Ideju par sēklu apmaiņas punktu citviet Latvijā noskatījusi Krapes Tautas nama vadītāja Zane Vadze un par to pastāstījusi kolēģei – Krapes bibliotēkas vadītājai Laurai Jefimovai. Laurai vairākkārt nav jāsaka – veram vaļā! Un drīz vien tas guvis atsaucību arī vietējo iedzīvotāju vidū. «Man patīk šādas idejas. Sākumā atnesām sēklas no saviem krājumiem, un drīz vien cilvēki sāka nest savējās,» atminas bibliotēkas vadītāja. Viņa gan novērojusi kādu interesantu krapēniešu rakstura iezīmi – cilvēki ir ļoti atsaucīgi dot un nest, bet paši bieži kautrējas paņemt. «Tāpēc es dažreiz pajokoju – ja jau atnesi, tad paņem arī kaut ko līdzi,» viņa saka.
No sēklas līdz kopienai
Sēklu apmaiņas punkts Krapes bibliotēkā darbojas no 1. marta līdz jūnijam, un aktīvākais laiks ir marts un aprīļa sākums. Tad cilvēki visvairāk nāk meklēt sēklas jaunajai dārza sezonai, savukārt maijā biežāk iegriežas tie, kuriem kāds sējums nav izdevies un nepieciešams atrast ko vietā. Laura novērojusi, ka visbiežāk interesenti meklē tomātu, pupiņu, paprikas un dažādu puķu sēklas. Īpaši ātri pazūd puķuzirņi. Daļa sēklu ir pašu dārzos lolotas un ievāktas, bet pieejamas arī sēklas no veikalā pirktajām paciņām – tās drīkst atvērt un paņemt dažas sēkliņas, lai pamēģinātu izaudzēt savā dārzā.
Sēklu apmaiņas punkts bibliotēkā kļuvis arī par vietu, kur satikties un parunāties. «Cilvēki atnāk, satiek cits citu, pārrunā, ko kurš iesējis, kas izdevies un ko nākamgad darīs citādi. Dažkārt pēc tam satiekas arī uz ielas un turpina sarunas par dārzu,» novērojusi bibliotēkas vadītāja. Turklāt tā ir iespēja bez maksas izmēģināt kādu jaunu augu savā dārzā.
Bibliotēkā notiek arī citi ar dārzu saistīti pasākumi. Viens no gaidītākajiem ir tomātu izstāde augusta beigās. Tā ir sena tradīcija, ko savulaik aizsākusi iepriekšējā bibliotēkas vadītāja. Pirms diviem gadiem izstādē bija apskatāmas pat 85 dažādas tomātu šķirnes! Izstādē ne tikai aplūko tomātus, bet arī tos degustē, un interesenti var paņemt sēklas no iepatikušās šķirnes, lai nākamajā gadā mēģinātu to izaudzēt savā dārzā. Savukārt oktobrī bibliotēkā notiek tā sauktie burciņsvētki – pasākums, kurā iedzīvotāji nes savus konservējumus: salātus, ievārījumus, sēnes un citus gardumus. Tos kopīgi degustē un apspriež receptes.
Dārza tēma bibliotēkā turpinās arī lasītavā. Apmeklētāji labprāt lasa žurnālus par dārzkopību un praktiskiem darbiem – vispieprasītākie ir «Dārza Pasaule», «Ievas Dārzs», «Lauku Māja», «Dari Pats» un «Praktiskais Latvietis». Marta beigās bibliotēkā tiek veidota arī īpaša dārza žurnālu un grāmatu izstāde, bet rudenī – izstāde par konservēšanu.
«Galvenais mērķis ir saliedēt cilvēkus,» uzsver bibliotēkas vadītāja. Bibliotēka Krapē atrodas aptuveni kilometru no pagasta centra, tomēr cilvēki labprāt mēro šo ceļu – ne tikai pēc grāmatām, bet arī pēc sēklām, idejām un sarunām par dārzu. Laura arī piebilst, ka pagājušajā gadā sēklu apmaiņas punkta pieredzē dalījusies ar kolēģiem Ogres novadā un šogad tāds punkts atvērts arī Ciemupes, Rembates un Lauberes bibliotēkā.
Dārza sezona sākas uz palodzes
Krapes iedzīvotāja Inita atzīst, ka dārza darbi viņai ir hobijs. Lai gan viņa dzīvo dzīvoklī, ir arī neliels dārziņš ar siltumnīcu, kur var gan rušināties, gan izaudzēt kaut ko galdam. «Man patīk, ka ir vieta, kur padarboties. Dārzā varam arī paēst, pagrilēt un atpūsties,» viņa stāsta. Dārza sezona Initai sākas jau ziemas nogalē uz palodzes – ar sīpollociņiem kastītēs, kuri dienas gaismā gozējas pie loga, bet naktī – omulībā sildās uz mūrīša. Kad viena kastīte izlietota, uzreiz tiek iestādīta nākamā. Kad tieši sākt dārza darbus, esot atkarīgs no iedvesmas. «Kad uzspīd saule, gribas kaut ko darīt. Cik ilgi tad skatīsies ārā pa logu?» viņa smejas. Uz Initas palodzes šobrīd mostas arī citi augi – apsakņojas pelargonija, ko Inita savulaik izprasījusi no kaimiņienes. «Rozā, pildīta – ļoti skaista. Kad saknītes redzamas caurspīdīgajā trauciņā, var pārstādīt,» viņa pakasa nedaudz ar pirkstu zemi un priecājas par mazo saknīti. Tāpat viņa audzē arī kannu – dekoratīvu augu ar krāsainām lapām. Kad saknes būs izveidojušās, augs tiks pārstādīts lielākā podā un maijā, kad salnas būs garām, pārcelsies uz dārzu.
