Bērnu un pieaugušo labie darbi
Pirmajā daļā jau minējām, ka skolu izveide izsenis izpelnījās ziedotāju un mecenātu uzmanību. Bet pēc Pirmā pasaules kara skolas arī pašas rīkoja labdarības pasākumus un aktīvi iesaistījās naudas vākšanas kampaņās.
Tā, mācību gada sākumā 1921. gadā Carnikavas pirmās pakāpes pamatskolā, vēl vecajā skolas ēkā, aprīlī notika skolēnu izrīkojums, ieeja bija paredzēta par labprātīgiem ziedojumiem, bet nauda tika vākta mūzikas instrumentiem. Bērni bija sagatavojuši un uzveduši Jāņa Jaunsudrabiņa bērnu ludziņu “Sapnis saulītē”. No ziedojumiem ienāca veseli 1225 rubļi, no ieņēmumiem nākamajā mācību gadā skola iegādājās dažādus mācību līdzekļus – ģeometrisko ķermeņu komplektu, bildes dabaszinības un ģeogrāfijas stundām un pat dažādus piederumus fizikai un ķīmijai.
Tā kā skolai pašai par saviem līdzekļiem nebija cerību tikt pie mūzikas instrumentiem, draudze un vietējās labdarības un zvejniecības biedrības ziedoja prāvākas summas, lai varētu instrumentu iegādāt skolai kopīgi ar baznīcu. Skolai ziedoja arī skolas skolotāji. Tā 1920./1921. mācību gadā ar pagasta piešķirtajiem naudas līdzekļiem pietika tikai ģeogrāfijas kartes iegādei, bet paši skolotāji par saviem līdzekļiem iegādājās skolas telpām globusu.
Dāsnie ziedojumi skolu dibināšanai un uzturēšanai
Jāatgādina, ka arī iepriekšējos periodos labdarības biedrības dāsni atbalstīja izglītības iestādes. 1907. gadā laikrakstā “Tēvija” varam lasīt: “No Ādažiem. Vietējā labdarības biedrība savā gada sapulcē 25. I š. g. nolēmusi ziedot dibināšanai lauksaimniecības skolai 50 rbļ. Jācer, ka arī citas pagasta biedrības pabalstīs lauksaimniecības skolas lietu ar kādām naudas summām. No labdarības biedrības gada pārskata redzams, ka viņas darbība bijusi īsti rosīga, un domājams, ka šajā gadā viņas rosība nemazināsies, jo nolemts paplašināt bibliotēku, sarīkot nabagu un skolēnu eglītes utt.”
Atgriežoties pie 20. gadsimta 20.–30. gados notikušajām pārmaiņām, jāatzīmē, ka valsts izveides rezultātā ēku būvniecība 20. gadsimta otrajā ceturksnī izvērtās par labo darbu un labdarības izpausmju veicinātāju, celtniecības darbu finansēšanā un veikšanā piedalījās ne tikai valsts un vietējās pārvaldes orgāni, bet arī aktīvi iesaistījās privātpersonas.
Ādažu Jaunciema sešu klašu pamatskolas nams. Foto: no I.Baueres “Ādaži: novads un ļaudis”
Ādažu skolas būvniecība un teritorijas iekārtošana
20. gadsimta 20. gados visā valstī un arī Ādažu pagastā tika celtas jaunas skolas. Vecā, 1870. gadā būvētā pagasta skola bija tā laika situācijai un vajadzībām vairs neatbilstoša, tāpēc bija nolemts Ādažos būvēt jaunu skolas ēku, ko atklāja 1927. gadā. Pārvalde ieķīlāja pagastam piederošo 47,23 hektārus lielo zemes īpašumu, skolas ēkas būvniecībai valsts piešķīra arī īpašu valsts aizdevumu – 6000 latu. Bet ar to nepietika, tāpēc skolas celtniecībā iesaistījās vietējie iedzīvotāji ar savu brīvprātīgo darbu, veltot skolas būvniecībai vairākas brīvprātīgā darba dienas.
Arī skolas un Ādažu centra teritorijas iekārtošanai tika veltīts brīvprātīgais iedzīvotāju darbs. 20. gadsimta 20.–30. gados ļoti populāras bija tā sauktās Mežu dienas, kad tika iekopti un izveidoti apstādījumi, un šajā laikā Ādažu novads ieguvis mūsdienu zaļo izskatu – tika sastādīti koki ap doktorātu, skolu, pagasta namu un citās vietās. Šajās dienās iedzīvotāji piedalījās brīvprātīgi, īpaši aktīvi iesaistoties skolēniem un skolotājiem. Daudz kur mēs joprojām redzam tā laika jauniešu stādītos kokus, neiedomājoties, ka ainava veidojusies jau pirms vesela gadsimta.
