Ilgtspējīgi ieradumi ir tādi, kas ļauj mums dzīvot labi šodien, vienlaikus saglabājot tādas pašas iespējas arī nākamajām paaudzēm. Tie izpaužas, piemēram, taupot resursus, izvairoties no nevajadzīgiem pirkumiem un šķirojot atkritumus.
No “ātrās modes” līdz lietotajam apģērbam
Jauniešu ieradumos redzamas pretrunīgas tendences, kurās ilgtspēja un apzinātība sastopas ar “ātrās modes” vilinājumu, impulsīvu patēriņu un vēlmi sekot jaunākajām tendencēm.
No vienas puses, jaunieši aktīvi iepērkas tādās platformās kā “Shein”, “Temu” un “AliExpress”, kas vilina ar zemām cenām un nepārtrauktu jaunumu plūsmu. Tomēr šo preču kvalitāte bieži ir zema, bet ražošana un transportēšana rada būtisku vides piesārņojumu. Kā brīdinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, daļa produktu, piemēram, bižutērija, satur arī toksiskas vielas.
No otras puses – jauniešu vidū populāra kļuvusi arī iepirkšanās lietoto preču veikalos, kas mūsdienās kļuvusi par radošu pašizpausmes veidu. Iegādājoties lietotu apģērbu, var ne tikai atrast dažādas “pērles”, bet arī samazināt ietekmi uz vidi, jo tiek pagarināts apģērba dzīves cikls un samazināts pieprasījums pēc jaunu apģērbu ražošanas, kas nozīmē mazāku resursu patēriņu un tekstila atkritumu apjomu.
“Tas, ka jaunieši bieži dod priekšroku lietotam apģērbam, ir liels solis vides ilgtspējas uzlabošanai, jo tekstila nozare ir viena no piesārņojošākajām pasaulē, patērējot milzīgus ūdens un enerģijas resursus. Proti, lai radītu vienu kokvilnas t-kreklu, vajadzīgi aptuveni 2700 litri ūdens. Tas ir apjoms, ar kuru vienam cilvēkam slāpju veldzēšanai pietiktu divus ar pusi gadus,” norāda Ieva Erta.
Vienlaikus viņa uzsver, ka “CleanR” aptaujas dati norāda uz to, ka jauniešus vairāk jāizglīto par dažādām kopsakarībām. Proti, kā atkritumu šķirošana ietekmē klimatu un kā, savukārt, klimata izmaiņas ietekmē valsti, novadu un katru no mums personīgi.
“Ir labi, ka šķirošana nostiprinās kā ieradums, par kuru mēs nediskutējam, bet vienkārši darām, taču vienlaikus ir vērtīgi saprast, kādas ir mūsu rīcības sekas un kāpēc mēs darām to, ko darām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šogad akcija "Tīrai Latvijai" apvienoja spēkus ar jauniešu iecienīto "Čē Čē Čempionātu”, lai varam sasniegt plašāku auditoriju un padziļinātāk izglītot par šķirošanas nozīmi,” piebilda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte.
Jāuzmanās no zaļmaldināšanas
Vienlaikus, jāatceras, ka ne visi piedāvājumi, kas izskatās videi draudzīgi, tādi patiešām ir. Uzņēmumi bieži izmanto tādus vispārīgus apgalvojumus kā “bio”, “eko” vai “ilgtspējīgs”, nesniedzot pierādījumus vai paskaidrojumus. Tāpēc svarīga ir kritiskā domāšana un spēja izvērtēt, vai produkts patiešām ir videi draudzīgs.
Par produkta ilgtspēju var liecināt tā kvalitāte un ilgmūžība, izmantotie materiāli (piemēram, pārstrādāti vai dabai draudzīgāki), ir skaidri norādīta izcelsme un ražošanas process, kā arī iespēja produktu labot, atkārtoti izmantot vai pārstrādāt.
Plašāk par zaļmaldināšanas veidiem un pazīmēm var lasīt “Zaļā josta” un atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” tīmekļa vietnē www.videspratiba.lv. Tur var izpildīt arī zaļmaldināšanas testu, lai pārbaudītu savas zināšanas.
Paradumi veidojas vidē, kurā augam un mācāmies
Vides izglītības eksperte uzsver, ka tas, vai jaunietim veidosies ilgtspējīgi paradumi, lielā mērā ir atkarīgs no vides, kurās viņš aug, dzīvo un mācās.
