Mazāk runājam, vairāk "sērfojam" internetā: tendences elektronisko sakaru nozarē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi jaunākos datus par elektronisko sakaru nozares attīstību Latvijā 2025. gadā. Pārskats apliecina, ka Latvijas elektronisko sakaru tirgus attīstības tendences atbilst globālajiem procesiem, kur pieaug pieprasījums pēc jaudīgas datu pārraides, optiskās infrastruktūras un digitālajiem pakalpojumiem, savukārt tradicionālo balss sakaru un televīzijas pakalpojumu nozīme turpina samazināties.

Mazāk runājam, vairāk "sērfojam" internetā: tendences elektronisko sakaru nozarē
Foto - pixabay.com

“Elektronisko sakaru nozare pasaulē piedzīvo būtiskas strukturālas pārmaiņas, kuru ietvaros balss sakaru pakalpojumu loma pakāpeniski mazinās. Savukārt nozares attīstību arvien vairāk nosaka uz interneta piekļuvi, IP tehnoloģijām un mākslīgā intelekta izmantošanu balstītu digitālo pakalpojumu attīstība, tas savukārt veicina inovācijas, efektivitātes pieaugumu un jaunu biznesa modeļu rašanos,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopējie ieņēmumi no regulēto elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas 2025. gadā turpināja stabili augt, sasniedzot 625,7 milj. eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2024. gadā. Ieņēmumu struktūra saglabājās līdzīga kā iepriekšējos gados - 64% veidoja mobilā tīkla pakalpojumi, savukārt 72% no kopējiem ieņēmumiem bija saistīti ar interneta un balss sakaru pakalpojumiem mobilā un fiksētā sakaru tīklā, informē SPRK.

Vidējais viena lietotāja patērētais datu apjoms mobilā tīklā mēnesī sasniedza 66 GB, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Globāli šādu interneta patēriņa pieaugumu skaidro ar video satura dominanci, 5G pieejamību (lielāks tīkla ātrums stimulē apjomīgāku datu lietošanu) un mākslīgā intelekta (MI) asistentu integrāciju ikdienas procesos. Tāpat patēriņu veicina viedierīču tehniskās iespējas, kas fonā nemanāmi veic apjomīgu datu apmaiņu. Operatoru piedāvātie bezlimita datu plāni (kas Latvijā ir ļoti populāri) mazina lietotāju "psiholoģisko barjeru" sekot līdzi tēriņiem, savukārt viedtālruņu pieejamība veicina digitālo aktivitāti visās vecuma grupās (2025. gadā īpaši pieaudzis patēriņš senioru vidū).

Fiksētā tīklā turpinājās pāreja uz ļoti augstas veiktspējas tīkliem (VHCN), kas nodrošina nepieciešamo jaudu pieaugošajam datu patēriņam. Optisko pieslēgumu īpatsvars sasniedza 80% no visiem fiksētā interneta pieslēgumiem, vienlaikus kopējais platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēgumu skaits pēdējos divos gados ir samazinājies, kas saistīts ar lietotāju paradumu maiņu un mobilā interneta pieejamību.

Mobilajā tīklā turpinājās samazinājums gan norunāto minūšu (-6%), gan nosūtīto īsziņu apjomā (-13%). Fiksētās balss līnijas tika izmantotas arvien retāk – tās saglabājas tikai aptuveni trijās no 100 mājsaimniecībām, vēsta SPRK.

Turpinājās televīzijas tirgus transformācija. Tradicionālās kabeļtelevīzijas abonentu skaits pērn samazinājies par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kamēr pieprasījums skatīties televīziju, izmantojot televīzijas programmu izplatīšanas platformas internetā, piemēram, "Go3", "Tet+" u.c. saglabājās augsts – patērētāji arvien biežāk izvēlējās elastīgus, interneta pieslēgumā integrētus “pēc pieprasījuma” pakalpojumus.

Dzīve un ticība

Vairāk