Kad 1979. gada tika gāzts šahs Pahlavi un nodibināta Irānas Islāma Republika, par tās galvenajiem saukļiem kļuva “Nāvi Izraēlai” un “Nāvi Amerikai”, ko skandēja ne vien ājatollas, viņu revolucionārā gvarde un propagandisti, bet arī skolēni ik rītu pirms mācībām.
Ājatolla Rūhollāhs Homeinī un viņa pēctecis Alī Hāmenejī īsā laikā pārvērta Irānu par pasaulē lielāko terorisma sponsoru un izplatītāju ar plašu kaujinieku vienību tīklu visā Tuvo Austrumu reģionā. Revolucionārā gvarde un elitārie “Kudsas” spēki, kas ir atbildīgi par militāro izlūkošanu, nekonvencionālo karadarbību un operācijām ārpus Irānas, ir apmācījuši un apbruņojuši “Islāma džihāda”, “Hamās” un “Hezbollah” kaujiniekus, kā arī hutiešu teroristu brigādes un viņu vadītās politiskās kustības Palestīnas teritorijā, Bahreinā, Irākā, Libānā, Sīrijā un Jemenā.
Īsa vēsturiska uzziņa. “Mūsdienu islāma terorisms ir radies kā VDK projekts. Process sākās pagājušā gadsimta 70. gados, tā idejiskais tēvs bija Jurijs Andropovs. Simtiem viņa aģentu tika dots uzdevums pārliecināt arābu pasauli, ka tās galvenie ienaidnieki ir Izraēla un ASV. Andropovs izmantoja islāma valstis kā Petri trauku, kur VDK aģenti uz marksisma un ļeņinisma baktērijas bāzes kultivēja naida vīrusu.” – Tā raksta Jons Mihajs Pačepa, bijušais Rumānijas slepenā dienesta ģenerālis, kas savu pieredzi apkopojis grāmatās “Sarkanais horizonts”, “Ieprogrammēts slepkavībai”, “Dezinformācija”.
Šaha Pahlavī laikā sievietēm Irānā bija tiesības iegūt augstāko izglītību, vēlēt un tikt ievēlētām, laulībā varēja stāties no 18 gadu vecuma un pēc abpusējas vēlēšanās. Ājatolla Homeinī pārrakstīja Konstitūciju. Islāms kļuva par valsts reliģiju, bet šariats – par valsts likumu. Par islāma pamešanu draud cietumsods, spīdzināšana, 74 sitieni ar pletni un nāve. Sievietēm ārpus mājām jāvalkā hidžāba, par nepakļaušanos – 50 sitieni ar pletni vai nomētāšana ar akmeņiem. Jaunavas pirms nāvessoda izpildes ir jāizvaro, lai viņas nenonāktu debesīs. Laulību var slēgt, kolīdz meitene ir sasniegusi 10 gadu vecumu un arī pret viņas gribu.
Ik gadu Irānā vairāk nekā 40 000 meiteņu vecumā no 10 līdz 14 gadiem tiek izprecinātas pieaugušiem vīriešiem. Ir gadījumi, kad mazgadīgās seksuāli izmanto arī vīra radi.
2022. gadā 22 gadus vecā Mahsa Amini, kam hidžāba bija atsegusi pieri un nedaudz arī matus, tika apcietināta un policijas iecirknī piekauta līdz nāvei. Uzliesmoja protesti, lielākie kopš revolūcijas laikiem, taču režīms tos brutāli apspieda, nogalinot – pēc oficiālām ziņām vien – vairāk nekā 700 cilvēku. Šariats neapmierinātību ar režīmu pielīdzina karam pret Allāhu.
Tomēr pērnā gada nogalē nemieri uzliesmoja ar jaunu spēku. Par dzirksteli kļuva nacionālās valūtas sabrukums un ekonomiskā krīze. Tūkstošiem neapbruņotu cilvēku vairāk nekā 200 pilsētās izgāja ielās. Šoreiz tie bija ne vien studenti un cilvēktiesību aizstāvji, bet arī mazie uzņēmēji, strādnieki, ārsti, sportisti. 8. janvārī protestētāju skaits jau bija 1,5 miljoni, bet 9. janvārī – 5 miljoni. Režīms atbildēja ar lodēm. Slimnīcās nezināja, kuru cietušo glābt pirmo, morgi bija pārpildīti, līķi mētājās uz ielām. “Iran International” pētnieku grupa, pamatojoties uz atklātībā nākušiem klasificētiem dokumentiem un apkopojot lauka ziņojumus, medicīnas personāla, aculiecinieku un upuru ģimeņu liecības, lēš, ka divās janvāra dienās ājatollu režīms ir nonāvējis vairāk nekā 36 500 irāņu. Tas ir asiņainākais slaktiņš divu dienu protestu vēsturē.
