No nejaušas intereses viņa aizrautība izaugusi par aktīvās atpūtas biznesu, kas pulcē arvien plašāku laivotāju kopienu no visas Latvijas un atgādina – patiesais spēks rodams vienkāršībā, dabā un kustībā.
Māra laivošanas stāsts sākās pavisam nejauši pirms septiņiem gadiem. Māris dzīvo Lēdmanē pie Ogres upes un reiz tur iemēģinājis kāda cita laivas. Konstatējis, ka stikla šķiedras laivas nav piemērotas upes apstākļiem, nolēmis iegādāties pats savas un piedāvāt tās nomā citiem laivošanas interesentiem. Izpētījis situāciju, konsultējies ar lietpratējiem un devies pie kolēģiem uz Poliju, kur iegādājies pirmās 12 plastmasas laivas. No tā brīža viss attīstījies strauji – pieprasījums audzis un līdz ar to arī piedāvājums. Šobrīd viņa rīcībā ir jau 20 divvietīgu laivu, dažās iespējams līdzi ņemt arī bērnu.
«Sākumā interese par laivošanu bija galvenokārt vietējiem lēdmaniešiem. Labprāt iesaistos arī dažādos Lēdmanes pasākumos, kur ikvienam centra dīķī ir iespēja pamēģināt, kas ir laivošana, – organizēju nelielas stafetes. Bērniem tas ļoti patīk, arī pieaugušajiem, un nereti nākamajā reizē jau tiekamies uz upes,» stāsta Māris. Tā pamazām interesentu loks audzis. Māris izveidojis savu mājaslapu, aktīvi darbojas sociālajos tīklos – Facebook un TikTok – un šobrīd jau pulcē plašu laivotāju pulku no visas Latvijas. Lielākie entuziasti aktīvi sazinās WhatsApp grupā, kurā ziņo cits citam par aktuālo – tajā klīst joki par laivošanu un laivotājiem, par gaidāmajiem maratoniem un citiem laivotāju pasākumiem. Turklāt viņi ne tikai komunicē par izklaidēm, bet kopīgi arī plāno un tiekas, lai talkotu uz upēm. Vietējie aktīvisti arī sadarbojas kopējā projektā, lai piesaistītu finansējumu Lobes upes krastu sakopšanai, labiekārtošanai.
Laivošana Māra skatījumā ir iespēja izkāpt no ikdienas, baudīt dabas mieru, kopābūšanu, arī saliedēšanos, ja laivo lielāks pulks. Īpašu dabas skatu iespējams baudīt, laivojot liepu ziedēšanas laikā – tad ūdens virsma pārtop par zeltainu spoguli. Citi izvēlas laivošanu apvienot ar makšķerēšanas prieku. Laivotāji pirms sezonas sākšanās ar nepacietību vēro upes un, tiklīdz ledus izgājis, organizē kopēju sezonas atklāšanu. Šogad ledus izgājis marta otrās nedēļas nogalē, tāpēc nolemts sezonu atklāt 21. martā.
Laivošanas entuziasti: Guntis Baiba, Māris Mežals, Rolvijs Kimerāls
No atpūtas līdz piedzīvojumiem
Māris atklāj – lai nodarbotos ar laivošanu, nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, nav arī nekādi citi ierobežojumi. To var darīt ikviens. Viņa klientu lokā ir gan ģimenes, gan pārīši, gan kolektīvi – no bērniem līdz senioriem. Pēdējos trīs gadus savu izlaidumu, izbaudot laivošanas prieku, pie Māra svin Ogres Baltās Valdorfskolas pirmsskolas absolventi. Netrūkstot arī ārzemnieku, kuri bieži vien izlēmuši Latviju iepazīt «no citas puses», izmantojot lauku tūrisma sniegtās priekšrocības. «Pagājušajā gadā bija slikti laikapstākļi, bet cilvēku netrūka. Vienu nedēļu atbrauca skautu grupa no Vācijas, viņi ceļoja ar mugursomām, izbrauca pie manis ar laivām, devās prom, bet viņus neņēma pretī, kur bija domājuši palikt, tā nu braucu viņiem atkal pakaļ, un palika pie manis teltīs veselu nedēļu. Tiklīdz viņi bija prom, atbrauca poļu grupa, pēc tam spāņi un angļi. Citi atbrauc uz vienu dienu, citi telšu vietā paliek ilgāk,» saka Māris. Aktīvākais laivošanas laiks ir vasaras sākumā, jūnijā un augustā, kad dažkārt laivas jāmeklē vēl pie citiem nomniekiem. Viņš piedāvā arī laivotājus atvest vai aizvest, tāpat arī piegādā laivas, kur nepieciešams, – pamatā laivošanas maršruti ved pa Mazo Juglu, Lielo Juglu, Lobi, Ogri, Iecavu, Salacu, Lauci, Ventu, Lielupi, Daugavu un citām upēm.
