Latvijas kiberdrošības un "Cert.lv" tehnisko aktivitāšu 2025. gada pārskatā minēts, ka pēc privātpersonām nodarīto zaudējumu apjoma visaugstākais rādītājs ir viltus investīciju krāpšanai. Šajās shēmās iedzīvotājus pierunā veikt ieguldījumus akciju, atvasināto finanšu instrumentu un kriptovalūtu tirdzniecībā. Patiesībā krāpnieki nekādus reālus ieguldījumu portfeļus neveido, bet piesavinās upuru pārskaitīto naudu.
"Cert.lv" norāda, ka gada laikā viltus investīciju reklamēšanā novērots straujš mākslīgā intelekta (MI) ģenerētu video izmantošanas pieaugums. Tajos izmantoti populāru politiķu un citu sabiedrībā atpazīstamu personu tēli.
Viltus reklāmu video un audio kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies, taču maldinošais pamatsaturs palicis nemainīgs, tostarp par inovatīvu peļņas gūšanas veidu, lielu mantojumu no nesen mirušas personas, kura it kā nopelnījusi ievērojamus līdzekļus investīciju platformā, par slepenu metodi, kas sola peļņu līdz 10 000 eiro mēnesī, kā arī par jebkuru aktuālu notikumu cinisku izmantošanu viltus vietņu reklamēšanai, tostarp pazīstamu personu nāves vai skaļu nelaimes gadījumu piesaukšanu.
"Cert.lv" atzīmē, ka labi apmaksātās un ļoti intensīvi izplatītās viltus reklāmas biežāk izvietotas "Facebook" un "Google Ads" platformās. Šo platformu reklāmu kontroles rīki tiek izmantoti auditorijas pielāgošanai. Iedzīvotāji šādas reklāmas ierauga, gan meklējot internetā populārus atslēgvārdus, gan apmeklējot tīmekļa vietnes ar iekļautiem reklāmas laukumiem.
Tāpat, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos viltus reklāmām, tiek kopēti zināmu Latvijas mediju vizuālie tēli - "lsm.lv", "delfi.lv", tvnet.lv, jauns.lv un citu mediju. Vairumā reklāmu izmantoti nejauši ģenerēti domēnvārdi dažādās zonās. Populārākie ir.sbr,.lat,.info,.world,.online. Atrasti arī vairāki.lv domēna izmantošanas gadījumi, kad nosaukumi veidoti fonētiski līdzīgi mediju nosaukumiem.
Ziņojumā minēts, ka 2025. gadā novērotas intensīvas krāpniecisku tālruņa zvanu (vikšķerēšana), viltus īsziņu (smikšķerēšana) un e-pastu (pikšķerēšana) kampaņas. Galvenie riski bija saistīti ar autentifikācijas datu zādzību un nesankcionētu piekļuvi lietotāju kontiem.
Krāpnieki izmantoja pārkāpumu un soda naudu tematiku, piemēram, izsūtīja viltotus paziņojumus Ceļu satiksmes drošības direkcijas vārdā par it kā fiksētiem ātruma pārkāpumiem, "Mobilly" stāvvietu apmaksas un Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu atmaksas paziņojumus. Plaši izplatīti bija arī viltus ziņojumi "Latvijas pasta" un citu kurjerpastu vārdā, kā arī dažādas viltus ziņas, kas imitēja finanšu iestāžu paziņojumus.
Krāpnieku aktivitāte viltoto paziņojumu izplatīšanā pārsvarā tika novērota darba dienu vakaros un nedēļas nogalēs, kā arī pirms svētkiem un svētku dienu laikā, kad cerēts uz upuru modrības mazināšanos.
"Cert.lv" uzsver, ka 2025. gadā izkrāptas lielas naudas summas, ielaužoties vairākos Latvijas un ārvalstu sadarbības partneru uzņēmumu e-pasta sistēmās. No visiem ziņotajiem gadījumiem lielākais zaudējumu apmērs vienam uzņēmumam pārsniedza 500 000 eiro.
Lai piekļūtu uzņēmumu e-pastiem, uzbrucēji izmantoja standarta metodes, tostarp pikšķerēšanu, datu zagšanas ļaunatūru paroļu iegūšanai, cietušā e-pasta serverī ievietotus filtrus, kas pārsūta sarakstes kopijas uzbrucējiem, upurim līdzīga domēna vārda iegādi pēc biznesa sarakstes par apjomīgu darījumu identificēšanas - ar tīmekļa vietnes atdarinājuma izvietošanu vai bez tās, kā arī krāpnieku modificētus un pārsūtītus e-pastus, kuros maksājuma saņēmēja konts aizstāts ar uzbrucēja kontrolētu kontu.
