Militārais konflikts Tuvajos Austrumos var palielināt inflāciju Latvijā par dažiem procentu punktiem. Ja tirgus pašlaik prognozē naftas cenu pareizi un šogad vidēji nafta maksās ap 90 ASV dolāriem par barelu, tad energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentu punktiem šogad un par 0,9 procentu punktiem nākamgad.
Savukārt ja tirgus dalībnieki joprojām nenovērtē Tuvo Austrumu militārā konflikta patieso nozīmi un šogad vidēji nafta maksās 120 ASV dolārus par barelu, tas var palielināt inflāciju Latvijā par 3,1 procentu punktu šogad un vēl par 2,4 procentu punktiem nākamgad.
Turklāt otrajā gadījumā, visticamāk, līdzi augs arī globālās pārtikas cenas – dārgāka degviela sadārdzina lauksaimniecības ražošanu, bet dārgāka dabasgāze sadārdzina mēslošanas līdzekļus. Var arī iesakņoties augstākas inflācijas gaidas. Tādēļ Irānas notikumu pilnā ietekme var būt vēl lielāka.
Tomēr šobrīd nekas neliecina, ka inflācija Latvijā pieaugs tikpat daudz kā 2022.-2023. gadā. Kopumā energoresursu un pārtikas globālās cenas svārstās joprojām diezgan tālu no 2022. gada pīķiem. Arī Latvijas ekonomikas sākotnējā pozīcija tagad ir labāka – vidējā alga gandrīz par 40 % lielāka nekā pirms četriem gadiem, degvielas īpatsvars patēriņa grozā mazinājies, pieaugusi Latvijas energoneatkarība un dažādoti energoresursu piegāžu ceļi.
Lai bremzētu dīzeļdegvielas cenu strauju kāpumu (un ierobežotu ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem), valdība tai samazināja akcīzes nodokli uz trīs mēnešiem. Uz šo laiku šis solis var kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ. Inflācijas prognozi 2026. gadam šis atbalsta pasākums samazina par 0,06 procentu punktiem. Tie ir vien 2-3 % no Irānas notikumu kopējās šī gada ietekmes uz inflāciju Latvijā.
Taču mērķis arī nebija atgriezt dīzeļdegvielas cenas februāra līmenī – šādā veidā veicināt degvielas pieprasījumu brīdī, kad globāli traucētas naftas produktu piegādes, nebūtu pareizi.