“Ja ģimenē šķiro atkritumus, plāno pirkumus, izvēlas ilgtspējīgākus produktus un lietas labo, nevis uzreiz izmet, šāda rīcība jaunietim ar laiku kļūst pašsaprotama. Savukārt bērnudārzā vai skolā šos paradumus nostiprina zināšanas par to, kā mūsu izvēles ietekmē vidi. Tikpat būtiska ir apkārtējā vide – vai ir pieejami šķirošanas konteineri, vai ilgtspējīgas izvēles ir ērti īstenot. Ja visi šie faktori sakrīt, jaunietim ilgtspējīga rīcība kļūst par normu,” skaidro Ieva Erta.
Viņa norāda, ka būtiska loma ir arī iniciatīvām, kas veicina rūpes par dabu jau agrā vecumā. Viena no tādām ir ilggadējā dažādu atkritumu veidu vākšanas kampaņa “Tīrai Latvijai”. Šogad kampaņā iesaistījās vairāk nekā 136 tūkstoši bērnu un jauniešu no vairāk nekā 400 izglītības iestādēm visā Latvijā.
Tāpat tiek piekopti arī citi paradumi – lielai daļai skolēnu ikdienā ir līdzi atkārtoti uzpildāmās ūdens pudeles, viņi lieto speciāli izgatavotus auduma maisiņus, kuros ikdienā ērti ievietot nepieciešamo.
Vairāku skolu pedagoģes, kas iesaistījās kampaņā “Tīrai Latvijai”, norāda, ka daudzi jaunieši arī pēc pašu un viņu ģimenes iniciatīvas piekopj videi draudzīgus paradumus – piemēram, ikdienā ņem līdzi augļus vai mājās pagatavotas uzkodas, dodas uz skolu ar velosipēdu, skūteriem vai ceļu mēro kājām. Ja ceļš līdz skolai ir tālāks, bērnus mācību iestādē nogādā skolēnu autobuss. Turklāt veiktās aptaujas uzrādot, ka skolēni šķiro atkritumus arī mājās.
Ceļā uz videi draudzīgāku ikdienu
Noslēgumā jāuzsver, ka ilgtspējīgi ieradumi jauniešu vidū neveidojas vienā dienā – tie rodas no zināšanām, pieredzes un iespējas rīkoties praksē. Tieši tāpēc iniciatīvas, kas apvieno izglītību ar reālu līdzdalību, ir īpaši nozīmīgas. Kampaņa “Tīrai Latvijai” ir spilgts piemērs – arī šogad tā pulcējusi plašu dalībnieku skaitu visā Latvijā, un sasniegtie rezultāti apliecina, ka bērni un jaunieši arvien aktīvāk iesaistās šķirošanā. Šogad savāktas 44,8 tonnas izlietoto bateriju un 7,5 tonnas mazās elektrotehnikas. Tas ne tikai samazina videi kaitīgo atkritumu nonākšanu vidē, bet arī nostiprina paradumu – rūpēties par vidi kā pašsaprotamu ikdienas daļu.
Daži fakti no “Zaļās jostas” sadarbības partnera, atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” 2025. gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas – ko par šķirošanu un aprites ekonomiku domā jaunieši?
·Jaunieši šķiro retāk nekā seniori: 18–29 gadu grupā to dara 45 %, kamēr 60–75 gadu grupā – 64 %.
·Spēcīgākais motivators jauniešiem: ērta un pieejama vieta šķirošanai mājās.
·Vienlaikus jaunieši biežāk nekā citas grupas šķiro ieraduma pēc.
·Viņi arī biežāk izvēlas lietas nodot atkārtotai izmantošanai vai salabot, nevis izmest.
·Tomēr šī ir arī vecuma grupa, kuru vismazāk satrauc vides un klimata jautājumi – tikai 17 % atzīst, ka tas viņus uztrauc (salīdzinājumā ar 29 % senioru vidū).
Ikgadējās kampaņas “Tīrai Latvijai” dalībnieki par atkritumu šķirošanu
Mācību gada noslēgumā Ogrē notika kampaņas “Tīrai Latvijai” fināla pasākums, kurā skolēni, mākslinieki un skolotāji atbildēja uz jautājumiem par zaļo domāšanu un atkritumu šķirošanu.
ATBILD SKOLĒNI
Vai ir kaut kas, ko jūs darāt, lai samazinātu atkritumu daudzumu mājās?
- Cenšamies maksimāli neņemt caurspīdīgos plastmasas maisiņus. Lietojam savas pudeles, nevis veikalā pērkam plastmasas pudeles. Ne visiem mūsu klases biedriem ir daudzkārt lietojamās pudeles, bet vairākumam tomēr tādas ir.
Vai vienmēr zināt, kurā atkritumu konteinerā jāmet iepakojums? Vai tā ir sarežģītākā šķirošanas daļa?
- Kā kuru reizi, bet parasti uz konteineriem ir rakstīts, ko tur drīkst mest, tāpēc lielu problēmu nav.
Vai atkritumu šķirošana jums ir ikdienas ieradums vai kaut kas, ko darāt reti?
- Tas ir ikdienas ieradums.
Ja mājās kaut kas salūzt vai saplīst, vai jūs to uzreiz izmetat vai mēģināt salabot?
- Jau no agra vecuma superlīme vienmēr ir kabatā, un man liekas, ka tā bieži nostrādā. Ar lielāko prieku visu sastellēju atpakaļ, un atkal viss iet. Ziniet kā – man ir praktiskas rokas.
Ja kaut kas novalkājas vai paliek par mazu, vai jūs to uzreiz izmetat, vai tomēr ir cits variants?
- Nē, man ir mazais brālis, kuram atdodu drēbes. Viņš ņem arī manas jaunās drēbes, pat ja tās viņš nedrīkst ņemt. Tā kā viss vienmēr aiziet viņam.
Kas ir grūtākais šķirošanas procesā?
- Es dažreiz īsti nesaprotu, kurā konteinerā kas jāmet, un gribētu par to iemācīties vairāk.
ATBILD MĀKSLINIEKI
Vai paši mājās šķirojat atkritumus?
Ketija Šēnberga: Jā, mēs ģimenē par to ļoti domājam un mēģinām kārtīgi šķirot. Droši vien vēl ir kādas kļūdiņas, bet mēs cenšamies.
Fiņķis: Man mājās ir četras miskastes un grafiks. Otrdien man viena miskaste jāaiznes, trešdien – cita. Ļoti nopietni pieejam.
Kāpēc jauniešu paradumi atkritumu šķirošanā ir svarīga tēma?
Fiņķis: Pirmkārt, vides jautājumi. Ja gribam dzīvot tikpat skaistā pasaulītē, tad neies jau riepas mest ārā, vai ne? Man ir prieks, ka jaunieši paši piedalās un grib uzzināt vairāk, lai vēlāk savā ikdienā ieviestu šos paradumus. Varbūt viņi pēc tam nodod zināšanas tālāk – vecākiem, vecmāmiņām. Tas viss ir forši.
ATBILD SKOLOTĀJAS
Kas vislabāk strādā – piemēra parādīšana vai skaidrošana par šādām tēmām?
-Man klasē ļoti labi strādā video, kuros var redzēt, kā tiek bojāta daba un kā jūtas dzīvnieki. Skolā mums, piemēram, ir kastes papīra, bateriju un pudeļu šķirošanai. Bērni to redz, un viņiem rodas interese piedalīties.
-Mēs ļoti daudz runājam, un ir arī šai tēmai veltīti pasākumi. Piemēram, mūsu pilsētā šogad bija liela talka, lai pilsēta būtu tīrāka. Es domāju, ka tas strādā tad, ja mēs to darām katru dienu. Arī pieaugušajiem ir jārāda piemērs, kā dzīvot zaļāk.
Kāpēc jauniešu paradumi, jūsuprāt, ir svarīga tēma?
- Es domāju, ka tā ir svarīga ikvienam, ne tikai jauniešiem. Ja mēs parādām, ka arī jaunieši var darīt labās lietas un šķirot atkritumus, viņi kļūst par piemēru nākamajiem – mazākajiem bērniem. Esmu pamanījusi, ka pēdējos gados jauniešu attieksme pret zaļo dzīvesveidu un šķirošanu mainās. It īpaši tagad, kad skolās ir atsevišķi konteineri, piemēram, pudelēm, viņi vairs nemet visu kopā, bet tomēr šķiro. Man liekas, ka pamazām kļūst labāk.
Vai pēdējo gadu laikā esat pamanījusi izmaiņas jauniešu attieksmē pret zaļo dzīvesveidu un līdzīgām tēmām?
Noteikti. Viņi patiešām pievērš uzmanību atkritumu šķirošanai daudz nopietnāk nekā mēs, pieaugušie. Viņi daudz atbildīgāk domā par maisiņiem, pārstrādi un visu, kas notiek. Tas laika gaitā ir ļoti mainījies.
Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”