Ja kādam vēl nav skaidrs: irāņu liktenis ājatollām rūp tikpat maz, cik Ļeņinam, Mao vai Polam Potam rūpēja krievu, ķīniešu vai khmeru liktenis. Ar piebildi, ka irāņu vairums ir persieši, nevis arābi, viņi runā farsi, nevis arābu valodu, un viņu reliģija tradicionāli ir bijusi nevis islāms, bet zoroastrisms. Turklāt patlaban, spītējot vajāšanām un nāves draudiem, Irānā ir viena no pasaulē straujāk augošajām kristiešu kopienām. Savukārt tie, kam kopš revolūcijas ir bijusi augstākā vara Islāma Republikā, pārstāv arābu minoritāti, par ko liecina melnie turbāni, kādus drīkst valkāt tikai pravieša Muhameda pēcteči.
Tiem, kas satraucas par “iejaukšanos” Irānas suverenitātē. Islāma Republika kopš dibināšanas dienas ir cīnījusies pret Amerikas Savienotajām Valstīm un Izraēlu, saņemot par ķīlniekiem, spīdzinot, sakropļojot un nogalinot tūkstošiem amerikāņu un izraēliešu – gan civilpersonu, gan karavīru. Libānā dislocētais teroristu grupējums “Hezbollah”, Jemenas hutiešu brigādes, Palestīnas sunnītu paramilitārās politiskās partijas “Hamās” un “Islāma džihāda” kaujinieki ir iesūtījuši Izraēlā pašnāvniekus spridzinātājus, veikuši pārrobežu reidus, nolaupot ķīlniekus, apšaudījuši Izraēlu ar īsā un tālā darbības rādiusa raķetēm. Un tad 2023. gada 7. oktobrī “Hamās” kaujinieki iebruka Izraēlā, vienā dienā nogalinot 1175 cilvēkus, no kuriem 796 bija civiliedzīvotāji, arī zīdaiņi un mazgadīgi bērni. Gūstā tika saņemts 251 ķīlnieks, starp tiem 30 bērnu. Tas ir lielākais žīdu grautiņš kopš holokausta un ir vērtējams kā genocīds pret Izraēlas tautu. Tās pašas dienas vakarā “Hamās” līderi paziņoja: “Mēs darīsim to vēl un vēl, un vēl!”
Kas finansē visus šos paramilitāros grupējumus? Pa daļai Krievija, Katāra un Ķīna, tomēr lauvas tiesu sedz Irāna, ik gadu piešķirot teroristiem ap miljardu dolāru.
Taču arī tas vēl nav viss. Kopš 2024. gada Islāma Republika atbalsta Krievijas karu Ukrainā. Kad Irānas apmācīti un sponsorēti teroristi izvaro un slepkavo izraēliešu sievietes un bērnus un kad Irānas “šahedi" nogalina sievietes un bērnus Ukrainā, – vai tā nav iejaukšanās citu valstu suverenitātē? Un kad Irāna raida ballistiskās raķetes ne vien uz ASV militārajām bāzēm, bet arī uz civiliem objektiem Bahreinā, Irākā, Jordānijā, Kuveitā, Omānā, Katarā, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Azerbaidžānā, Turcijā un Kiprā, – vai tas nav reāls drauds suverēnu valstu drošībai?