Māris arī pats ir aktīvs laivotājs un sacensību dalībnieks, piedalās sacensību organizēšanā. «Piedalos sacensībās, jo tas ir azarts – ar pārējiem sacensties,» viņš atzīst, piebilstot, ka nav izbēdzis arī no sarežģītām situācijām. Piemēram, sacensībās «Daugavas atmiņu kauss» pagājušā gada septembrī ar otru airētāju apgāzušies upes vidū, kā arī reiz laiva apgāzusies, laivojot Lobē mīnus 2 grādos – nācies slapjam aukstumā airēties 15 minūšu līdz mašīnai. Tuvākajā laikā Mārim priekšā dalība laivošanas maratonā «Zombijs» – 102 kilometri pa Ogres upi no tilta Meņģelē līdz Ogresgala hipodromam, vēlāk Maltas upes maratonā Daugavpilī un maratonā «Gauja XXL».
Runājot par nākotnes plāniem, Mārim ir iecere attīstīt laivošanas infrastruktūru – šobrīd viņš izbūvē laivu piestātni, grib ierīkot grilus, atpūtniekiem ērtu lapeni un vēlāk arī nelielas mājiņas palikšanai. Turklāt Mārim ir arī zemnieku saimniecība, kurā ir bites, gandrīz hektāru plašs ābeļdārzs, arī dārzeņi un ogas, ko piedāvā iegādāties tirdziņos.

Iedod tikai airi rokās!
Jumpravieši Rolvijs un Inta laivojuši jau sen, bet nopietnāk tam pievērsušies nesen: «Kajakā pirmo reizi iekāpām pirms četriem gadiem kā tūristi – nobraucām, un viss, iepatikās.» Tagad abi piedalās maratonos visā Baltijā. «Esam saslimuši ar šo – iedod tikai airi rokās!» Sākumā mērķis bijis vienkārši finišēt, bet ar laiku pieaudzis arī azarts un rezultāti. «No 15 dalībniekiem 6. vietu spējam izcīnīt,» lepojas Rolvijs. «Tas ir forši – atslēdzies no ikdienas. Lielākajā daļā upju telefons pat nestrādā, neviens netraucē. Citi iet pārgājienos, mēs – laivojam.» Viņi uzsver arī dabas klātbūtni – katrs brauciens ir citāds, jo katra upe un katrs brauciens nekad nebūs vienāds. «Vienā vietā akmeņus redzi, citā tikai sajūti. Jāmāk upi lasīt. Katru reizi tā ir citāda – pēc gadalaika, ūdens līmeņa, straumes.» Pieredze uzkrāta arī izaicinošos apstākļos – braukts gan ziemā, gan naktī. Viņu līdz šim garākais maršruts bijis 100 kilometru, bet īpašs piedzīvojums – «Salacas mauciens» nakts garumā. Ar laiku mainījušās arī laivas – no stabilākām uz šaurākām un ātrākām, kas prasa lielāku meistarību. «Es kādreiz teicu – lai es kāptu tik šaurā kajakā? Nekad! Tagad mani no turienes ārā nevar izvilkt!» smejas Rolvijs. Iesācējiem viņu padoms ir vienkāršs: nebaidīties un pamēģināt: «Laivošanai ir daudz virzienu – maratoni, sprinti, straujūdens. Katrs var atrast savu.»
Iekāp laivā – pamēģini!
Guntis Baiba bērnībā piedalījies ūdenstūrisma sacensībās «Dīvaja» Skrīveros, pēc tam nopietni tam pievērsies pirms trim gadiem. «Notika tāds klikšķis – pamēģināju un sapratu, cik burvīgi šādi var pavadīt dienu,» viņš smejot saka. Sākumā viņš laivojis viens, bet drīz vien ap viņu izveidojies domubiedru pulks. Šobrīd viņa laivošana dalās divos virzienos – mierīgā dabas baudīšanā un izturības maratonos. Tieši maratoni kļuvuši par lielāko aizraušanos. «Ir noairēts 170 kilometru dienā, bet pagaidām garākais – 220 kilometru 22 stundās Lietuvā,» viņš stāsta. Pagājušajā gadā viņš kopumā veicis 1088 kilometrus, piedaloties maratonos visā Baltijā. «Īpaši grūti kļūst ap 70. kilometru – tad katram jāatbild sev, kāpēc viņš laivo,» smejot saka Guntis. Tieši šajos brīžos atklājas īstā motivācija un izturība. Guntis uzsver, ka laivošana var būt ļoti dažāda – no mierpilnas atpūtas līdz nopietnam sportam. «Ja tas ir tūrisms – tas ir laiks dabai un sev. Ja sports – adrenalīns un cīņa līdz finišam.» Viņš piebilst, ka svarīga ir arī tehnika un piemērota laiva katram maršrutam. Guntis ir gandarīts arī par šīs sezonas pirmo braucienu: «Šodien bijām kādi 17 laivotāji – visi priecīgi, burvīgi laikapstākļi. Pievienojās arī jauni cilvēki, kuri iepriekš man piesekoja sociālajos tīklos un šorīt ziņoja, ka piebiedrosies, šodien iepazināmies uz upes – prieks,» viņš stāsta. Gunta padoms iesācējiem ir vienkāršs: «Iekāp laivā un pamēģini – tas aizrauj.»