Katrīna, komunikācijas speciāliste

Pie mājas man ir neliels dārzs. Tur aug divas ābeles, ir arī trīs augstās dobes, kurās aug zemenes un lociņi. Zemenes audzējam, lai vasarā būtu, ar ko panašķoties. Labprāt mežā lasu  sēnes. Tās uzreiz pagatavoju, bet, ja paliek pāri, atdodu mammai. Viņa tās sasaldē vai sacep. Dārzā nekādu kaitēkļu nav, vienīgi tīģergliemeži savairojušies – tādi ar leoparda rakstiņu, bez mājiņas. Bet tie ir nekaitīgi, neko neapēd. Lielākam dārzam man nav laika.

Dainis, galdnieka palīgs

Man ir dārzs pie mājas. Tajā aug kabači, gurķi, sīpoli, kartupeļi, pupas, bet siltumnīcā tomāti. Ar to visu nodarbojas un tirgojas mamma. Mamma arī gatavo ievārījumus un konservus ziemai. No tiem man visvairāk garšo taukos ceptas gailenes un “vīriešu zapte” – tā ir asa un gatavota no pipariem. Dārzā vienīgie kaitēkļi ir Kolorado vaboles kartupeļos.

Gunārs, strādā celtniecībā

Pie mājas man ir neliels dārzs, bet tajā aug tikai puķes un ābeles. Ja es strādātu jomā, kas saistīta ar lauksaimniecību, tad varbūt man būtu lielāks dārzs, bet lauksaimniecība nav mans aicinājums. Es strādāju celtniecībā, bieži esmu objektos pa visu Latviju, mana sieviete visu dienu strādā birojā, bet tas gurķis vai kartupelis prasa laiku, kura mums nav. Un tas, ko iegūsti no sava dārza, neatmaksājas. Visu var nopirkt veikalā.

Kristaps, strādā celtniecībā

Man pie mājas ir dārzs un siltumnīca. Dārzā aug ābeles, jāņogas un upenes, bet siltumnīcā – tomāti, gurķi, dilles un salāti. Visu to audzējam pašu galdam; ja kas izaug vairāk – ar to padalāmies ar draugiem, radiem. Domāju, ka dārzs ir vajadzīgs, jo pašu audzētam ir cita garša. Ziemai gan neko nekonservējam. Mežā labprāt lasām sēnes, tās arī uzreiz gatavojam un apēdam. Šogad sēņot vēl neesmu bijis, bet noteikti došos, Garkalnes pusē ir labas sēņu vietas.