Abū Dabī nule notikušo sarunu gaitā Krievijas pārstāvji Eiropas diplomātiem izteikuši idejas par "jauno Eiropas drošības kārtību", kas cita starpā paredz Somijas izstāšanos no NATO un alianses atteikšanos no bāzēm Baltijas valstīs, piektdien, atsaucoties uz avotiem, vēsta Vācijas laikraksts "Bild".
"Maskava piedāvā, ka tā patur okupētās Ukrainas teritorijas un iegūst visu Donbasu, ieskaitot Kijivas kontrolē esošās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas. Turklāt Krievijas plāns paredz atteikšanos no NATO militāro bāzu izvietošanas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī Somijas izstāšanos no alianses," norāda laikraksts.
Krievijas nosacījumi paredz Ukrainas neitralitāti un atteikšanos no iestāšanās NATO, taču dalība Eiropas Savienībā (ES) netiek apstrīdēta.
Agresorvalsts nosacījumi paredz arī Odesas un Mikolajivas ostu demilitarizāciju un līgumu noslēgšanu par brīvu kuģošanu Melnajā un Baltijas jūrā.
Krievija rosina pārveidot Moldovu par federatīvu valsti, piešķirot Piedņestrai un Gagauzijai tiesības rīkot referendumus par neatkarību gadījumā, ja valsts iestātos ES.
Apmaiņā Krievija piedāvā izvest kodolieročus no Baltkrievijas un atteikties no vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanas šajā valstī, kā arī izvest karaspēku no Piedņestras.
Eksperts Krievijas priekšlikumus kopumā uzskata par neīstenojamiem. Andžāns atzina, ka šādu jautājumu apspriešana ir nepatīkama un ASV prezidenta Donalda Trampa iespējamo rīcību patlaban droši paredzēt nevar.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Krievijas priekšlikumus raksturoja kā diktatora Vladimira Putina sapni, proti, panākt, lai Krievijai kā Padomju Savienības mantiniecei būtu teikšana par bijušo padomju republiku dalību aliansēs un to, kā tās organizē savu drošību.
Andžāns apšaubīja, ka Krievija pati ticētu iespējai šādas prasības īstenot. Viņaprāt, tā drīzāk varētu būt sarunu taktika - izvirzīt maksimālistiskas prasības, lai beigās panāktu kaut kādu piekāpšanos, piemēram, teritoriju jautājumos vai par Ukrainas bruņoto spēku skaitliskā sastāva iesaldēšanu.
Eksperts uzsvēra, ka Krievijas vēlme mainīt Eiropas drošības kārtību nav jauna. 2008. gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs rosināja noslēgt jaunu Eiropas drošības līgumu, bet 2021. gadā līdzīgus priekšlikumus izvirzīja Putins. Pēc eksperta paustā, abiem piedāvājumiem kopīga bija vēlme dot Krievijai teikšanu par citu valstu dalību aliansēs un to, kādus spēkus izvieto Krievijas tuvumā.
Andžāns atgādināja, ka 2021. gada priekšlikumi paredzēja apturēt NATO turpmāku paplašināšanos, tai skaitā nepieļaut Ukrainas uzņemšanu aliansē, un samazināt vai izvest citu NATO dalībvalstu spēkus no valstīm, kuras 1997. gadā nebija aliansē. Tas tieši attiektos arī uz Latviju, uzsvēra eksperts.
Vērtējot iespējamo ASV nostāju, Andžāns pieļāva, ka Tramps varētu ieklausīties Krievijas argumentos. Viņaprāt, Putins varētu cerēt uz NATO spēku apjoma samazināšanu, alianses turpmākas paplašināšanās apturēšanu vai militāro mācību padarīšanu, Krievijas ieskatā, par mazāk provokatīvām.
Pašreizējās sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā Andžāns stratēģiskā līmenī vērtēja kā bezjēdzīgas. Viņaprāt, Krievijas delegācija atkārto Maskavas maksimālās prasības, bet tehniskā līmenī vienošanos nevar sagatavot bez attiecīgiem norādījumiem par mieru no augstākās vadības. Eksperta ieskatā Ukraina sarunās piedalās galvenokārt tādēļ, lai vēl vairāk nesadusmotu Trampu.