Lai nebūtu ilūziju: kad aptrakuši fanātiķi skandē “Nāvi Izraēlai” un “Nāvi Amerikai”, viņi to domā nopietni. Uz Korāna tekstiem balstās ne vien islāms kā reliģija, bet arī politiskais islāms jeb islāmisms, kas līdzīgi komunismam un nacismam ir ideoloģija. Islāmisma mērķis ir iegūt politisku varu un to izplatīt, līdz tiek nodibināts pasaules kalifāts. Korāna 8. sūras 39. pantā ir teikts: “Un karo ar viņiem, līdz vairs nepaliks fitnas [pretošanās islāmam] un kamēr visa reliģija būs tikai Allāham [visur būs ieviests islāms].” Un tieši to Islāma Republika ir mērķtiecīgi darījusi 47 gadus, nogalinot simtiem tūkstošu cilvēku – persiešu, kurdu, žīdu, amerikāņu, sīriešu, libāniešu, nigēriešu un arī eiropiešu.
Tādēļ šā gada 28. februārī Izraēla un ASV nevis sāka karu pret Islāma Republiku, bet gan lēma izbeigt to karu, ko pirms 47 gadiem pieteica ājatollu režīms, kas gadiemir apdraudējis Rietumu civilizāciju, Irānas tautu turot par ķīlnieci. Prezidents Tramps dara to, ko septiņi ASV prezidenti ir gribējuši, bet nav spējuši. Dara, kamēr nav par vēlu. Jo ar teroristiem nav iespējams vienoties, viņi saprot tikai spēka valodu.
Apmaiņā pret sankciju atcelšanu Irāna 2015. gadā parakstīja starptautisku vienošanos, apņemoties ierobežot zema bagātinājuma urāna krājumus ar 300 kg, kas atbilst 202,8 kg tīra urāna. Pēc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras datiem 2020. gadā bagātinātā urāna krājumi Irānā pārsniedza noteikto 12 reizes, bet 2022. gadā – jau 18 reizes, turklāt tas bija nevis zema, bet augsta bagātinājuma urāns, kas tuvojas tam, kāds nepieciešams kodolieročiem. Tādēļ pērn jūnijā Izraēla un Amerika veica militāru operāciju “Roaring Lion”, iznīcinot urāna bagātināšanas kompleksu Natanzā un nopietni bojājot Fordovas un Isfahānas urāna bagātināšanas rūpnīcas.
Uzreiz pēc tam ASV piedāvāja Irānai piegādāt bez maksas zema bagātinājuma urānu, ko izmanto medicīnisko izotopu ražošanā, apmaiņā pret pilnīgu atteikšanos no kodolieroču programmas. Irāna no piedāvājuma atteicās un ar Ķīnas palīdzību atsāka urāna bagātināšanu. Pārrunu trešajā kārtā Ženēvā, kad ASV pārstāvis Vitkofs atkārtoja prasību uz 10 gadiem atteikties no jebkādas kodolprogrammas, Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči aizsvilies paziņoja, ka Irānai jau esot 460 kilogrami urāna, kas bagātināts līdz 60 procentiem, ko dažās nedēļās iespējams bagātināt līdz 90% un tad pārvērst 11 ballistisko raķešu kodolgalviņās. Ar to sarunas beidzās, un operācijai “Roaring Lion” sekoja operācija “Epic Fury”.
Krievija nekavējoties nosodīja ASV un Izraēlas uzbrukumu, nosaucot to par “iepriekš plānotu un neprovocētu bruņotas agresijas aktu pret suverēnu un neatkarīgu ANO dalībvalsti”. Ķīna aicināja “respektēt Irānas suverenitāti, drošību un teritoriālo integritāti” un “nekavējoties pārtraukt militārās darbības, atsākt sarunas, kā arī censties uzturēt mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos”.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca Irānu par “Putina līdzdalībnieci” un uzsvēra: “Ir svarīgi, lai Amerikas Savienotās Valstis rīkotos izlēmīgi. Ikreiz, kad ir amerikāņu apņēmība, globālie noziedznieki vājinās. Tas beidzot ir jāsaprot arī krieviem.”
Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pauda pilnīgu atbalstu operācijai “Epic Fury”. Kara pirmajā dienā, vēršoties pie Trampa, viņš teica: “Virspavēlniek un brīvās pasaules līderi prezident Donald Tramp, es patiesi atzinīgi vērtēju notiekošo – Hāmenejī likvidēšanu un Irānas kodolieroču un ballistisko raķešu programmas pilnīgu iznīcināšanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.”
