“Ar gadiem pēda mainās, un nepieciešami atbilstoši apavi. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem pēc pusmūža, kad pakāpeniski samazinās pēdas tauku spilventiņa biezums un tā amortizācijas spēja zem pleznas kaulu galviņām un papēža. Gadiem ejot un slodzes ietekmē var pazemināties arī pēdu velves, tādēļ tās mēdz kļūt platākas un nedaudz garākas.
Ja agrāk valkātos apavos vairs nejūtaties ērti, tie jāmaina. Neatbilstoši apavi var radīt pēdas pārslodzi, diskomfortu un sāpes,” daktere skaidro.
Piemēroti apavi jebkurā vecumā palīdz izvairīties ne tikai no tulznām un sāpošām pēdām, bet arī mazina slodzi uz kāju locītavām un muguru, kā arī samazina greizā īkšķa deformācijas progresēšanu un ar to saistītos simptomus.
Radies iespaids, ka greizie īkšķi lielākoties ir sievietēm pēc pusmūža. Vai tā ir?
Vīriešiem patiešām greizais īkšķis sastopams retāk, taču pavisam pasargāti viņi nav. Liela nozīme ir iedzimtībai — nereti deformācija sastopama vienas ģimenes locekļiem vairākās paaudzēs. To var novērot jau pusaudžiem un jauniem cilvēkiem, bet ar gadiem deformācija mēdz progresēt.
Tā ka mēs no senčiem mantojam ne tikai daudzas labas lietas, bet arī greizos īkšķus.
Ja rados ir cilvēki ar šo deformāciju, svarīgi laikus pievērst uzmanību piemērotiem apaviem un pēdu veselībai, lai mazinātu deformācijas progresēšanu. Pilnībā novērst tās attīstību ne vienmēr ir iespējams, jo grūti ietekmēt iedzimtus faktorus.
Jūsu promocijas darbs top par greizā īkšķa ārstēšanas metodēm, tādēļ arī esat apkopojusi šādu pieredzi — kādi ir jūsu secinājumi?
Aicinājumam nākt uz konsultāciju atsaucās daudz cilvēku ar šo deformāciju, daļai tā bija jau ļoti izteikta. Operācija tika veikta tiem pacientiem, kuriem konservatīva ārstēšana (bez ķirurģijas) vairs nespēja pietiekami palīdzēt un kuru vispārējais veselības stāvoklis ļāva veikt ķirurģisku ārstēšanu.
Operētajiem pacientiem sekoju līdzi piecus gadus. Lielākā daļa ar rezultātu ir apmierināti — mazinājušās sāpes un diskomforts, var valkāt apavus bez sūdzībām. Citiem deformācija nedaudz atjaunojās, bet ne vienmēr radīja sūdzības, savukārt dažos gadījumos deformācija atjaunojās izteiktāk. Kopumā mūsu novērojumi ir līdzīgi starptautiskajos pētījumos aprakstītiem rezultātiem — lielākā daļa pacientu turpina dzīvot bez sūdzībām par pēdu deformāciju.
Arī tiem, kuri ārstējās konservatīvi, rezultāti ir dažādi, tomēr vairums atzīst, ka izjūt labas izmaiņas — vieglāk paiet, mazāk sāp —, taču uzlabojumi panākti, aktīvi strādājot un sadarbojoties ar tehnisko ortopēdu, fizioterapeitu, podologu. Deformāciju ar šīm metodēm iztaisnot nevar, bet iespējams mazināt sāpes un diskomfortu un uzlabot pēdas funkciju.
Par operāciju runājot — tā esot plaša un ilgi dzīstoša.
Jau vismaz pāris gadus greizajiem īkšķiem reti veicu vaļējas operācijas. Esmu starp trim Latvijas traumatologiem ortopēdiem, kas to dara rentgena kontrolē mazinvazīvi caur aptuveni 4 — 5 milimetrus platiem griezumiem (un vienīgā, kura operē ar valsts līdzfinansējumu). Šī pieeja būtiski atšķiras no klasiskās ķirurģijas, ko savulaik apguvu, bija jāmaina ierastais domāšanas veids un jāapgūst pavisam cita operācijas tehnika.
Pacientam mazinvazīva operācija parasti nozīmē mazākus mīksto audu bojājumus, mazākas rētas un nereti vieglāku pēcoperācijas periodu, bet līdz pilnīgai atlabšanai jārēķinās vidēji ap četriem mēnešiem. Ir gan pacienti, kas gatavi skriet gandrīz vai no operāciju zāles; kāda ģimenes ārste pat neņēma slimības lapu. Teicu, lai nerāda sliktu piemēru citiem pacientiem.
Kā greizā īkšķa slimniekiem palīdz tehniskais ortopēds, fizioterapeits un podologs?
Ar šiem trim speciālistiem ieteicams sadarboties cilvēkiem ne tikai ar greizo īkšķi, bet arī ar citām pēdu problēmām.
Podologs sakopj nagus un pēdas ādu, likvidē sabiezējumus un varžacis, kas var rasties nepiemērotu apavu, pēdas deformācijas un izmainīta slodzes sadalījuma dēļ.
Tehniskais ortopēds izvērtē pēdas formu, slodzes sadalījumu un pēc vajadzības piemeklē individuālus tehniskos palīglīdzekļus vai izgatavo individuālās ortopēdiskās zolītes. Tās palīdz pareizi sadalīt slodzi uz pēdu, atslogot sāpīgās vietas un mazināt sāpes staigājot.
