Ņemot vērā pieaugošos drošības riskus un brīdinājumus par iespējamiem gaisa apdraudējumiem, atbildīgie dienesti aicina iedzīvotājus jau laikus iepazīties ar rīcību ārkārtas situācijās. Apdraudējuma brīdī svarīgākais ir spēja saglabāt mieru un zināt, kā rīkoties.

Ja neatrodies apdraudētajā teritorijā

Ja saņemta informācija par iespējamu gaisa apdraudējumu citā teritorijā, glābēji aicina saglabāt mieru un sekot tikai oficiālajai informācijai un atbildīgo dienestu norādījumiem.

Tāpat ieteicams sazināties ar draugiem, radiem vai paziņām, kuri atrodas apdraudētajā teritorijā, lai pārliecinātos, ka viņi ir informēti par situāciju un zina, kā rīkoties.

Kā rīkoties, ja atrodies apdraudētajā teritorijā?

Ja apdraudējuma brīdī esi iekštelpās, glābēji iesaka palikt telpās un meklēt vietu, kur starp tevi un ēkas ārpusi atrodas vismaz divas sienas. Šādas vietas var palīdzēt mazināt ievainojumu risku sprādziena gadījumā.

Dzirdot sprādziena troksni, nekādā gadījumā nevajadzētu tuvoties logiem vai durvīm. Speciālisti uzsver, ka stikla lauskas sprādziena laikā var radīt ļoti smagus ievainojumus.

Ja noticis sprādziens, telpas drīkst atstāt tikai pēc atbildīgo dienestu paziņojuma vai ne agrāk kā 10 minūtes pēc pēdējā sprādziena.

Pēc apdraudējuma pārvietoties nepieciešams lēnām un uzmanīgi, izvērtējot maršruta drošību un pievēršot uzmanību iespējamiem bojājumiem vai bīstamiem priekšmetiem.

Kā rīkoties, ja esi automašīnā?

Ja gaisa apdraudējuma laikā atrodies automašīnā, svarīgi nekrist panikā un ātri izvērtēt situāciju.

Atkarībā no apstākļiem iespējams drošāk būs turpināt ceļu līdz tuvākajai patvēruma vietai, taču citos gadījumos nepieciešams nekavējoties izkāpt no automašīnas, attālināties no ceļa un meklēt tuvāko drošo vietu.

Kad jādodas uz patvertni?

Glābēji uzsver, ka uz pagrabu, patvertni vai citu patvēruma vietu jādodas tikai tad, ja tas norādīts agrīnās brīdināšanas sistēmā vai atbildīgo dienestu paziņojumos.

Iedzīvotāji jau iepriekš aicināti noskaidrot, kur viņu dzīvesvietas un ikdienas maršrutu tuvumā atrodas patvertnes vai vietas, kur nepieciešamības gadījumā iespējams meklēt patvērumu.

Kāpēc nevajadzētu publicēt video un foto?

Dienesti aicina nepublicēt sociālajos tīklos foto un video no incidentu vietām. Šādi materiāli var palīdzēt izplatīt dezinformāciju vai atklāt nozīmīgu objektu un aizsardzības pozīciju atrašanās vietas.

Internetam nav nepieciešams vēl viens cilvēks, kurš sprādziena fonā mēģina filmēt “ekskluzīvu saturu” sekotājiem.

Ko darīt, ja ir ievainotie?

Ja esi ievainots, vispirms centies sniegt sev pirmo palīdzību. Ja tas neapdraud tavu dzīvību, palīdzība jāsniedz arī citiem cietušajiem.

Par cietušajiem nekavējoties jāziņo, zvanot uz 112. Svarīgi norādīt precīzu atrašanās vietu, ievainoto skaitu, traumu raksturu un citu būtisku informāciju.

Pēc tam jāievēro atbildīgo dienestu tālākie norādījumi.

Kā rīkoties, ja atrodi nokritušu dronu vai aizdomīgu priekšmetu?

Speciālisti stingri brīdina netuvoties nokritušiem droniem vai iespējamiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nekādā gadījumā tos nepārvietot.

No notikuma vietas jāatkāpjas vismaz 100 metru attālumā. Tāpat tuvumā nevajadzētu izmantot mobilo telefonu, radio vai satelītsakarus.

Par incidentu nekavējoties jāziņo, zvanot uz 112 un norādot notikuma vietu un laiku.

Kāpēc droni var būt bīstami?

Aizsardzības nozares portāls Sargs.lv atgādina, ka neidentificēti bezpilota lidaparāti var radīt dažādus apdraudējumus.

Droni spēj uzņemt augstas izšķirtspējas attēlus un identificēt objektus vai cilvēkus no ievērojama attāluma. Ar kamerām aprīkoti droni var tikt izmantoti spiegošanai pret privātpersonām, valsts iestādēm, militāriem objektiem vai organizācijām.

Speciālisti norāda, ka dronus iespējams aprīkot arī ar sprāgstvielām vai izmantot kā sprāgstvielu piegādes sistēmu. Pat neliels sprāgstvielu daudzums var radīt nopietnus bojājumus cilvēkiem un infrastruktūrai.

Eksperti uzsver, ka mazāk nekā 100 grami trotila sprādziena gadījumā cilvēka tuvumā var būt nāvējoši. Tāpat tiek norādīts, ka sabiedriskās ēkas lielākoties nav būvētas, lai izturētu koncentrētus sprādzienus.

Vienlaikus tiek atgādināts, ka ne visi droni rada apdraudējumu. Plašpatēriņa dronus Latvijā atļauts izmantot atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras noteikumiem, iegūstot nepieciešamās atļaujas un reģistrāciju.

Dronus savā darbā izmanto arī Valsts policija, Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un citi dienesti, tādēļ pirms ziņošanas par iespējamu incidentu ieteicams izvērtēt situāciju.

Tomēr iedzīvotājiem ir tiesības ziņot par nesankcionētu dronu izmantošanu arī gadījumos, ja tiek apdraudēts privātums vai drošība.

Kā sagatavoties potenciālam apdraudējumam?

Glābēji un civilās aizsardzības speciālisti uzsver, ka sagatavošanās jāsāk vēl pirms jebkāda apdraudējuma.

Iedzīvotāji aicināti uzticēties tikai oficiālai informācijai, ko publicē valsts iestādes, glābšanas dienesti un pašvaldības savās tīmekļvietnēs un sociālo mediju kontos.

Svarīgi ir iepazīties ar savas pašvaldības civilās aizsardzības plānu, kur pieejama informācija par rīcību dažādās ārkārtas situācijās, evakuācijas iespējām un patvertnēm.

Speciālisti iesaka savlaicīgi sagatavot ārkārtas gadījumu somu un regulāri pārskatīt tās saturu. Tajā ieteicams glabāt ūdeni, pārtiku, medikamentus, dokumentu kopijas, lukturīti, radio, baterijas un citas pirmās nepieciešamības lietas.

Tāpat iedzīvotājiem ieteicams apzināt tuvākās patvertnes savas dzīvesvietas un ikdienas maršrutu tuvumā.

Plašāka informācija par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumos pieejama vietnē 112.lv.

Iedzīvotāji tiek aicināti lejupielādēt arī 112 Latvija lietotni, kas ļauj operatīvi saņemt svarīgus brīdinājumus un nepieciešamības gadījumā sazināties ar palīdzības dienestiem.