Un vēl kāda interesanta detaļa: 28. februāra naktī, 10 minūtes pirms prezidents Tramps paziņoja par ASV un Izraēlas uzbrukumu Irānai, bezpeļņas organizāciju tīkls, kas ir saistīts ar Pekinu, Kremli un Teherānu, mobilizēja aktīvistus protestiem Amerikas ielās. Visas šīs grupas finansē Šanhajā bāzēts magnāts Nevils Singhams. Pulksten 2.34 no rīta bezpeļņas organizāciju koalīcija ANSWER, kuras vadītāji sevi atzīst par marksistiem un komunistiem, paziņoja: “Šodien, sestdien, 28. februārī, tiek izsludināts valsts mēroga ārkārtas protests ar saukli “Apturiet karu ar Irānu”.” Rakstniece un žurnāliste Azara Nomani, kas specializējas naudas plūsmu un ārvalstu ietekmes jautājumos, paguva šo informāciju nodot ziņu kanālam “Fox News”, kas savukārt paguva nofilmēt kaudzēs sakrautus un izdalei sagatavotus tipogrāfijā drukātus un ietvarā iestiprinātus plakātus ar saukļiem “Rokas nost no Irānas”.
Ķīna ir investējusi Irānā vairāk nekā 100 miljardu dolāru. Uz katras Irānā ražotās raķetes ir ķīniešu pirkstu nospiedumi – detaļas, vadības sistēmas, tehniskā pieredze – viss no Pekinas. Pretī Ķīna ir saņēmusi iespēju pirkt Irānas naftu par īpaši zemu cenu, turklāt norēķināties par to nevis dolāros, bet juaņos. Bez tam Krievija un Ķīna bija nodrošinājusi Irānu ar savām pretgaisa aizsardzības sistēmām. ASV un Izraēlas spēki tās iznīcināja jau pirmajā kara dienā, pilnībā pārņemot kontroli pār Irānas gaisa telpu. Tas šogad bija jau otrais trieciens Kremlim un Pekinai, jo arī Venecuēlā bija krievu un ķīniešu pretgaisa aizsardzības sistēmas un vismodernākais Ķīnā ražotais radars, kas spējot identificēt pat “neredzamās” lidmašīnas. Maduro pieredze apliecināja, ka nespēj vis.
Trīsarpus nedēļās Izraēlas un ASV spēki ir iznīcinājuši vai deaktivējuši vairāk nekā 330 no aptuveni 470 Irānas ballistisko raķešu palaišanas iekārtām. Irānas atbildes triecieni ir samazinājušies no 90 raķetēm kara pirmajā dienā līdz 10 raķetēm ceturtajā nedēļā. Izraēla turpina metodiski iznīcināt atlikušās palaišanas iekārtas, kas paslēptas pazemes tuneļos. Jaunu palaišanas iekārtu un kaujas galviņu ražošana ir apturēta. Irānas flotes vairs nav. Gaisa spēku nav. Pretgaisa aizsardzības sistēmu nav. Alī Hāmenejī ir likvidēts, augstākā militārā vadība ir likvidēta, jaunievēlētais Modžtaba Hāmenejī ir smagi ievainots un pēc vairāku avotu teiktā evakuēts uz Krieviju. Kremlis šo ziņu pagaidām atsakās komentēt.
Tiem, kas apgalvo, ka prezidents Tramps nezinot, ko dara. Kad Irānas un Irākas kara laikā 1988. gadā ASV kara kuģis “Samuel B. Roberts”, kam bija jāeskortē Kuveitas tankkuģis, Persijas līča neitrālajos ūdeņos uzdūrās Irānas mīnai, Tramps televīzijas intervijā skaidri un gaiši pateica: “Es pret Irānu būtu bargs. Par katru lodi, kas raidīta uz kādu no mūsu vīriem vai kuģiem, es pretī raidītu simt un paņemtu Hārka salu. Vienkārši ietu un uzvarētu. Pasaule no tā tikai iegūtu.”
Tagad tas ir izdarīts. ASV gaisa spēki ir iznīcinājuši Hārkas militāro lidostu un Revolucionārās gvardes un Jūras spēku kara bāzi. Kāpēc šī 8 kilometrus garā un aptuveni 5 kilometrus platā sala ir tik svarīga? Tāpēc, ka uz tās atrodas galvenais Irānas jēlnaftas terminālis, kas pērn nodrošināja 96% Irānas naftas eksporta, bet naftas eksports ir Irānas budžeta pamats. Tie ir 950 miljoni barelu gadā jeb 20% no pasaules naftas tirgus. Tālāk šī nafta tiek transportēta caur Hormuza šaurumu uz Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju, Lielbritāniju un Franciju.
