Suņa saimniece Iveta Straume sociālajā tīklā “Facebook” dalījusies ar satraucošu pieredzi – viņas gludspalvainais retrīvers Vivo, peldot ezerā, sapinies makšķerauklā un paša spēkiem vairs nav spējis tikt brīvībā.

Iveta stāsta, ka kopā ar Vivo aizvadījusi retrīveru medību sporta treniņu uz ūdens. Suns ir pieredzējis peldētājs, spēcīgs, atlētisks un pieradis pie slodzes, tādēļ doma par iespējamu noslīkšanu līdz šim pat neesot ienākusi prātā.

Tomēr pēdējā uzdevumā Vivo, peldot atpakaļ caur niedrēm, pēkšņi sācis it kā peldēt uz vietas. Sākumā šķitis, ka suns aizķēries niedrēs, tāpēc viņu saukuši un mudinājuši peldēt krastā. Taču drīz kļuvis skaidrs, ka situācija ir daudz nopietnāka.

Suns centies mainīt virzienu, kārpījies un mēģinājis atbrīvoties, taču uz priekšu neticis. Tad palīgā devusies Ivetas draudzene Kristīne – pieredzējusi suņu glābšanas uz ūdens trenere un laba peldētāja.

Vivo atradies labu gabalu no krasta, niedrēs, vietā, kur cilvēkam ūdens bijis krietni pāri galvai. Kad Kristīne piepeldējusi pie suņa, noskaidrojies, ka viņš ar kakla siksnu aizķēries aiz makšķerauklas. Cenšoties pats izrauties, Vivo bija sapinies vēl vairāk – aukla aptinusies ap priekškājām un ķermeņa augšdaļu.

Pēc vairāku minūšu cīņas suni izdevies atbrīvot.

“Suns nekādā gadījumā nebūtu varējis paša spēkiem izrauties no makšķerauklas gūsta. Viņš būtu noslīcis,” raksta Iveta.

Saimniece uzskata, ka Vivo dzīvību izglābusi vairāku apstākļu sakritība. Blakus bijusi persona ar lielisku fizisko sagatavotību un zināšanām par suņu uzvedību ūdenī. Arī pats suns bijis pietiekami trenēts un mierīgs, lai neiekristu nekontrolējamā panikā un spētu sagaidīt palīdzību.

Iveta neslēpj – ja viņai pašai vienai būtu bijis jāglābj suns, viņa, protams, mēģinātu, taču nav pārliecināta, ka spētu tikt galā. “Manu suni izglāba Dieviņš un sargeņģelis vārdā Kristīne,” viņa raksta.

Pēc šī notikuma saimniece nolēmusi, ka turpmāk pie ūdens vienmēr ņems līdzi nazi. Līdz šim viņa baidījusies galvenokārt no zariem, akmeņiem, neparedzamas gultnes vai asiem priekšmetiem, taču nebija iedomājusies, ka tik bīstama var izrādīties gandrīz neredzama makšķeraukla.

Tieši tāpēc Iveta vērsusies arī pie makšķerniekiem.

Viņa uzsver, ka nevēlas kādu vainot vai uzbrukt makšķerēšanas entuziastiem, taču aicina pēc sevis atstāt drošu vidi. Arī tad, ja āķis vai māneklis aizķēries niedrēs un auklu nākas pārraut, vērts aizdomāties, kādas sekas tas vēlāk var radīt dzīvniekiem.

“Viena pavirši pamesta aukla var kādam maksāt dzīvību,” viņa brīdina.

Suņu īpašniekiem Iveta iesaka izvēlēties pēc iespējas labāk pārredzamas peldvietas. Arī pazīstama vieta nav garantija, ka tajā vienmēr būs droši – vienu dienu ūdenī auklas nav, bet jau nākamajā pēc kāda makšķernieka apmeklējuma tā tur var parādīties.

Arī konkrētajā ezerā Iveta ar suni uzturējusies regulāri – vismaz reizi nedēļā – un līdz šim viss vienmēr bijis kārtībā.

Pēc notikušā sieviete sazinājusies ar “Rīgas mežiem”, kuri apsaimnieko attiecīgā ezera krastu. Viņa vairāk vēlējusies informēt par bīstamo vietu, nevis cerējusi uz tūlītēju rīcību, taču reakcija bijusi ļoti operatīva.

Pēc dažām minūtēm viņai atzvanījis atbildīgais inspektors, kurš kopā ar Ivetu devies uz notikuma vietu. Vēl pēc aptuveni stundas viņa saņēmusi foto, kur redzami vīri laivā, kas pārbauda meldrus. No ūdens izvilktas divas makšķerauklas ar vizuļiem.

“Cepuri nost – super operatīva rīcība un neticama atsaucība. Visu cieņu Rīgas mežiem!” raksta Iveta.

Komentāru sadaļā cilvēki dalās arī ar pašu piedzīvoto. Kāda sieviete atklāj, ka līdzīga situācija bijusi Daugavā pie Salaspils, kur peldēties ieskrējis suns sapinies auklā. Cita raksta, ka Jelgavā pie Lielupes viņas suņa spalvās ieķēries zālē atstāts liels āķis.

Vairāki komentētāji atgādina, ka makšķerauklas un āķi apdraud ne tikai mājdzīvniekus, bet arī savvaļas putnus un citus dzīvniekus.

Savukārt daļa makšķernieku uzsver, ka auklas un mānekļi ūdenī ne vienmēr tiek atstāti apzināti – tie var aizķerties, pārtrūkt vai tikt norauti. Tomēr arī viņu vidū izskan ļoti vienkāršs secinājums: atkritumus un nevajadzīgo inventāru pie ūdens atstāt nevajadzētu.

Ivetas stāsts šoreiz beidzies laimīgi, taču pati saimniece cer, ka tas liks aizdomāties gan suņu īpašniekiem, gan makšķerniekiem. Jo reizēm dzīvību var apdraudēt nevis vētra, dziļš ūdens vai spēcīga straume, bet pavisam plāna un gandrīz nemanāma aukla.