Vētras laikā Krimuldas brīvprātīgie ugunsdzēsēji gandrīz 12 stundas bez pārtraukuma devās uz izsaukumiem, zāģēja kritušos kokus un atbrīvoja ceļus. Taču, strādājot vētras epicentrā, viņi saskārās arī ar nopietnām problēmām, kas ārkārtas situācijā var apdraudēt pašu glābēju drošību. Būtiskākie izaicinājumi bija sakaru trūkums un grūtības ar degvielas uzpildi, ziņo "tv3.lv".
Par gaidāmo vētru Krimuldas brīvprātīgie jau piektdien saņēma zvanu no Operatīvās vadības pārvaldes. Tika pārrunāta iespēja nepieciešamības gadījumā novirzīt biedrības resursus palīdzības sniegšanai.
Vētras laikā brīvprātīgie paplašināja savu ierasto darbības teritoriju un devās palīgā arī ārpus Siguldas novada, tostarp uz Ropažu un Saulkrastu novadiem. Kopumā tika sazāģēti vismaz 600 krituši koki, no kuriem aptuveni 400 atradās Siguldas novadā.
Darbs bija īpaši sarežģīts tādēļ, ka vietām pazuda mobilie sakari un nebija pieejami mobilie dati. Tas nozīmēja, ka glābēji nevarēja pilnvērtīgi saņemt informāciju par izsaukumiem, noskaidrot to atrašanās vietas vai sazināties ar resursu vadības centru.
"Ja mēs sēžam tikai uz mobilajiem sakariem, tad mēs esam pazuduši nekurienē. Neviens nezina, kā veicas citur – vai nevajag palīdzību, un mēs paši nevaram noziņot, vai palīdzību nevajag mums," sacīja Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis Edgars Mūrnieks.
Biedrība uzskata, ka sakaru nodrošinājums ārkārtas situācijās jārisina valstiskā līmenī. Brīvprātīgie aicina nodrošināt arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām iespēju izmantot radiosakarus, kas ļautu sazināties ar resursu vadības centru arī gadījumos, kad mobilie sakari nav pieejami.
Vētras laikā glābēji strādāja tieši spēcīgākās vētras laikā. Mūrnieks atzina, ka situācija bijusi ļoti bīstama.
"Tur, kur mēs bijām – tā bija mazā ellīte! Strādājām tieši tad, kad vētra notika, tieši epicentrā, krīzes situācijā. Varbūtība, ka tiekam satraumēti, bija ļoti, ļoti augsta!" viņš stāstīja.
Pēc vētras biedrība nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, aicinot sākt diskusiju par sakaru sistēmas uzlabošanu civilās aizsardzības vajadzībām.
Problēmas radās arī ar degvielu. Lai turpinātu darbu, bija nepieciešams uzpildīt autocisternas, taču vētras laikā daudzas degvielas uzpildes stacijas nedarbojās. Brīvprātīgajiem nebija pieejama arī valsts vai pašvaldības degvielas rezerve, ko izmantot ārkārtas situācijā.
"Nācās meklēt, kur ieliet degvielu! Bija problēma uzpildīt autocisternas. Mums nav pieejas vai "zaļā gaisma" kaut kādām valsts rezervēm vai pašvaldības degvielas rezervēm. Mēs faktiski nonācām situācijā, kurā glābēji kļuva par glābjamajiem," norādīja Mūrnieks.
Lai nodrošinātu darbu, tika izmantotas autocisternās esošās degvielas rezerves. Katrai cisternai bija sagatavoti 40 litri degvielas kannās.
Vētra brīvprātīgajiem devusi arī vairākas praktiskas mācības nākotnei. Biedrība apsver iespēju depo uzglabāt papildu degvielas rezerves, bet transportlīdzekļos ilgstošam darbam krīzes apstākļos glabāt ūdeni, pārtiku un citus nepieciešamos resursus.
Savukārt problēmu ar izsaukumu atrašanās vietām plānots risināt, iegādājoties planšetdatorus ar kartēm. Finansiālu atbalstu šai iecerei mutiski solījusi Siguldas novada pašvaldība.
Krimuldas brīvprātīgie arī pēc vētras turpina palīdzēt iedzīvotājiem novākt kritušos kokus un sakārtot teritorijas, par paveikto saņemot ziedojumus. Taču vētras pieredze skaidri parādījusi, ka ārkārtas situācijās glābējiem nepieciešami ne tikai cilvēkresursi un tehnika, bet arī droši sakari, pietiekamas degvielas rezerves un iespēja nepieciešamības gadījumā pašiem ātri izsaukt palīdzību.