Fizioterapeits izvērtē pēdas un visa ķermeņa stāvokli, locītavu kustību apjomu, muskuļu spēku, līdzsvaru un gaitas īpatnības. Ar piemērotiem vingrojumiem iespējams stiprināt pēdas un apakšstilba muskulatūru, saglabāt locītavu kustīgumu, uzlabot vai atvieglot iešanu. Turklāt pareiza stāja un gaita ietekmē ceļu, iegurņa, muguras veselību, līdzsvaru. Īpaši aktuāli tas ir cilvēkiem gados, jo novecojot mazinās saišu, cīpslu elastība un izturība, samazinās pēdas locītavas kustību apjoms, kas ietekmē kustību koordināciju.
Šie trīs speciālisti ir svarīgi gan pirms, gan pēc greizā īkšķa operācijas. Ideāli, ja jau pirms operācijas pacienti varētu pāris mēnešus apmeklēt fizioterapeitu un mācītos vingrojumus. Tad pēc operācijas rehabilitācija būtu vieglāka. Diemžēl valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība ne vienmēr ļauj tos izmantot tik plaši, kā gribētos.
Ar ko būtu jāsāk cilvēkam, kam pēdas sāp, ātri nogurst vai smeldz pēc fiziskas slodzes?
Pirmām kārtām der pašam tās kārtīgi apskatīt. Cilvēkiem gados nereti mazinās jutīgums, it īpaši, ja slimo ar cukura diabētu vai citām slimībām. Apskatiet un iztaustiet, kur ir sabiezējumi, noberzumi, varžacis, pietūkums un sāpīgums, varbūt pat kāda neārstēta trauma. Ja ir ādas vai nagu problēmas, jāiet pie podologa.
Ja sāpes atkārtojas, pastiprinās vai traucē ikdienā, būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai traumatologa ortopēda, kas izvērtēs sūdzības izlems par papildu izmeklējumiem.
Aptiekās vai ortopēdisko preču veikalos var iegādāties silikona starplikas, ko ievietot starp pirkstiem, kas deformācijas dēļ ir cieši saspiesti vai pat viens virs otra. Pieejami arī silikona ieliktnīši, ko ievietot apavos zem pēdas priekšējās daļas vai papēža, lai samazinātu spiedienu un uzlabotu amortizāciju. No speciālas silikona masas iespējams izgatavot arī individuāli pielāgotas pirkstu starplikas. Tās neārstē, taču var mazināt berzi, spiedienu un sāpes, padarot staigāšanu ērtāku.
Kā apavu izvēle ietekmē pēdu veselību? Varbūt mums būtu iespējami daudz jāstaigā basām kājām?
Ja nav sūdzību par sāpēm pēdās, tad droši var ar basām, taču, ja staigājot rodas sāpes un diskomforts pēdām, jāizvēlas piemēroti apavi un dažkārt var būt nepieciešama arī papildu pēdas amortizācija vai ortopēdiskās zolītes. Svarīgi, lai pēda pareizā pozīcijā atrastos ne tikai piecas minūtes dienā, bet lielāko daļu laika, kad kustaties.
Senioru vecumā daudzi pamana, ka veidojas plakanā pēda. Ja staigājot kājas pastiprināti nenogurst un nesāp, nevajag par to raizēties — vienkārši ar laiku izlīdzinās pēdas velves. Pēdas un apakšstilba muskulatūras stiprināšana, locītavu kustīguma un līdzsvara vingrinājumi ir noderīgi jebkurā vecumā.
Par apaviem runājot, svarīgi, lai tie atbilst pēdas formai, purngals būtu pietiekami plats un nespiestu pirkstus, zole nodrošinātu stabilitāti un amortizāciju, bet papēdis nebūtu pārmērīgi augsts.
Īpaši senioriem ieteicami stabili, labi pieguloši apavi ar platu pēdas priekšējo daļu.
Par laimi, augsto papēžu mode šķiet beigusies. Ilgstoša augstpapēžu apavu valkāšana palielina slodzi uz pēdas priekšējo daļu. Pētījumos augstpapēžu apavi ir saistīti ar pēdu sāpēm un greizā īkšķa veidošanos, tomēr vēl būtiskāks riska faktors greizā īkšķa attīstībai ir šauri apavi, kas mehāniski saspiež pirkstus.
Arī sandales ar plānu un gludu zoli nav piemērotas visiem. Ja pēdas ir veselas un šādos apavos ir ērti, tās drīkst valkāt. Taču, ja pēdas sāp, ātri nogurst vai ir samazinājusies dabiskā amortizācija, piemērotākas būs sandales ar nedaudz biezāku, amortizējošu zoli un labu fiksāciju.
Vai sāpošas pēdas nav ilga mūža loģiskas sekas?
Man ir pacienti, kas atnāk uz konsultāciju; es viņiem izstāstu par operāciju vai citu ārstēšanu, viņi noklausās, nosaka: cik nu man atlicis… un aiziet prom. Dažs tā dara ik pēc pieciem vai pat desmit gadiem.
Nē, sāpes visās malās nav vecuma norma! Arī sāpošas pēdas ne, bet pašiem jāgrib darīt un mainīt savu ikdienu.
Svarīgi ir saprast sāpju iemeslu un to novērst.
Nevajadzētu katru dienu nūjot daudzus kilometrus, bet mājās dzert pretsāpju zāles, jo nevar pēdas pielikt pie zemes. Vispirms jānoskaidro un jāmazina sāpju cēlonis, jāpielāgo apavi, slodze un, ja nepieciešams, jāārstējas. Tikai tad fiziskās aktivitātes pakāpeniski jāpalielina. Citādi tās var nevis palīdzēt, bet pastiprināt sāpes, kas liek krasi ierobežot kustēšanos.