Carnikavas skolas būvniecība
Arī Siguļu vecā skola neatbilda jaunizveidotās valsts prasībām, tāpēc jau 1928. gadā radās ideja par Carnikavas skolas būvniecību; skolu atklāja 1936. gadā. Tā laika Izglītības ministrijas mēnešrakstā varam lasīt ne tikai par skolas atklāšanu, bet arī par dāsniem vietējo dāvinājumiem. “Pag. vecākais J. Kalniņš savai pirmajai skolai, kas tagad turpinās gaitas dižā jaunceltnē, dāvināja radioaparātu, zvejas rūp. Carnikava – Valsts prezidenta Dr. K. Ulmaņa un kaŗa min. J. Baloža krūšu tēlus, Carnikavas labdarības biedrība – Ls 290, un mākslinieks K. Miezītis – savu gleznu ar vecās un jaunās skolas attēlu.”
Arī, skolai turpinot darbu, labie darbi ap to nebeidzās. Ļoti interesants stāsts ir par skolas karogu. Karogu skolai 1938. gadā uzdāvinājuši pieci vietējie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Jau nākamajā dienā laikraksts “Brīvā Zeme” vēstīja par šo dāvinājumu, rakstot, ka pulkvežleitnants Kārlis Zīverts no “Teteriem”, atvaļinātais kapteinis Jēkabs Dzenis no “Atpūtām”, atvaļinātais kapteinis Kristaps Upelnieks no “Saulstariem”, Miķelis Voldemārs Pētersons no “Kaķiem” un Pēteris Zandbergs no “Varavīksnām” svinīgos apstākļos nodeva karogu skolas pārstāvjiem. Lāčplēšu pārstāvis Jēkabs Dzenis aicināja skolas audzēkņus sekot karogā ierakstītajai devīzei – “Varoņgaru – darba sparu”.
Karoga dāvināšana skolai bija tik nozīmīgs notikums, ka to aprakstīja Lāčplēša Kara ordeņa domes izdevuma “Lāčplēsis” 1939. gada 7. numurā, uzsverot, ka tas ir pirmais gadījums, kad novada lāčplēši veikuši tik cildenu darbu. Interesanti, ka kungi karoga veidolam ir pievērsuši īpašu vērību un pret šo dāvinājumu izturējušies nopietni, ir atrasta Carnikavas lāčplēšu vēstule Lāčplēša Kara ordeņa domei ar lūgumu apstiprināt karoga metu. Diemžēl ziņu par tālāku karoga likteni nav. Parādījās ziņas, ka skolas karogs rūpīgi glabājas Siguļu skolas bēniņos, bet šīs ziņas neapstiprinājās, pārbūves laikā Siguļos skolas karogs diemžēl netika atrasts.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dāvinājums Carnikavas skolai – skolas karogs. Foto: no Carnikavas Novadpētniecīvas centra arhīva
Jaunciema skolas būvniecība
Neiespējami iedomāties, bet viens pagasts var uzdāvināt galvaspilsētai veselu modernu skolu! 1926. gada septembrī Jaunciemā tika atklāta jaunā ar kokrūpnieka J. Mīlmaņa atbalstu uzceltā sešklasīgā pamatskola, bet tajā laikā Jaunciems ietilpa Ādažu pagastā. Tā laika prese ļoti cildinoši izteicās par kokrūpnieka atbalstu skolas celtniecībā, salīdzinot to ar Augustu Dombrovski, kurš Vecmīlgrāvja smilšu kāpās uzcēla savas skaistās skolas būves. Skola ir bijusi skaista, plaša, moderna un ļoti mūsdienīga. Būvniecība izmaksāja vairāk par 4 miljoniem rubļu.
1928. gadā ar Valsts prezidenta Gustava Zemgala izsludināto likumu Ādažu pagasta biezi apdzīvotā vieta Jaunciems tika pievienota Rīgai, tādā veidā Ādažu pagasts skolu zaudēja.
Nobeigumā – pateicība par atsaucību
Pēc pirmā raksta publicēšanas šā gada janvārī ar mums sazinājās rakstā minētās kuplās un Ādažu pagasta vēsturē paliekošās Perlbahu dzimtas pēctecis Andris Ruģēns, gatavs dalīties atmiņās un foto materiālos par savu senču dzimtu.
Ar šo rakstu beidzam rakstu sēriju par labdarību Ādažu novadā. Ja jūsu ģimenes stāstu krājumā atrodas stāsts, fotogrāfijas vai kāda vēstures liecība par kādu no vēsturiskiem periodiem, lūdzam sazināties ar mums, rakstot uz e-pasta adresi vai zvanot uz tālruņa numuru 29128086.
Rakstu sērijas tapšanā izmantoti periodikas materiāli, novada vēsturnieces Elitas Pētersones grāmatas “Ādaži. Pagātnes dialogs ar tagadni”, kā arī Ulda Siliņa grāmatas “Mēs esam carnikavieši” materiāli.
