Raugoties datos, divu desmitgažu laikā iedzīvotāju subjektīvais veselības vērtējums kopumā uzlabojies. To kopsumma, kuri savu veselību vērtē kā "labu" vai "ļoti labu", pieaugusi no 35,1% 2005. gadā līdz 48,2% 2025. gadā.
Slikta veselības pašvērtējuma īpatsvars samazinājies uz pusi. "Slikts" un "ļoti slikts" kopumā 2005. gadā bija 21,6%, bet 2025. gadā – 15,0%.
Kā savu veselību vērtē sievietes un vīrieši?
Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes. 2025. gadā savu veselības stāvokli kā labu vai ļoti labu vērtēja 53,7% vīriešu un 44,0% sieviešu, bet kā sliktu vai ļoti sliktu attiecīgi 17,2% sieviešu un 12,2% vīriešu. Vislabākais veselības pašnovērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem: 88,2% no viņiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu.
Savukārt gandrīz puse (48,3%) iedzīvotāju 50–64 gadu vecumā savu veselību vērtēja kā vidēju, un, sasniedzot pensijas vecumu (65 gadi un vairāk), šis rādītājs pieauga līdz 51,9%, turklāt trešdaļa (33,8%) pensijas vecuma iedzīvotāju uzskatīja, ka viņa veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts, vēsta CSP.
Samazinās iedzīvotāju skaits ar veselības problēmu radītiem ierobežojumiem
Salīdzinot ar 2024. gadu, par 5,3 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri saskārās ar veselības problēmu radītiem ierobežojumiem: 2025. gadā tie bija 35,9% iedzīvotāju, 2024. gadā – 41,2%. Vismazāk uz veselības problēmu radītiem ierobežojumiem norādījuši jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem, proti, 7,9%, bet visvairāk – seniori vecumā no 65 gadiem (67,2%). 2025. gadā ar ilgstošām (sešus mēnešus vai ilgāk) veselības problēmām saskārās 42,8% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, kas ir bez būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar 2024. gadu (41,9%).
Veselīgs dzīvesveids kļūst par ikdienu arvien vairāk iedzīvotājiem
“Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” viens no rīcības virzieniem ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids jeb viens no būtiskākajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem. Kopš 2022. gada ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar ārpusdarba fiziskām aktivitātēm nodarbojas vienu vai vairākas reizes nedēļā (par 6,6 procentpunktiem, attiecīgi – 52,0% 2025. gadā, 45,4% 2022. gadā). Visaktīvākie iedzīvotāji bija vecuma grupās no 16 līdz 24 gadiem (75,1%) un no 25 līdz 49 gadiem (58,2%). CSP atzīmē, ka iedzīvotāji ar fiziskām aktivitātēm ir sākuši nodarboties arī regulārāk: 2022. gadā ar fiziskām aktivitātēm vienreiz dienā nodarbojās 11,0% iedzīvotāju, savukārt 2025. gadā – jau 15,1% iedzīvotāju.
2025. gadā vairums jeb 77,6% (2022. gadā – 70,5%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savā uzturā iekļāva dārzeņus ne retāk kā 4–6 reizes nedēļā, savukārt 3,9% iedzīvotāju tos savā uzturā lietoja retāk nekā reizi nedēļā vai nelietoja nemaz. 67,5% iedzīvotāju savā uzturā lietoja augļus ne retāk nekā 4–6 reizes nedēļā (2022. gadā – 58,3%). 8,1% tos savā uzturā iekļāva retāk nekā vienu reizi nedēļā vai neiekļāva nemaz.
Kopš 2022. gada ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzturā neiekļauj jebkāda veida alkoholiskos dzērienus (no 29,3% 2022. gadā uz 34,6% 2025. gadā). Starp vecuma grupām vismazāk alkoholu patērē jaunieši (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) – vairāk nekā puse jeb 61,5% jauniešu atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār (2022. gadā – 53,7%).
