ST secināja, ka pretēji savam pienākumam valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu, kontroli un ar to saistītos atbildības jautājumus. Tiesa secināja, ka vairāki normatīvie akti dažādos aspektos ir attiecināmi uz pārmērīgu izklaides troksni. Tomēr šis regulējums nenodrošina personu pienācīgu aizsardzību. Turklāt Trokšņa pārvaldības noteikumos paredzētā trokšņa novērtēšanas un mērīšanas kārtība nav piemērota tieši izklaides troksnim.

Tiesa norādīja, ka izklaides troksnis ir piesārņojuma veids, kas var būtiski ierobežot personas pamattiesības. Tādēļ tiesiskajā regulējumā jālīdzsvaro, no vienas puses, personas tiesības netraucēti baudīt privāto dzīvi savā mājoklī, tiesības uz veselības aizsardzību un labvēlīgu vidi, bet, no otras puses, komersantu tiesības uz īpašumu un sabiedrībai nozīmīgās ekonomikas, kultūras un tūrisma intereses, kuras īsteno izklaides aktivitāšu apmeklētāji.

Tā kā pārmērīga izklaides trokšņa novērtēšana, kontroles process un efektīvas atbildības noteikšana ir būtiski pamattiesību aizsardzības jautājumi, to pamatprincipi skaidri jānosaka pašam likumdevējam. Savukārt Ministru kabinetam vai citām institūcijām var uzticēt detalizētu noteikumu un tehnisko normu izstrādi, lai nodrošinātu šo pamatprincipu īstenošanu, uzsvēra tiesa.

Lietas izskatīšanas laikā tika pieņemti un šogad 28. martā stājās spēkā grozījumi likumā "Par piesārņojumu", ar kuriem paplašināta pašvaldību kompetence regulēt un uzraudzīt troksni, kas rodas pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides vietu darbības rezultātā, norādījusi ST. Izskatāmajā lietā šie grozījumi nebija apstrīdēti un, ievērojot prasījuma robežas, netika vērtēta to atbilstība Satversmei.

Tiesa secināja, ka Saeima nav izlēmusi būtiskākos jautājumus par kritērijiem, pēc kuriem varētu secināt, ka izklaides troksnis ir pārmērīgs un nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.

Tāpat Saeima nav izlēmusi būtiskākos jautājumus par kontroles procesa ietvaru un atbildības veidu, subjektu un piemērotāju. Vienlaikus nav izvērtēti iespējamie administratīvi tiesiskie līdzekļi un to piemērošanas sekas, kā arī nav noregulēts, vai un kā pamattiesību aizsardzība tiks nodrošināta pašvaldībās, kuras neizdos saistošos noteikumus par izklaides troksni, secinājusi ST.

Tādējādi Saeima pati nav noteikusi šā trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipus un tamdēļ Ministru kabinets un pašvaldības šajā jomā nav atbilstoši pilnvarotas, secinājusi ST.

Tiesa atzina, ka pastāvošais tiesiskais regulējums nenodrošina taisnīgu līdzsvaru starp personu tiesībām un komersantu, kā arī izklaides aktivitāšu apmeklētāju interesēm. Tādējādi valsts nav nodrošinājusi personu pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni.

ST priekšsēdētāja Irēna Kucina aģentūru LETA informēja, ka valsts nevar uzskatīt savu pienākumu par izpildītu, ja personas aizsardzība ir izkaisīta pa dažādiem normatīvajiem aktiem, un nav izveidota vienota un efektīva sistēma. Kucina uzsvēra, ka problēma nebija tikai atsevišķās normās, bet tajā, ka kopējais tiesiskais ietvars nenodrošināja personai praktisku un efektīvu aizsardzību.

Tiesa noteica, ka Saeimai līdz 2027. gada martam jānoregulē izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipi un jāprecizē Ministru kabinetam un pašvaldībām dotais pilnvarojums.

Iepriekš ziņots, ka pēc Tiesībsarga biroja pieteikuma ST pērn jūnijā ierosināta lieta par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu. Tiesībsarga birojs norāda, ka Ministru kabinetam piešķirts likumdevēja pilnvarojums noteikt visa veida trokšņa, tostarp izklaides trokšņa, rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes.