Domnīcas šogad februārī un martā notika Rīgā, Līvānos, Dobelē, Cēsīs un Liepājā, un tajās piedalījās 65 dalībnieki, to vidū 22 vīrieši un 43 sievietes. Diskusiju mērķis bija nevis tikai formāla aptauja, bet plašāka saruna par demogrāfijas problēmu cēloņiem un risinājumiem.
Pētniece Ilze Mileiko, prezentējot domnīcās gūtos secinājumus, informēja, ka demogrāfijas uzlabošanas pasākumu vērtēšanā izmantots "luksofora princips". Ar zaļu krāsu dalībnieki atzīmējuši iniciatīvas, kas uzskatāmas par steidzamām un iekļaujamām 2027. gada budžetā, bet ar dzeltenu - svarīgas iniciatīvas, kurām tomēr nav nepieciešams steidzams finansējums. Ar sarkanu dalībnieki varēja atzīmēt pasākumus, kas netiek uzskatīti par svarīgiem un nebūtu jāfinansē. Tāpat tika atzīmētas arī svarīgas iniciatīvas, kurām, dalībnieku ieskatā, nav tiešas ietekmes uz demogrāfiju, bet kas varētu uzlabot labklājību citās jomās, piemēram, mazināt nabadzību. Divu trešdaļu dalībnieku atbalstu saņēma kopumā 24 pasākumi.
Vairumā domnīcu diskusiju kā būtisks negatīvs faktors minēta nesakārtota veselības aprūpes sistēma, norādot, ka tā ietekmē lēmumu par katra nākamā bērna radīšanu, migrāciju un remigrāciju. Kā problēmas minētas ginekologu trūkums reģionos, bērnu veselības aprūpes vispārēja nepieejamība un ilgie gaidīšanas laiki pie speciālistiem.
Kritizēta arī plaisa starp deklaratīvi bezmaksas medicīnu bērniem un realitāti, kurā pakalpojumu pieejamība ir tik ierobežota, ka vecāki bieži izvēlas speciālistus apmeklēt par saviem līdzekļiem, bet daudzbērnu ģimenēm šādi pakalpojumi var būt nepieejami. Rosināts uzlabot ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību bērniem un citiem iedzīvotājiem, pārskatot tarifus ar mērķi samazināt rindas, ieviest pasākumus noslīkšanas novēršanai, kā arī uzlabot skolēnu zināšanas par veselības izglītību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību.
Sadaļā par atbalstu pēc dzemdībām un bērna audzināšanā norādīts, ka pašlaik ieteikumos minētas dažādas konsultācijas - vecmāšu, mentoru, dūlu, PEP mammu un citu speciālistu atbalsts -, taču dalībniekiem nereti ir grūti saprast šo pakalpojumu atšķirības. Tāpēc rosināts pārskatīt atbalsta veidus un izveidot vienotu sistēmu, lai atbalsts būtu pieejams, bet pakalpojumu funkcijas nedublētos.
Vienlaikus šāds atbalsts vērtēts kā būtisks bērna labākas aprūpes nodrošināšanā un pēcdzemdību depresijas mazināšanā. Ziņojumā rosināts arī veicināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, tostarp nodrošinot elastīgas bērnu pieskatīšanas iespējas, kā arī labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus ģimenēm ar bērniem, piemēram, pārskatot pusslodzes nodokļu likmes mātēm ar maziem bērniem vai citiem aprūpējamajiem.
Ģimenes vērtību stiprināšanas sadaļā secināts, ka "ģimene kā vērtība" pašlaik vairāk ir politisks sauklis, kam pietrūkst praktiskas izpausmes individuālā, pašvaldības un valsts līmeņa mijiedarbībā. Secināts, ka bērnu un ģimenes kā vērtības popularizēšanai jābūt sabiedrības izvēlei, tomēr tai jānotiek pārdomāti un reāli, stāstot gan par grūtībām un to pārvarēšanu, gan ieguvumiem, kas rodas, izvēloties radīt un audzināt bērnus. Tāpat izskanējuši arī aicinājumi stiprināt vīrieša lomu ģimenē un turpināt atbalstu nevaldības organizācijām, kas piedalās ģimenēm draudzīgas vides veidošanā un ģimeņu atbalsta politikas jautājumu risināšanā pašvaldībās.
Finansiālā atbalsta sadaļā ieteikts pārskatīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un saņemšanas nosacījumus, tostarp palielināt atbalstu par vienu bērnu un sasaistīt to ar bērna izglītību. Tāpat piedāvāts papildināt esošos un izstrādāt jaunus mājokļu atbalsta instrumentus, arī reģionos, sasaistot tos ar bērnu skaitu vai vecāku vecumu.
Rosināts arī izvērtēt iespēju nodrošināt bezmaksas ēdināšanu no pirmsskolas līdz 9. klasei, īpaši uzsverot šāda risinājuma nozīmi reģionos. Vienlaikus secināts, ka pašlaik nepietiekama uzmanība pievērsta "vidējai ģimenei", kas it kā nav trūcīga, bet tomēr saskaras ar grūtībām.
Izglītības sadaļā secināts, ka izglītības kvalitāte un tās loma nākamās paaudzes veidošanā tiek vērtēta kā nepietiekama. Minēts, ka pārāk maz uzmanības tiek pievērsts ģimenei un patriotismam kā vērtībām, veselībpratībai, juridiskajai un finanšu pratībai, attiecību veidošanai un konfliktu risināšanai.
Tomēr gandrīz katrā domnīcā dalībnieki arī atzinuši, ka Latvijā jau ir vairākas lietas, kas darbojas labi, piemēram, pabalstu sistēma bērna piedzimšanas gadījumā, bērnu pieskatīšanas iespējas un bezmaksas dzemdības.
