Anda Asme pastāsta, ka viņai vienmēr paticis gatavot ēst, tas bijis vaļasprieks visa mūža garumā, tāpēc labprāt arī vada “Cēsu pensionāru” kulinārijas kopu. Viņa teic, ka būtiska ir arī iespēja visām satikties un arī (pasmaida) patrīt mēles: “Ir prieks, ka cilvēki nāk ārā no mājas, nepaliek četrās sienās. Senioriem tā ir lielākā problēma – ja neiet viens pie otra, tad paliek vieni. Bet biedrībās, arī “Cēsu pensionāros” ir dažādas iespējas būt sabiedrība. Ne visi seniori var atļauties aiziet uz teātri, koncertu, bet te katrs var darboties. Un skaidrs, ka neviens nevar iztikt bez ēšanas, turklāt – jo garšīgāk, jo labāk.”
Lai darbošanās ritētu raitāk, biedrība, izmantojot kāda projekta konkursa atbalstu, iegādājusies virtuves kombainu. Kulinārijas pulciņa vadītāja atzīst, ka tagad daudz vieglāk taisīt dažādus salātus. “Cenšamies nestāvēt uz vietas, bet gan attīstīties,” teic A. Asme.
Tikšanās reizē parasti tiek gatavota zupa vai otrs ēdiens un deserts. Tā 20. martā atbilstoši pavasarim un saulītei izvēlēta zeltainā oga – ķirbis, no kura taps ķirbju biezzupa un ķirbja kēkss.
Idejas, ko izraudzīties ēdienkartei, dalībnieces apspriež kopā, dalās receptēs, kas noskatītas internetā, atrastas kādā žurnālā vai ieraudzītas “Whatsapp” grupiņā. Piemēram, A. Asme izmanto arī mammas pierakstus. Mamma bija skolotāja, ir apkopojusi receptes ēdieniem, ko var pagatavot 45 minūtēs. “Kladītes regulāri pārlapoju, atrodu kādas idejas,” atklāj pulciņa vadītāja. Kolektīvā ir arī pārtikas tehnoloģe, viņa palīdz izrēķināt, cik daudz katru produktu vajadzēs, un tad dalībnieces savā starpa sadala, ko kura nopirks.
Top arī sezonālie ēdieni. Tā reiz izmēģināti smūtiji, lai saprastu, kāds būs rezultāts. “Bija izcili. Spināti deva skābenu garšu, kalē kāposti skaistu, neierastu krāsu. Vienīgi par porciju, kurai pielikām mārrutkus, secinājām - dzert var, bet otrreiz tā vairs netaisītu,” ar smaidu secina A. Asme.
“Čillītes” vadītāja secina, ka, neskatoties uz dažādiem eksperimentiem, lielas vilšanās nav bijušas, vienīgi reiz nav pacēlusies mīkla, kūka iznākusi vairāk pankūkveidīga, bet tāpat garšīga. “Mums tāpat kā mājās gadās visādi, bet būtībā viss sanāk, esam gatavojušas gan pildītas kotletes, gan cepelīnus, gan mīkstās piparkūkas, gan kārtainas kūkas,” pastāsta A. Asme. Viņa arī padalās, ka ir seniore, kura vairs nevar piedalīties nodarbībās, bet viņai galarezultāts tiek aizvests uz mājām.
Kad “Druva” viesojās Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļas kulinārijas pulciņā, vairāk nekā desmit dāmas gatavoja kartupeļu un maltās gaļas sacepumu, salātus un bubertu ar ķīseli. Pulciņa vadītāja L.Zlotiņa atgādināja, ka ēdiens jātaupa. Ja gatavojamajai maltītei nevajag visu iegādāto, folijs ledusskapī palīdz uzglabāt produktus svaigus, piemēram, ja nevajag visu avokado, to ietin folijā un liek ledusskapī.
L. Zlotiņa bijusi šefpavāre, strādājusi gan slimnīcā, gan zupas virtuvē, arī dažādās kafejnīcās un restorānos. “Esmu priecīga turpināt dalīties savās zināšanās, cilvēki arī zina, ka klāju galdus, turpina aicināt palīgā. Arī biedrībā uz svētkiem vienmēr parūpējamies par skaistu galda klājumu ar svētku ēdienu,” pastāsta pulciņa vadītāja. Arī šeit top gan zupas, gan salāti, gan kāds saldais. Neviens ēdiens neatkārtojas, vienmēr tiek pamēģināts kaut kas jauns – ja zupa, tad ar jaunu sastāvdaļu, tāpat pankūkas. Tāpat savu reizi tiek prātots par produktiem, kas ir lētāki, bet no kā izdodas gardi ēdieni. Vaicāta, vai ir kādi atklājumi, kur licies, kā produkti saderēs, Ludmila pastāsta, ka, piemēram, gaļa ar augļiem saskan ļoti labi, lai gan to var neiedomāties: “Īpaši garda ir vista ar ananāsiem vai meloni. Vistas gaļu ar šiem augļiem var likt kopā gan salātos, gan sacepumā, gan cepetī.”
Ko gatavot, pulciņā izlemj kopā, ieskatās arī senču receptēs, kur atrodami aizmirsti, bet ļoti gardi ēdieni, tāpat arī cittautu virtuvē. Un jauniegūtas vai atsvaidzinātās zināšanas katrai kundzei noder arī, gatavojot maltīti mājās.
Katrā sanākšanas reizē tiek sveikti jubilāri. Tieši marta sākumā dzimšanas dienu svinēja pulciņa vadītāja L. Zlotiņa, kurai dalībnieces teica sirsnīgu paldies, sakot, ka Ludmila veido skaistu dzīves grāmatu un pulciņa dalībnieces ir priecīgas būt daļa no tās.
