No 1. oktobra Latvijā atkal tiks indeksētas pensijas. Vienkāršiem vārdiem sakot, indeksācija nozīmē jau piešķirtās pensijas palielināšanu, lai cenu kāpuma dēļ tā nezaudētu savu vērtību. Tas nav jauns pabalsts un nav vienreizējs maksājums – pārrēķinātā summa turpmāk kļūs par cilvēka pensijas apmēru. Indeksācija notiks automātiski, tāpēc pensionāram nekur nav jāiet un nekāds iesniegums nav jāraksta. Visus aprēķinus veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Indeksēs vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī apdrošināšanas atlīdzības, kas piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 30. septembrim.
Jo ilgāk strādāts, jo lielāks pieaugums
Te svarīgs ir viens skaitlis – 1589 eiro. Ja cilvēkam piešķirtā pensija vai atlīdzība nepārsniedz šo summu, indeksēs visu pensiju. Ja tā ir lielāka, indeksēs tikai daļu līdz šai robežai.
Tas nenozīmē, ka cilvēkam ar lielāku pensiju kaut ko atņems. Piemēram, ja pensija pārsniedz noteikto robežu, visa līdzšinējā pensija cilvēkam paliek, taču palielinājumu aprēķina tikai noteiktajai tās daļai.
Ir cilvēku grupas, uz kurām šis ierobežojums neattiecas un kam indeksēs visu pensiju neatkarīgi no tās lieluma. Tie ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kā arī tie, kam vecuma pensija piešķirta agrāk saistībā ar bērna invalīda vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu.
Vecuma pensijas saņēmējiem būtisks būs darba jeb, precīzāk, apdrošināšanas stāžs. Šogad saglabāts princips – jo tas ilgāks, jo lielāks pensijas pieaugums.
Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, indeksējamā vecuma pensija palielināsies par 4,24 procentiem. Ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – par 4,56 procentiem, no 40 līdz 44 gadiem – par 4,89 procentiem, bet cilvēkiem, kuri nostrādājuši 45 gadus vai ilgāk, – par 5,22 procentiem.
Tāpēc diviem cilvēkiem, kuri līdz šim saņēmuši vienādu pensiju, pēc indeksācijas tās var atšķirties.
Izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām piemēros 4,24 procentu palielinājumu indeksējamajai summai.
Kāpēc šogad pieaugums nav lielāks? Pensiju indeksu aprēķina, ņemot vērā cenu izmaiņas jeb inflāciju un algu pieaugumu valstī. Šā gada aprēķinā izmantotā inflācija ir 2,59 procenti, bet algu pieaugums – 3,29 procenti, tādēļ arī indekss ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā.
Atsevišķi tiks palielinātas piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām.
Ja pašlaik par vienu šādu stāža gadu piemaksa ir 1,72 eiro, turpmāk tā būs 1,79 eiro. Savukārt tiem, kuriem par vienu darba stāža gadu pienākas 2,58 eiro, jaunā summa būs 2,69 eiro. Lielākā piemaksa attiecas uz likumā noteiktiem agrāk piešķirtu pensiju gadījumiem.
Arī te Labklājības ministrija min konkrētu piemēru. Cilvēkam ar 45 gadu kopējo apdrošināšanas stāžu, kuram piešķirta 610 eiro vecuma pensija un 43 eiro piemaksa par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām, pēc pārrēķina pensija būs 641,84 eiro, bet piemaksa – 44,75 eiro.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aplēses ļauj aptuveni saprast arī kopējo ainu. Aptuveni 145 tūkstošiem pensiju saņēmēju ieguvums paredzēts 30–50 eiro robežās, 65 tūkstošiem tas varētu pārsniegt 50 eiro, savukārt mazo pensiju saņēmējiem pieaugums varētu būt aptuveni 20–25 eiro. Tas gan nenozīmē, ka ikviens saņems tieši šādu summu – kā jau iepriekš minēts, katra cilvēka pensiju aprēķina atsevišķi.
Teātra biļetei var nepietikt...
Skaitļi ir viena lieta, bet pensionāram svarīgākais ir pavisam praktisks jautājums: ko par šo naudu varēs nopirkt un cik ļoti tā palīdzēs ikdienā?
Jumpravas pensionāru biedrības “Viedums” izveidotāja un valdes priekšsēdētāja Ruta Krūkle neslēpj – pensionāri indeksāciju gaida, jo katrs cer, ka pensija palielināsies kaut par dažiem eiro. Protams, gribētos vairāk, taču viņa atzīst arī valsts iespēju robežas: “Man vienmēr šķiet, ka var tik, cik var. Ja valsts varētu vairāk, varbūt arī iedotu vairāk.”
Seniorus gan kaitinot tas, ka vienlaikus publiskajā telpā dzird par miljoniem, kas nepieciešami dažādām kompensācijām un deputātu atbalstam. Uz šāda fona dažu desmitu eiro pensijas pieaugums cilvēkam var šķist nesamērīgi mazs.
Ruta Krūkle pensijas pielikuma vērtību trāpīgi salīdzina ar iespēju aiziet uz teātri. Viņa stāsta, ka Jaunajā Rīgas teātrī pat biļete otrā balkona ceturtajā rindā maksā 36 eiro. Tas jau ir vairāk nekā daudziem senioriem būs pensijas pieaugums... Tas nozīmē, ka šī indeksācija pensionāram būtiski nepaplašinās iespējas apmeklēt kultūras pasākumus, bet daudziem, ņemot vērā dzīves dārdzību, tā arī nav prioritāte. Lielākā daļa senioru vispirms cenšas nevienam nepalikt parādā – samaksā komunālos maksājumus un citus obligātos rēķinus. “Un tad, cik paliek pāri, tik paliek pāri. Dod Dievs, ka sanāk visām zālēm, kas vajadzīgas, tad jau tas ir lieliski,” piebilst Ruta Krūkle.
Tomēr interese par kultūru pensionāriem nekur nav pazudusi. Jumpravā biedrība tieši tāpēc izmanto dažādu projektu sniegtās iespējas. Krūkles kundze stāsta, ka ar Ogres novada pašvaldības projekta “Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam” (“R.A.D.I. – Ogres novadam”) atbalstu septembrī pie senioriem varēs uzaicināt aktieri Gundaru Āboliņu. Viņasprāt, mākslinieku atvest uz laukiem finansiāli ir daudz reālāk nekā 40 pensionārus aizvest uz Rīgu.
Tomēr arī nelielu pensijas pieaugumu viņa nenoniecina: “Paldies par katru kapeiku, ko pieliek klāt.”
Labāk kaut tik, nekā nemaz
Līdzīgi domā Ogres Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Vita Bormane. Klausoties diskusijas par valsts izdevumiem un salīdzinot tos ar naudiņu, ko saņem pensionāri, viņai reizēm šķiet, ka senioriem ir atsviestas kapeikas. Tomēr arī viņas secinājums ir ļoti praktisks: labāk, ka pieliek kaut nedaudz, nekā neiedod nemaz.
Naudas izmantojums senioriem neesot nekāda mīkla. To vajag zālēm, apkurei, apaviem, bet apģērbu daudzi turpina valkāt no agrākiem gadiem.
Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pensionāru biedrības “Saulgrieži” valdes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš saka: indeksācija pati par sevi ir laba, taču problēma sākas tur, kur arī pati pensija ir maza. Ja pamata summa ir neliela, arī procentos aprēķinātais pielikums nevar būt liels.
Viņš uzsver, ka pensionāri ir ļoti dažādi un arī viņu vajadzības ir atšķirīgas. Krastiņam ir šaubas arī par to, vai inflācijas aprēķinos pietiekami atspoguļojas tieši tās preces un izdevumi, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem ikdienā ir vissvarīgākie.
Vēl jāņem vērā nodoklis. No kopējā pensijas un piemaksas apmēra atsevišķos gadījumos var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pensionāra neapliekamais minimums 2026. gadā ir 1000 eiro mēnesī. Tādēļ summa, ko cilvēks faktiski saņem kontā vai ar pasta starpniecību, var atšķirties no piešķirtās pensijas apmēra.
Cilvēks, kur vēlas jau iepriekš noskaidrot, kāda varētu būt viņa pensija pēc indeksācijas, var izmantot indeksācijas kalkulatoru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļvietnē. Kalkulatora aprēķins būs informatīvs, tāpēc faktiskā izmaksājamā summa par dažiem centiem var atšķirties. Informāciju var noskaidrot arī portālā “Latvija.gov.lv” vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centrā.
