Rakstiņš atzīmēja, ka pašlaik brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā lielā mērā aptur visu sabiedrisko un ekonomisko dzīvi, kas ir tas, ko grib pretinieks, taču rodas jautājumi, vai šāda rīcība ir samērīga.

Viņaprāt, ir jāmeklē elastīgāki risinājumi, piemēram, mācoties no ukraiņiem un pieredzes šīs valsts pilsētās, kur apdraudējumi ir regulāri. Eksperts sprieda, ka šūnapraides paziņojumi var palikt, bet būtu jēga veidot alternatīvus elastīgākus risinājumus, piemēram, lietotnes, kurās tiktu sniegta precīzāka un regulārāk atjaunota informācija, kur apdraudējumi ir reālāki, bet kur varbūtība ir mazāka un sadzīvi apturēt nav nepieciešams.

Rakstiņš atzina, ka, regulāri saņemot izplūdušus brīdinājumus, pastāv risks, ka cilvēki no tiem nogurst un uz brīdinājumiem vairs nereaģē.

Kopš Latvijā ielidoja pirmie noklīdušie militārie droni, Rakstiņš civilās aizsardzības jomā uzlabojumus redz, tomēr tie esot lēni. Vienlaikus eksperts atzina, ka nekur, arī Ukrainā, situācija šajā jomā nav nevainojama.