Latvijā brīvprātīgā darba attīstībai nepieciešams stiprināt politikas plānošanu, uzlabot datu pieejamību, attīstīt digitālo infrastruktūru un veicināt sabiedrības izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi, teikts Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā par brīvprātīgā darba attīstību Latvijā, ko otrdien zināšanai pieņēma valdībā.
Ziņojumā ieteikts skaidrāk nostiprināt brīvprātīgā darba politiku valsts politikas plānošanas dokumentos, kā arī uzlabot datu pieejamību par brīvprātīgā darba apjomu, iesaistītajām organizācijām un rezultātiem.
Secināts, ka brīvprātīgais darbs nav sistemātiski iestrādāts valsts un nozaru politikas dokumentos, savukārt datu trūkums un fragmentēta uzskaite liedz precīzi novērtēt brīvprātīgā darba apjomu, ģeogrāfiju un ekonomisko ietekmi. Digitālās infrastruktūras nepilnības ierobežo pieejamību un starpsektoru sadarbību.
Papildu izaicinājumus rada arī zemā sabiedrības informētība, brīvprātīgajā darbā iegūto kompetenču neatzīšana un NVO kapacitātes ierobežojumi, kas ietekmē spēju piesaistīt un koordinēt brīvprātīgos.
Ziņojumā norādīts, ka valsts un pašvaldību iestāžu sniegtie dati par brīvprātīgo darbu joprojām ir fragmentāri, kas apgrūtina pilnvērtīgu priekšstatu par aktivitāšu apjomu un ietekmi. Arī politiskās partijas ir viena no brīvprātīgā darba organizētāju grupām, tomēr pašlaik neesot pieejama centralizēta un strukturēta informācija par to īstenoto brīvprātīgo darbu.
LM rosina attīstīt digitālos risinājumus, kas palīdzētu koordinēt brīvprātīgo darbu un vienuviet nodrošinātu pieejamu informāciju par iespējām iesaistīties dažādās iniciatīvās.
Dokumentā uzsvērta arī nepieciešamība veicināt brīvprātīgā darba atpazīstamību un prestižu sabiedrībā, jo joprojām pastāvot priekšstats, ka brīvprātīgais darbs ir vienkārši neapmaksāts darbs bez tieša ieguvuma pašam cilvēkam, kas var atturēt iedzīvotājus no iesaistes. Daudzi arī nezina, kur atrast informāciju un kā pieteikties.
Ziņojumā uzsvērts, ka brīvprātīgais darbs veicina pilsonisko līdzdalību, stiprina kopienu saliedētību un ļauj attīstīt prasmes, kas var būt noderīgas izglītībā un darba tirgū.
LM rosina pilnveidot brīvprātīgā darba atzīšanas mehānismus, izcelt labās prakses piemērus un veicināt sabiedrības izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi. Brīvprātīgā darba prestiža celšanai nepieciešama mērķtiecīga daudzkanālu komunikācija valsts, pašvaldību un NVO līmenī, kā arī dažādi atzinības mehānismi - apbalvojumi, pateicības pasākumi un sertifikāti.
Latvijā kopumā brīvprātīgā darba aktivitāte ir salīdzinoši zema, norādīts ziņojumā. Saskaņā ar ziņojumā apkopotajiem datiem Latvijā formālajā brīvprātīgajā darbā 2022. gadā iesaistījās 6,2% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, kamēr Eiropas Savienībā vidēji - 12,3%, bet Igaunijā - 10,4%. Vienlaikus starptautiskie pētījumi liecina, ka pasaulē brīvprātīgajā darbā dažādā apjomā iesaistās aptuveni piektā daļa iedzīvotāju.
Brīvprātīgā darba rādītājus Latvijā pēdējos gados ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, kas samazināja klātienes aktivitātes un organizāciju iespējas piesaistīt brīvprātīgos.
Ziņojuma dati liecina, ka brīvprātīgais darbs Latvijā lielā mērā koncentrējas nevalstiskajā sektorā. Piemēram, 2024. gadā brīvprātīgo darbu organizēja 3133 nevalstiskās organizācijas, kurās kopumā iesaistījās vairāk nekā 251 000 brīvprātīgo.
Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās brīvprātīgais darbs tiek izmantots salīdzinoši maz - 2023. gadā valsts iestādes organizēja sešas brīvprātīgā darba aktivitātes, bet 2024. gadā pašvaldībās šādas aktivitātes notikušas trijās pašvaldībās, kopumā organizējot 16 aktivitātes.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) norādījis, ka ziņojums ir visaptverošs dokuments, kas atspoguļo aktuālo situāciju brīvprātīgā darba jomā, esošo regulējumu, institūciju iesaisti un nākotnes rīcības virzienus.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka LM izstrādās jaunu valsts informācijas sistēmu brīvprātīgā darba jomā, lai uzlabotu informētību un veicinātu sabiedrības iesaisti.
