Ministrs norāda, ka "Stacija 2.0" koncepts jeb mobilitātes punkti paredz vietas, kuros vienuviet satiekas vilciens, autobuss, privātais auto un mikromobilitāte, ir stāvvietas privātajam auto, elektrouzlādes iespējas, kā arī ir nodrošināta piekļūstamība. Švinka ir gandarīts, ka pašvaldības ir izrādījušas lielu interesi par mobilitātes punktu izveidi.
Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam pašvaldībām ir kopumā ir pieejami vairāk nekā 75 miljoni eiro mobilitātes punktu jeb "Stacija 2.0" koncepta īstenošanai.
Pirmajā projektu atlases kārtā ES finansējumu saņēmuši deviņi projekti - astoņi Rīgā un viens Cēsīs, savukārt otrajā projektu atlases kārtā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) saņēmusi 59 projektu pieteikumus. Otrajā atlases kārtā pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums pašvaldībām ir 52,6 miljoni eiro, savukārt pieprasītais finansējums pārsniedz 83 miljonus eiro.
Pašvaldībām pieejamais finansējums dod iespēju būt elastīgām un izbūvēt konkrētajai vietai un iedzīvotāju vajadzībām nepieciešamo risinājumu. Plānots, ka līdz 2029. gada beigām ar ERAF investīcijām Latvijā tiks izveidoti 25 mobilitātes punkti, veicinot iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā.
Kopumā Latvijas pašvaldībās ar Atveseļošanas fonda un ERAF investīcijām jau top 17 mobilitātes punkti, kas, Švinkas ieskatā, ir labs sākums. Vienlaikus ministrs norāda: lai veicinātu mobilitāti reģionos, svarīgi, lai sabiedriskā transporta pārsēšanās jeb mobilitātes punkti būtu visā valsts teritorijā.
Švinka uzsver, ka pašvaldības ir galvenās mobilitātes punktu īstenotājas - tās vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības - vai ir nepieciešama "Park&Ride" stāvvieta, veloceļu izbūve, vai jānodrošina piekļuve reģionālajam autobusam vai pilsētas sabiedriskajam transportam.
Tāpat ministrs akcentē, ka svarīgi ir apzināties, ka runa nav tikai par infrastruktūras izbūvi - tas ir ieguldījums mobilitātes uzlabošanā, reģionu dzīvotspējā, darbavietu pieejamībā un uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšanā. Sabiedriskā transporta pārsēšanās punkti nodrošina iedzīvotājiem lielāku mobilitāti. Izmantojot sabiedrisko transportu, cilvēkiem ir iespēja brīvāk izvēlēties, kur strādāt, mācīties un dzīvot, vienlaikus saglabājot ērtu savienojamību ar valsts un pašvaldību centriem.
Veidojot mobilitātes punktus, būtiski ir nodrošināt pieejamību visiem, uzsver Švinka. Sabiedriskā transporta pārsēšanās punktus paredzēts izbūvēt tā, lai tie būtu draudzīgi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Mobilitātes punktu attīstība notiek vienlaikus ar dzelzceļa modernizāciju, jauno elektrovilcienu ieviešanu un bezemisiju (BEMU) vilcienu projekta sākšanu. Ministrs uzsver, ka pašreiz ir īstais brīdis, kad pašvaldības var sinhronizēt savus projektus ar valsts plānotajiem darbiem un gūt maksimālu efektu.
