Viņa uzskata, ka lēmumu skaits pieaudzis, jo Valsts policija vardarbības ģimenē novēršanu izvirzījusi par savu prioritāti. Vardarbība ģimene ne tikai ietekmē indivīdus, bet arī sabiedrību un tautsaimniecību kopumā, piebilda Lāce-Štrodaha.

Tāpat pērn Valsts policija saņēmusi 817 tiesas lēmumus par pagaidu aizsardzību, 365 gadījumos konstatēja pārkāpumus, kā arī 290 gadījumos uzsāka kriminālprocesu pēc tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Visvairāk šajos gadījumos cietušās ir sievas un civillaulībā esošas sievietes. Vienlaikus ģimenēs no vardarbības pērn cietuši arī 24 vīrieši.

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa informēja, ka pirmo instanču tiesās saņemti 1042 pieteikumi par pagaidu aizsardzību, kas ir par 223 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā.

Pēc Celmiņas domām, pieteikumu skaits pieaudzis ne tāpēc, ka pieaugusi vardarbība, bet gan tāpēc, ka vardarbība nākusi gaismā un cilvēki ir gatavi vērsties pēc palīdzības. Vienlaikus pieteikumu sarakstā ir arī pieteikumi grozīt, mainīt un atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli pret vardarbību.

Pirmās instances tiesās tika apmierināti 45% no iesniegtajiem pieteikumiem, un visbiežāk tika pieņemts lēmums varmākam noteikt pienākumu pamest mājokli. 15% gadījumu pieteikumi tika daļēji apmierināti, 29% gadījumu tie tika noraidīti, bet 11% gadījumu pieteikums nebija pakļauts izskatīšanai. Pēc tiesneses paustā, pieteikumi visbiežāk tika noraidīti, jo tie bija rakstīti uz emociju pamata, proti, bez policijas iesaistīšanas. Ja policija vēršas tiesā, notikusī situācija tiek aprakstīta, kā rezultātā nav pamata apšaubīt, kas noticis un kā.

Vienlaikus Celmiņa norādīja, ka neviens no pieteikumiem par pagaidu aizsardzību nav analogs, jo katrs gadījums ir ļoti sarežģīts.