Es tagad esmu paaudzies un pats esmu iemācījies lasīt, un vakaros, kad slinkums slēgt TV, palasu tviteri. Tas vienkārši ir pī...ec!!! Lasu, un man parādās šī sajūta, ko valodnieki nosaukuši par sveškaunu. Man ir kauns to valdības ministru vietā, kuri tviterī atskaitās par saviem darbiem jeb, pareizāk sakot, nekā nedarīšanas darbiem. Pirmkārt jau tas vien ir stulbi, ka tviteris ir kaut kāds atskaites punkts! Kam viņi tur atskaitās? Kaut kādi dati bija, ka tviteri lieto kādi 5–10% apziņas spējīgo. Politkāņi tur ir vairumā. Tad žurnālisti, kas no tvitera smeļ ārā šo politikāņu ziņojumus. Ja viss dzīvē notiktu tā, kā tur ieraksta politiķi, mēs ar valsti būtu uz zaļa zara. Par Valsts prezidenta tviterista spējām es neizteikšos. Viņam dienā ir vismaz desmit ziņojumi. Runā, ka rakstot pats. Nav ne jausmas. Bet ieraksta katru soli. Tas ir garlaicīgi.
Bet nu, piemēram, premjerministre. Cieti ieraksta, ka viņa ir uzdevusi atklāt visus uzņēmumus, kas sadarbojas ar krieviem. Progresīvie kaut ko ņaud apkārt šim ierakstam, īsti nevar saprast, viņi priecājas vai skumst. Valaiņu Viktors dūšīgi sit pa skārienjutīgā kroņa telefona pogām, ka finmin Ašerādens neļauj neko publiskot, bet finmin raksta, ka stingri atbalsta premjerministres viedokli, ka tautai ir jāredz visi uzņēmumi, kuri šancē ar krieviem. Pa vidu satiksmes ministrs visus norāj un apsauc par muļķiem, jo airbaltikam nedod 30 miljonus.
Valaiņu Viktors vispār ir kadrs. Viņš katru vakaru lielās tviterī. Pēc viņa rakstītā, Latvijai vajadzētu būt pirmajā pieciniekā Eiropas Savienībā. Tik un tik jaunu uzņēmumu, IKP pieaugums, miljardu miljardiem investīcijas ienākušas Latvijā, atvērtas milzīgas ražotnes, un eksports vispār ir pasaka vasaras naktī! Tikai realitātē neko no tā nejūt! Arī šis kopējais valdības prieks par atlaidīti akcīzes nodoklim. Lielījās gandrīz katrs. Valdība lēma piešķirt atlaidi uz trim mēnešiem... bla bla bla! Bet realitātē, skatoties uz cipariem benzīntanku cenu tablo, neviens nesaprot, ir tā atlaide līdz turienei jau atnākusi vai vēl jāpagaida. Piešķīra atlaidi, cenas pieauga! Līdzīgi, kā ar to pārtiku vai augļiem. Iedeva PVN atlaidīti, bet cenas nezin kamdēļ pieauga. Pa vidu iepīkstas labklājības ministrs vispār ne pa tēmu.
Jā, šie ir tie aktīvākie, vai arī viņi ir manā burbulī. Citus es neredzu vai nejūtu visā tajā tvitera šļurā. Bet fakts vien, ka ministri, valsts kādas jomas vadītāji, atskaitās tviterī?! Tas ir pipec! Un, ja raksta, tad jāraksta taisnība un jāsaka, kā ir, nevis jālielās ar kaut kādiem uzpūstiem cipariem vai darbiem, kurus jau sen vajadzēja veikt, bet neviens neveic. Tas ir kā braukt žigulī, bet blakus paņemtais stopētājs stāsta, cik skaists bentlijs!
Es jau saprotu – vēlēšanas nāk, ir jāizmanto katra iespēja savu vārdu un uzvārdu palaist tautās, vienalga, par ko, tikai lai dzird, ka kaut ko dara. Ir tāda manipulatīva metode, bet visu laiku lasīt kaut kādas pasaciņas un nejust, ka kaut kas arī notiek, ir pilnīgi nevajadzīga enerģijas tērēšana. Kaut gan – ko tur runāt par enerģiju. Mums ir pilnīgi citādas enerģijas, ja salīdzinām sevi ar governmenta birokrātiem. Viņus interesē siltas, labi atalgotas darbavietas valsts maizē, mūs interesē attīstīties un pelnīt pašiem un mazāku saikni ar šiem tukšajiem valsts aparāta tviteristiem. Bet palasiet tos murgus, ko viņi tur raksta! Būs interesanti. Nereklamēju tviteri, bet tas ir interesanti. Daudz interesantāk nekā glupais tiktoks. To gan es nelietoju. Man no tā ir bail!
Avots: facebook.com
