Šonedēļ jau rakstījām par Siguldas novada iedzīvotājiem, kuri raizējas par ūdeņraža koridoru un aicina izteikt savu viedokli. Bet kāda tad ir kopējā situācija ar šo projektu?

Plānotais Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors, kas nākotnē savienotu Somiju ar Vāciju, šķērsos arī Latviju un vairākus Pierīgas novadus. Pašlaik izpētes teritorija paredzēta Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils un Ķekavas novados, bet tālāk trase virzītos Bauskas virzienā. Kopumā Latvijā koridora izpētes teritorija skar desmit pašvaldības – arī Valmieras, Smiltenes, Valkas un Cēsu novadus. Precīzs cauruļvada novietojums vēl nav noteikts. 

Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, vērienīgais sešu valstu projekts joprojām atrodas salīdzinoši agrīnā attīstības stadijā. Igaunijā šā gada sākumā sākts īpašais valsts plānošanas process, lai noteiktu piemērotāko ūdeņraža cauruļvada maršrutu.

Pašlaik tur vēl tiek meklēts konsultants, pēc kura izraudzīšanās varēs sākt detalizētāku plānošanu un iespējamo trases variantu izvērtēšanu. Igaunijas Ekonomikas ministrija cer potenciālos maršrutus iezīmēt nākamā gada laikā, lai tos pēc tam varētu apspriest arī ar zemju īpašniekiem.

Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors iecerēts kā infrastruktūra, kas savienotuSomiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju, ļaujot starp valstīm transportēt ūdeņradi. Projekts ir atzīts par Eiropas Savienības kopīgu interešu projektu.

Igaunijā tiek apspriesta arī alternatīva – ūdeņraža savienojumu starp Somiju un Vāciju izbūvēt Baltijas jūras dibenā. Igaunijas amatpersonas gan uzsver, ka valstij būtu izdevīgi panākt sauszemes trases īstenošanu, jo tad Igaunija kļūtu par savienojošo posmu starp Ziemeļvalstu un Centrāleiropas enerģētikas tīkliem.

Viens no projekta principiem ir pēc iespējas izmantot jau esošos infrastruktūras koridorus, lai samazinātu nepieciešamību skart jaunas teritorijas. Līdzīga pieeja paredzēta arī Latvijā – plānots, ka jaunais ūdeņraža cauruļvads lielākoties atrastos paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam. Latvijas posma aptuvenais garums atkarībā no izvēlētās trases varētu sasniegt 270–300 kilometrus. 

Latvijā projekts jau nonācis ietekmes uz vidi novērtējuma stadijā, un no 28. jūlija līdz 1. septembrim notiek sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” norāda, ka galīgais lēmums par investīcijām varētu tikt pieņemts ap 2030. gadu. Ja projekts saņems zaļo gaismu un iesaistītās valstis virzīsies atbilstoši grafikam, infrastruktūru paredzēts izveidot nākamās desmitgades pirmajā pusē.

Līdz ar to aicinām iedzīvotājus nesatraukties, taču arī droši izpaust savu viedokli, jo nekas vēl nav nolemts, vēl var ietekmēt lēmumus. Mēs turpināsim sekot līdzi notikumiem un ziņot jums par tiem.