Šī gada septembrī 31 % respondentu Latvijas situācijas attīstību kopumā vērtēja pozitīvi, taču kritisku vērtējumu sniedza 53 % aptaujāto valsts iedzīvotāju. Tā rezultātā kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss mēneša laikā ir pakāpies no -32 līdz -22, kas ir augstākais rādītājs pēdējā gada laikā.
Taujāti par pašreizējo valsts ekonomikas stāvokli, to atzinīgi novērtējuši 3 % respondentu. Taču kā kritisku valsts ekonomisko stāvokli norādījuši 49 % aptaujāto, no kuriem lielākā daļa ir privātajā sektorā strādājošie Latvijas iedzīvotāji.
Nedaudz pozitīvāks vērtējums sniegts jautājumā par Latvijas ekonomikas stāvokļa prognozēm tuvākā gada laikā: 17 % respondentu uzskata, ka pēc gada situācija būs uzlabojusies, bet 23 % norādījuši, ka, viņuprāt, situācija pasliktināsies. Indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi paaugstinājies no -8 uz -5, liecinot par pozitīvu tendenci.
Jautājumā par respondentu ģimenes materiālo stāvokli neapmierinātību pauda 28 %, bet 16 % aptaujāto savu materiālo situāciju vērtē pozitīvi. Turklāt nākotnes prognozēs saistībā ar ģimenes materiālo stāvokli 17 % respondentu uzskata, ka tas būs pozitīvi mainījies. Vien 11 % Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka stāvoklis pēc gada pasliktināsies.
Krasākās atšķirības vērojamas jautājumā par valdības darbu, ar ko apmierināti ir vien 18 % aptaujāto, un kritisku vērtējumu snieguši 75 % pētījuma dalībnieku. Visvairāk ar valdības darbu apmierināto respondentu nāk no Vidzemes reģiona, bet vismazāk – no Zemgales reģiona.
Par darba pieejamības situāciju valstī 8 % respondentu snieguši optimistisku vērtējumu, un viņu vidū pārliecinoši dominē Zemgales reģiona iedzīvotāji. Taču par negatīvu šo situāciju uzskata 58 % aptaujāto, dominējot aptaujātajiem Latgales iedzīvotājiem.
Piektdiena, 10.11.2017. 16:22
