ko uzlabot, bet kopumā mēs esam ļoti gandarīti. Galu galā – mūsu iekšējais prieks par paveikto jau parāda, ka mūsu dalība šajā šovā bija vērtīga.
– ”Koru kari” drīz beigsies. Ko tālāk plānojat darīt, kādi ir nākamie uzdevumi un izaicinājumi?
– Šobrīd pilnībā fokusējos uz 6. jūniju – savas līdzšinējās karjeras lielāko koncertu Siguldas pilsdrupu estrādē. Paralēli, protams, turpinu koncertēt, rakstīt jaunas dziesmas un darīt visu, kas pieder pie aktīvas mūziķa dzīves.
– Lai izdodas vareni izskanēt pa visu Latviju no Siguldas un veiksmīgi īstenot arī tālākās ieceres!