Pēc naudas saņemšanas uzbrucēji dažkārt turpina iejaukties sarakstē, aizbildinoties ar maksājumu apstrādes problēmām, kamēr nozagtā nauda tiek pārskaitīta, izmantojot dažādas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas.
Tipiskākie uzlauzto e-pastu lietotāji bija grāmatveži un uzņēmumu vadības darbinieki. Vairākos gadījumos uzbrucējiem netraucēja iejaukties maksājumu veikšanas procesā arī tad, ja grāmatvedību nodrošināja ārpakalpojuma sniedzējs.
"Cert.lv" norāda, ka pērn, izmantojot viltotas vēstules zināmu sadarbības partneru vārdā, uzbrucējiem vairākkārt izdevies piekļūt pārtikas un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieku "Microsoft 365" kontiem. Piekļuve pārņemta kontiem, kuros kā otrais autentifikācijas faktors tika izmantots vienreizējo paroļu (OTP) kodu kalkulators. Uzbrukumos izmantota "man-in-the-middle" tehnika, ar kuru pārtverts upura divu faktoru autentifikācijas sesijas marķieris jeb "token".
Ziņojumā teikts, ka 2025. gadā konstatēti deviņi izspiedējvīrusu uzbrukumi, tostarp četri apjomīgi, kas tika īstenoti, nošifrējot vairākus desmitus serveru un datoru. "Cert.lv" atzīmē, ka realizētais uzbrukumu skaits nav liels, bet šie joprojām ir bīstamākie uzbrukumi ar kritisku kaitējumu informācijas tehnoloģiju un datorsistēmām.
Savukārt pakalpojumu atteices jeb DDoS uzbrukumus, turpinot iepriekšējo gadu raksturīgās iezīmes, galvenokārt veic prokrieviski haktīvistu grupējumi un valstiski atbalstīti uzbrucēji. Abu līdzīgais vienojošais mērķis ir radīt jebkāda veida un mēroga destrukciju. DDoS uzbrukumi neprasa augstas tehniskās prasmes, bet spēj radīt plašu pakalpojumu nepieejamību, ietekmēt iedzīvotāju ikdienu, radīt sabiedrības rezonansi un mediju uzmanību.
NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, ir galvenie mērķi DDoS uzbrukumiem. Tos bieži veicina politiskās aktivitātes, kuras regulāri uztvertas kā simboliska pretestība pret Krievijas agresiju. Tādēļ šīs valsts atbalstīti uzbrucēji cenšas izraisīt pakalpojumu atteices uzbrukumus Latvijas valsts un pašvaldību, finanšu un veselības iestāžu, transporta nozares un e-pakalpojumu resursiem, lai radītu spiedienu, provocētu plašu trauksmi un destabilizētu sabiedrību. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jaunā tendence ir arvien vairāk veiktu DDoS uzbrukumu no Latvijas IP adresēm.
Indikatori norāda, ka šīs adreses lielākoties ir kompromitētas ierīces, piemēram, viedierīces, IoT jeb dažādas ierīces, kas ir pieslēgtas internetam vai lokālajam tīklam. Tās tiek pārveidotas par robottīklu elementiem un izmantotas jau kā DDoS uzbrukumu dalībnieces, radot noslodzi cietušo resursiem. Iemesls novērotajam ir ģeolokācijas ierobežojumi un esošie aizsardzības mehānismi.
DDoS uzbrukumu skaits pērn bija 76, kas ir par 41% vairāk nekā 2024. gadā.
"Cert.lv" kā vienu no raksturīgākajām tendencēm 2025. gadā min to, ka iekārtu ražotāju un izstrādātāju "Fortinet", "Citrix" un "Ivanti" produktos novērotas vairākas kritiskas ievainojamības.
Identificēto apdraudēto iekārtu skaits pagājušajā gadā palielinājās 2,6 reizes un sasniedza 1,32 miljonus. Savukārt manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits 2025. gadā sasniedza 2982, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš.
Kaitīgo domēna vārdu DNS pieprasījumi kopumā 2025. gadā sasniedza 13,1 miljonu. Vienlaikus 2,2 miljonus reižu "Cert.lv" DNS ugunsmūra uzturētie saraksti bloķēja piekļuvi ļaunprātīgām vietnēm, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.
"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.
