Iedzīvotāji Ziemeļvalstīs un Baltijā joprojām dzīvo ar viltus drošības sajūtu, ceturtdien Rīgā notiekošajā Ziemeļvalstu noturības samitā pauda Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) valdes loceklis Jānis Vanags.
Šāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās iedzīvotāju aptaujas visās trijās Baltijas valstīs, kā arī Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Polijā.
Aptaujā secināts, ka vairums iedzīvotāju gandrīz visās šajās valstīs, izņemot Lietuvu, nekad nav piedalījušies civilās aizsardzības vai krīžu pārvaldības mācībās. Lietuvā šādās mācībās kādreiz ir piedalījušies 60% iedzīvotāju, kamēr pārējās valstīs šie rādītāji ir zemāki - Latvijā tie ir 40%, Polijā - 38%, Igaunijā - 33%, Zviedrijā - 30%, Norvēģijā - 26%, bet Somijā - 24%. Turklāt Lietuvā 39% aptaujāto šādās mācībās piedalījušies pēdējo piecu gadu laikā.
Aptaujā arī secināts, ka gadījumā, ja šādas vienas dienas mācības bez maksas tiktu piedāvātas aptaujāto mājokļu tuvumā, šo iespēju visaktīvāk izmantotu Zviedrijas iedzīvotāji. "Noteikti" vai "Visticamāk, jā" norādījuši 64% Zviedrijā aptaujāto iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs ir viszemākais - šādu piedāvājumu noteikti vai visticamāk izmantotu 44% aptaujāto.
Vienlaikus Vanags izcēla, ka aptauja veikta pirms augusta nogales vētras, un šādi notikumi parasti izmaina cilvēku attieksmi.
Tāpat aptaujas dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji proporcionāli vismazāk atzinuši, ka gadījumā, ja viņu mājās nebūtu ūdens, elektrība, sakaru un interneta, viņi trīs dienas izdzīvotu bez problēmām vai ar nelielām problēmām. To, ka problēmu nebūtu, pauduši 14% aptaujāto, bet to, ka nāktos saskarties ar kādām problēmām, atzinuši 43% respondentu Latvijā. Salīdzinājumam - Norvēģijā tas nekādas problēmas nesagādātu 34% aptaujāto, bet nelielas problēmas - 43% iedzīvotāju.
Jautājumā par to, vai mājās ir soma, kurā ir saliktas vajadzīgās lietas, lai māju varētu atstāt steigā jeb tā sauktā 72 stundu soma, salīdzinoši maza daļa visās aptaujātajās valstīs atbildēja apstiprinoši.
Šāda soma ar visām vajadzīgajām lietām ir sapakota 4% Polijas iedzīvotāju, 3% Lietuvas un Somijas iedzīvotāju, 2% Latvijas, Zviedrijas un Norvēģijas iedzīvotāju un tikai 1% Igaunijas iedzīvotāju. No 15% Polijā un Zviedrijā līdz 24% aptaujāto Lietuvā atzinuši, ka soma nav sakrāmēta, bet vajadzīgās lietas ir mājās.
Tai pat laikā ievērojami daudz cilvēku šādu somu nemaz neplāno sagatavot. Augstākais rādītājs šādai atbildei bija Zviedrijā - tur to negatavojas darīt 47% aptaujāto, bet zemākais - Lietuvā, kur to nedarīs 29% iedzīvotāju. Latvijā šādu somu neplāno sagatavot 38% aptaujāto.
Atbildot uz jautājumu, cik ticams, ka nākamo divu gadu laikā jūs skars krīze, kas nopietni traucēs jūsu ikdienas dzīvi, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji proporcionāli visvairāk atbildējuši, ka ir ļoti ticami vai diezgan ticami, ka tas notiks. Šādi atbildējuši 50% Igaunijā aptaujāto, 42% Latvijas iedzīvotāju un 35% lietuviešu.
Aptaujā arī secināts, ka tikai Zviedrijā vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju darbavietu ir plāns krīzes situācijām. Latvijā šis rādītājs ir otrais zemākais - pozitīvi atbildējuši tikai 41% aptaujāto. Vēl mazāk šāda plāna ir darbavietām Polijā - pozitīvi par šāda plāna esamību atbildējuši 35% aptaujāto.
Aptauja visās septiņās valstīs veikta šā gada augustā, katrā no tām aptaujājot vismaz 500 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
