|
DIĀNA, skolotāja Tajā laikā es tikko biju sākusi studēt Daugavils Pedagoģiskajā institūtā, un atceros, ka visu laiku kopā ar pasniedzējiem klausījāmies Latvijas Radio un sekojām līdzi visai jaunākajai informācijai. Pati es nebraucu uz Rīgu – daļēji tāpēc, ka vecāki negribēja laist, daļēji arī tāpēc, ka attāluma dēļ tas bija grūti izdarāms. |
 |
|
VELTA, pensionāre Es atceros, ka daudzi cilvēki brauca uz Rīgu, lai piedalītos barikādēs, bet arī mēs, kas paši nepiedalījāmies, tomēr visu laiku skatītījāmies televīziju un dzīvojām līdzi notikumiem. Tas bija tāds īpašs laiks, kad visi cerējām, ka beidzot būsim brīvi no okupācijas. |
 |
|
ALEKSANDRA, pensionāre Tas bija notikums, kas skāra ne tikai atsevišķus novadus, bet tas bija svarīgi visai Latvijai. Pati nevarēju tieši piedalīties barikādēs, jo strādāju sabiedriskajā ēdināšanā un mums bija jānodrošina ēdināšana visos punktos. Sanāk, ka netieši tomēr esmu piedalījusies tajos notikumos, jo par ēdienu kādam arī bija jāgādā. |
 |
|
GATIS, celtnieks Jā, atceros to laiku, jo lielākā daļa Latvijas cilvēku tobrīd bija sabraukuši Rīgā, lai piedalītos barikādēs. Es tobrīd dzīvoju Cēsu rajonā. Atceros tās sajūtas, kad visu laiku klausījāmies ziņas un sapratām, ka notiek kaut kas neparasts, neikdienišķs. Bija satraukums, jo notika kaut kas negaidīts, bet dzīvojām ar cerību, ka viss beigsies labi. |
 |
Otrdiena, 13.01.2026. 12:34