Naftas termināls pagaidām netika skarts, taču, kā prezidents Tramps vietnē “Truth Social” brīdināja: “Ja Irāna vai kāds cits traucēs brīvu un drošu pārvietošanos pa Hormuza šaurumu, es nekavējoties mainīšu lēmumu.”
Hormuza šaurums savieno Persijas līci ar Pasaules okeānu. Karam sākoties, Irāna to bloķēja, izraisot jēlnaftas, sašķidrinātās dabasgāzes un benzīna cenu kāpumu. Tāda ir teroristu taktika. Pēc Islāma Republikas dibināšanas tās kaujinieki ieņēma ASV vēstniecību Teherānā un saņēma par ķīlniekiem 66 ASV pilsoņus. Tagad Islāma Republika gribētu turēt par ķīlnieci visu pasauli. Tādēļ Tramps aicināja tās valstis, kuru ekonomika ir atkarīga no Tuvo Austrumu naftas, iesaistīties šī svarīgā ūdensceļa aizsardzībā – vismaz pieklājības pēc. Amerikai naftas ir vairāk nekā Irānai, un Amerikas enerģētika nav atkarīga un Hormuza šauruma. Taču Stārmers, Makrons un Sančess paziņoja, ka tas neesot viņu karš.
Tad Tramps brīdināja NATO no iespējamām sekām: “Mēs jūs aizsargājam, jūs esat mūsu sabiedrotie.” Un atgādināja par to, ka gadu desmitiem Amerika ir nodrošinājusi Eiropai un Kanādai kodolvairogu un ir segusi NATO budžeta lauvas tiesu. Pērn ASV ieguldīja NATO budžetā 980 miljardus dolāru, kamēr Eiropa un Kanāda kopā – tikai 512 miljardus dolāru. Ieguldījuma samērs ir 62% pret 38%. Aicinājums iesaistīties karā, kamēr tas vēl nav beidzies, bija nevis “izmisīgs palīgā sauciens”, bet pārbaudījums. Labi tiem, kas šo pārbaudījumu izturēja.
Kara trešajā nedēļā 33 valstis, starp tām arī Latvija, parakstīja vēstuli, kurā apliecina gatavību piedalīties Hormuza šauruma apsardzes pasākumos, bet ANO Drošības padome, Krievijai un Ķīnai atturoties, pieņēma rezolūciju 2817 (2026), kurā tiek nosodīti Irānas “nežēlīgie uzbrukumi” kaimiņvalstīm.
Teherāna uz šiem diviem dokumentiem atbildēja ar divām divpakāpju starpkontinentālām ballistiskajām raķetēm, kuru mērķis bija britu un amerikāņu militārā bāze Djegogarsija, kas atrodas uz salas Indijas okeānā aptuveni 4000 km no Irānas. Viena raķete līdz mērķim neaizlidoja, otra tika pārtverta. Lai gan pirms dažām nedēļām Irānas ārlietu ministrs Aragči intervijā ziņu kanālam NBC apzvērēja: “Mēs esam ierobežojuši savas raķetes ar 2000 km, godīgi sakot, mēs nemaz nespējam tikt līdz Eiropai.” Un te, lūdzu, 4000 km! Šādas raķetes nav domātas Izraēlai, toties tās var aizsniegt Parīzi, Madridi, Berlīni un Oslo.
Atbildot uz Irānas uzbrukumu Djegogarsijas bāzei, Tramps 21. martā izvirzīja ultimātu: ja Teherāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs Hormuza šaurumu “bez apdraudējuma”, tad ASV spēki “uzbruks un iznīcinās virkni spēkstaciju, sākot ar lielāko”.
Uz to Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja: ja Vašingtona uzbruks Irānas spēkstacijām, par Irānas raķešu “likumīgu mērķi” kļūs Persijas līča valstu spēkstacijas un ūdensapgādes infrastruktūra. Tomēr drīz pēc tam Irānas ārlietu ministrs apliecināja, ka piekrīt sarunām. Tramps uz to atbildēja ar ultimāta izpildes atlikšanu uz piecām diennaktīm.
