Aptauja. Vai jūsu dzimta ir cietusi padomju represijās?

25. martā Pierīgas novados, tāpat kā visā Latvijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pieminēs 1949. gada deportācijas, kad aptuveni 44 000 cilvēku tika vardarbīgi deportēti no Latvijas uz Krieviju. Daudzi no viņiem dzimtajā zemē vairs neatgriezās – palika uz mūžiem Sibīrijā.

Aptauja. Vai jūsu dzimta ir cietusi padomju represijās?
Foto: Liene Ozola un arhīvs

Kārlis, pensionārs

Mans tēvs piedzīvoja izsūtījumu, viņš bija dienējis leģionāros. Viņu izsūtīja uz Gruziju; tur kalnos viņi ķēruši čūskas un vārījuši tās kopā ar kartupeļu mizām, lai izdzīvotu. Izsūtījums ļoti smagi ietekmēja mūsu valsts vēsturi – tik daudz cilvēku tika izsūtīti, it īpaši turīgākie lauku ļaudis! Latvija kļuva tukšāka, un viņu vietā ieveda citu tautību cilvēkus.

Valdis, pasniedzējs

Manu dzimtu padomju represijas nav skārušas, bet paziņu lokā – ļoti daudz. Savā ģimenē šo dienu īpaši nepieminam, jo tādu pieminamo dienu ir ļoti daudz. Padomju represijas būtiski ietekmēja Latviju un latviešus, viss tika salauzts – iepriekšējā iekārta, domāšana, cilvēku psiholoģija, viņi baidījās atklāti runāt, nestāstīja neko.

Indra, strādā tirdzniecībā

Tā ir mūsu vēsture, un mums tā ir jāatceras. Manā dzimtā ir bijuši izsūtītie. Es piederu tai paaudzei, kurai par to daudz nestāstīja, man arī nebija neviena dzīva radinieka, kas varētu personīgi pastāstīt. Vēlāk par to uzzināju no medijiem, lasot grāmatas.

Ināra, pensionāre

Mans tētis bija leģionārs. Padomju represijas ir skumjš stāsts. Kad es gāju skolā, Latvijas vēsturi nemācīja, un man neviens radinieks par izsūtījumu laiku nestāstīja. Braucot garām “Šķirotavai”, var redzēt piemiņas vietu izsūtītajiem. Tas rada skumjas – domājot par cilvēkiem, kuri tur palika un neatgriezās. Es zinu, ka tas nebūtu manā raksturā, – es vienmēr gribētu atgriezties. Uz ielas dzirdu tik daudz runājam krievu valodā, domāju: kāda būs Latvijas nākotne?

Viedokļi

Vairāk