Valda, juriste

Mums ar lāčiem ir jāsadzīvo. Nevajag viņus medīt. Runā, ka lāču skaits esot pieaudzis, bet kurš tad zina, cik to lāču ir? Lācis šobrīd ir aizsargājams dzīvnieks. Esmu kaislīga sēņotāja, sēņoju dziļos mežos Tomē, Neretā, Subatē, purvos lasu dzērvenes. Nekad lāci neesmu redzējusi, bet aļņus gan. Neviens dzīvnieks cilvēkam virsū neskries, ja pats cilvēks neradīs draudus. Vairāk mani uztrauc tas, ka tiek izcirsti meži, – aizbraucu uz savu baraviku vietu Neretā, bet mežs izcirsts. Tā ir problēma.

Pēteris, pensionārs

Netrenkājam viņus! Cilvēki skrien un filmē tos lāčus no visiem stūriem, bet vajag ņemt to lietu relaksēti. Netracinām viņus, un viņi netracinās mūs. Ja iet mežā, var radīt kādu troksni, tad lācis baidīsies un virsū nenāks. Esmu dzirdējis, ka Turkalnē mednieku kamerās lācis ir nofilmēts, bet man mājās gan nav nācis. Nebaidos no viņiem. Lācis taču nav neēdis, cilvēku negrib ēst, viņu kas cits mežā interesē. Turklāt lāči gan Latvijā, gan Eiropā ir aizsargājami dzīvnieki.

Vilmārs, pensionārs

Man lāči nešķiet problēma. Esmu dzirdējis, ka viņi sākuši staigāt pa ielām visā Latvijā. Izskatās, ka pagaidām neko ar viņiem nedarīs. Tam jānotiek valsts līmenī. Ja es tagad iešu ārā un šaušu lāčus, cietumā tikšu. Es neeju mežā. Ja ieraudzītu lāci, droši vien apstātos, lēnām atkāptos un, kad justu, ka var laisties, – laistos prom. Es jau pirms gadiem četrdesmit dzirdēju, ka Igaunijā ir lāči, Latvijā tad vēl viņu nebija tik daudz, laikam viņi te saradušies

Kristers, strādā viesmīlībā

Esmu televīzijā dzirdējis, ka Latvijā ir manīti lāči. Tā kā pats nekad ar lāci neesmu sastapies, man tā nav problēma, bet tiem, kuri ir, – droši vien ir. Lai lemtu par to, vai kaut kas ar lāčiem ir jādara, būtu jāsaprot, vai un par cik pieaugusi viņu populācija. Zinu, ka, dodoties Zemessardzes mācībās, kur darbojos, kolēģi līdzi uz mežu ir ņēmuši aizsarglīdzekļus, ja nu sastopas ar lāci un viņi apdraud drošību. Ja lāci ierauga, jāpaliek mierīgam, nevajag panikot un bēgt.