Dārzā Inita audzē dažādus dārzeņus – zemenes, kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus, kabačus un puravus. Siltumnīcā jau uzklāta melnā plēve, lai zeme ātrāk uzsiltu. Drīzumā tur tiks sēti redīsi un spināti, bet mājās podiņos iesēti salāti un zirņi piķēšanai. Šogad Initai ir neierasta iecere zirņus iestādīt siltumnīcā, ko noskatījusi no kolēģes, – pagājušajā gadā tie jau maijā bijuši ēdami! Lai pasargātu augus no viltīgajām pavasara salnām, Inita izmanto arī kādu vienkāršu paņēmienu – zem agroplēves pie augiem novieto piecu litru pudeles ar ūdeni. Dienā tās sasilst un naktī atdod siltumu augiem. Dārzs gan atrodas vietā, kur bieži pūšot vēji, tomēr tur labi aug krūmmellenes, ar kurām saimniece īpaši lepojas. Inita arī pati ievāc sēklas – piemēram, no tomātiem vai puķēm, samtenēm vai asterēm.
Krapēniete labprāt izmanto arī Krapes bibliotēkā izveidoto sēklu apmaiņas punktu. «Man ļoti patīk šī ideja. Ik pa laikam aizeju paskatīties, kas tur pieejams,» viņa stāsta. Šogad paņēmusi interesantu pupiņu šķirni. Sēklu apmaiņas punktā viņa pamanījusi arī kādu interesantu puķi – rīceni. «Ļoti iespaidīgs augs, bet tas jāsēj agri un vajag daudz gaismas, šogad jau nokavēts,» viņa nosaka, piebilstot, ka dārzkopībā vienmēr ir ko izmēģināt, eksperimentēt un apgūt no jauna.
No sēkliņas līdz ražai
Krapes iedzīvotājai Lienei stādu audzēšana ir hobijs, viņas klienti spēcīgus stādiņus jau gaida pašā maija sākumā, tāpēc pirmie darbi veikti jau februārī – iesēti «slinkākie» augi: paprika, pētersīļi, selerijas, puravi, saldie sīpoli. Stādiņi dīgst istabā uz mūrīša un siltumā, vēlāk pārceļas uz apsildāmo siltumnīcu, ko Liene sāk kurināt marta vidū. Vēlāk tiek dēstītas tomātu sēklas, kuras gan Liene vēlāk izpiķējot un podojot – tā veidojoties spēcīgāks augs. Kad stādiņi iztirgoti un siltumnīcā atbrīvojusies vieta, dobēs kārtojas tomāti pašu galdam un arī tirgošanai. Kā zināt – ir laiks dēstīt pirmās sēkliņas? Liene smejot saka, ka visas dārza aktivitātes pieraksta un pirmos darbus katru gadu sāk vienā laikā, tāpēc nekas netiek nokavēts. Īpaši gardus un raibus viņai izdodoties izaudzēt arī ķirbjus – tie esot vairāk nekā 200 stādu un 30 dažādu šķirņu, īpaši iecienīti dekoratīvie rudens karaļi. Liene gan uzsver, ka pēdējos gados dārzkopjiem īpašas galvassāpes sagādā neparedzamie laikapstākļi – tie pamatīgi mēdz ietekmēt ražas. Bet Krapes sēklu apmaiņas punktu Liene vērtē kā vērtīgu: «Tas ir noderīgi, īpaši, ja kādam ir kas lieks un var aiznest citiem un kāds, kuram kaut kā pietrūkst, var paņemt ko noderīgu,» saka Liene, kura labprāt augustā Krapē piedalās tomātu izstādē.
Līdzīgās domās ir arī Krapes iedzīvotāja Ilze (vārds mainīts). Arī viņa ir jau apmeklējusi sēklu apmaiņas punktu, bet savām vajadzībām neko piemērotu nav atradusi. «Šobrīd situācija ir tāda, ka vienai daļai lauku cilvēku aizbraukt uz pilsētu nav nemaz tik vienkārši, tāpēc šajā punktā viņi var paņemt kaut ko un iesēt savā dobītē, katram jau ir kāda dobīte,» saka sieviete, kuras ģimenē īpašā cieņā ir tomāti un lielie, saldie sīpoli. Viņa gan lielākoties sēkliņas nopērk internetā, veikalos vai tirdziņos, tomātu sēkliņas arī cenšas ieņemt paši, tāpēc labprāt piedalās arī tomātu izstādē Krapē, kas notiek augustā. Tur viņa padaloties gan ar savām, gan paņem arī kādu kolēģu retāku eksemplāru sēkliņas. Liels notikums savā dārzā ir sagaidīt, kas izaugs no mazmeitas pārvestajām čili piparu sēkliņām – pagājušajā gadā tas dārzā izaudzis, atvests no Meksikas, šogad jau dīgst no Bali atvestais, bet vasarās ciemiņiem obligātais pasākums ir došanās kopējā ekskursijā uz omes skaisto tomātu siltumnīcu. Šogad krapēniete uz palodzes jau paguvusi iesēt selerijas saknes, bet tās vēl neesot sadīgušas. Tomātu sēšanu gan plānots atlikt līdz marta beigām vai aprīļa sākumam. «Nav jau tā, ka iestādām tikai priekš sevis, pus pasaulei vēl pietiek,» smejoties saka krapēniete.