Vai Tramps uzticas tiem, ar ko notiek pārrunas? Uz šo CNN žurnālista jautājumu Tramps atbildēja īsi: “Es jums neuzticos, jo pazīstu jūs. Un tomēr es ar jums sarunājos.”
Ar Pakistānas starpniecību Teherānai ir iesniegts 15 punktu plāns, kur ietverti šādi noteikumi: Natanzas, Isfahānas un Fordovas kodoliekārtu demontāža; apņemšanās nekad neizstrādāt kodolieročus; bagātinātā urāna krājumu nodošana Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai; atļauja šai aģentūrai uzraudzīt visus atlikušos kodolinfrastruktūru elementus; apņemšanās turpmāk nenodarboties ar urāna bagātināšanu. Atteikšanās no terorisma finansēšanas un izplatīšanas. Raķešu skaita un to darbības rādiusa ierobežojums. Hormuza šauruma atvēršana. Pretī tiek piedāvāta uguns pārtraukšana uz 30 dienām; visu Irānai noteikto sankciju atcelšana; ASV atbalsts elektroenerģijas ražošanā Irānas Bušehras civilajā atomelektrostacijā.
Tramps neatklāj, konkrēti ar kuriem cilvēkiem notiek pārrunas. Irānā arvien asāk iezīmējas nesaskaņas starp Revolucionāro gvardi un tiem spēkiem, ko pārstāv valsts prezidents Masuds Pezeškjans, pēc profesijas kardioķirurgs, kas amatā tika ievēlēts 2024. gadā. Augstākā politiskā un reliģiskā vara Islāma Republikā pieder Augstākajam vadītājam, kas kontrolē arī militāros spēkus, tiesu varu un medijus. Augstāko vadītāju ievēl Ekspertu asambleja uz mūžu. Otra augstākā amatpersona ir prezidents, ko ievēl tauta uz četriem gadiem. Prezidents atbild par administratīvi saimnieciskiem jautājumiem un ekonomiku, vada kabinetu un ieceļ ministrus, svarīgākos lēmumus saskaņojot ar Augstāko vadītāju un pilnībā viņam pakļaujoties.
Tikmēr Revolucionārā gvarde turpina izrēķināties ar nepakļāvīgajiem. Pirms dažām dienām tika publiski pakārts 19 gadus vecais cīkstonis Salehs Mohammadi un vēl divi janvāra protestu dalībnieki – Mehdi Gasemi un Saīds Davudi. Drīz pēc tam tika pakārta 18 gadus vecā Melika Azizi. Inkriminētais noziegums: karš pret Allāhu.
Nav brīnums, ka vairāk nekā 80% irāņu ienīst ājatollu režīmu. Taču visu zemju LGBT aktīvisti un pašmāju “kiskiskaunieši” un “frīpalestaini” nepulcējas protesta akcijās. Un arī progresīvais Švinka klusē. Toties kreisie liberāļi un viņus apkalpojošie propagandisti dedzīgi vingrinās verbālā ekvilibristikā. Karš notiek ne vien uz jūras, zemes un debesīs, bet arī cilvēku prātos. Kā šis karš beigsies, rādīs laiks. Domāju, ka ilgi vairs nenāksies gaidīt.
Aleksandrs Dugins, dēvēts par Putina smadzenēm, jau ir atzinis: “Ja Irāna kritīs, kritīs arī Krievija.” Putins ir zvanījis Trampam, ka esot gatavs atjaunot sarunas par Ukrainu. Arī Kubas prezidents Migels Diass-Kanels ir zvanījis Trampam un apliecinājis gatavību sēsties pie sarunu galda. Persijas līča valstis ir nostājušās ASV pusē.
Ķīnas, Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas – četru totalitāru, represīvu un agresīvu režīmu savienībai – tiek izsists tās galvenais balsts. Irānas nafta Ķīnai, Irānas droni Krievijai, Irānas pilnvarotās personas Venecuēlā un Kubā, Eiropas un Amerikas islamizācija, terorisms un kodolieroču ambīcijas – tam visam ir pielikts cirvis pie saknes. Jo Trampam pietika drosmes to izdarīt. Izdarīt ne vien amerikāņu, bet arī visu mūsu drošības labad.
