Vai aug paaudze, kurai grūti analizēt? Devītklasniekiem spriešanas uzdevumos vien 29,2%

Pirms šajā mācību gadā gaidāmā centralizētā eksāmena dabaszinātnēs pērnā gada rezultāti rāda visai nepatīkamu ainu – devītklasniekiem lielākās grūtības sākas brīdī, kad ar faktu zināšanu vien vairs nepietiek.

Vai aug paaudze, kurai grūti analizēt? Devītklasniekiem spriešanas uzdevumos vien 29,2%
Foto: Riga.lv

Latvijas devītklasnieku sniegums dabaszinātnēs pagājušajā mācību gadā bijis ievērojami vājāks nekā citos lielajos pārbaudes darbos. Īpašas grūtības skolēniem sagādājuši uzdevumi, kuros nepietiek tikai ar faktu zināšanu – nepieciešams analizēt informāciju, pamatot atbildi un izdarīt secinājumus.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) apkopotie dati liecina, ka dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā 9. klašu skolēni vidēji ieguvuši tikai 44,8%.

Salīdzinājumam – latviešu valodas centralizētajā eksāmenā devītklasnieku vidējais rezultāts bija 56,2%, matemātikā – 54,8%, bet angļu valodas monitoringa darbā – 70%.

Zināšanas ir, bet grūtības sākas, kad jādomā analītiski

Dabaszinātņu pārbaudes darba rezultāti rāda ievērojamu atšķirību starp skolēnu teorētiskajām zināšanām un spēju tās praktiski izmantot.

Zināšanu un izpratnes daļā vidējais rezultāts sasniedza 56,8%, bet prasmju daļā – tikai 35,7%.

Vēl krasāka atšķirība redzama, vērtējot skolēnu sniegumu pēc dažādām pratības dimensijām. Uzdevumos, kuros vajadzēja “zināt un lietot”, skolēni vidēji ieguva 54,7%, savukārt kategorijā “analītiski spriež” – tikai 29,2%.

Tas nozīmē, ka vislielākās grūtības sagādāja uzdevumi, kuros bija jāanalizē dati, jāizvērtē informācija, jāargumentē un jāizdara secinājumi.

Vislabāk veicies bioloģijā

Atšķirības starp trim dabaszinātņu priekšmetiem gan nebija ļoti lielas.

Bioloģijā skolēni vidēji ieguva 49,5%, fizikā – 43,6%, bet ķīmijā – 42,3%.

VIAA pašlaik nav pieejami dati, kas ļautu salīdzināt vispārizglītojošo skolu un valsts ģimnāziju skolēnu rezultātus.

Šogad jau būs centralizētais eksāmens

Šajā mācību gadā 9. klašu skolēniem dabaszinātnēs diagnosticējošā darba vietā būs jākārto centralizētais eksāmens.

VIAA skaidro, ka atšķirībā no monitoringa darbiem centralizētā eksāmena norisē piedalīsies ārējie novērotāji, tāpēc tā rezultātus būs iespējams uzskatīt par objektīvākiem. Skolas eksāmena rezultātu varēs izmantot arī kā vienu no kritērijiem, uzņemot skolēnus 10. klasē.

Par eksāmena nokārtošanu skolēns saņems sertifikātu.

Vienlaikus šogad dabaszinātņu eksāmenam vēl nebūs noteikts minimālais procentu slieksnis, kas jāsasniedz, lai pārbaudījums skaitītos nokārtots. Matemātikas un latviešu valodas eksāmenos šāds slieksnis pastāv.

Ziņas

Vairāk