Ikgadējā apdraudējuma novērtējumā un 2025. gada darbības pārskatā teikts, ka Baltkrievijas un Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti ilgstoši sadarbojas. Faktiski Baltkrievija veic izlūkziņu ieguvi arī Krievijas interesēs, un tās militāro izlūkošanu var uzskatīt par Krievijas GRU "filiāli".
No Krievijas specdienesta MIDD identificējis majoru Alekseju Pižikovu, 2. ranga kapteini Alekseju Ļesņikovu, 2. ranga kapteini Nikolaju Četverikovu, apakšpulkvedi Aleksandru Jušinu, pulkvedi Aleksandru Gladkovu un kādu Grigoriju Ivanovu. Savukārt no Baltkrievijas GRU identificēts Sergejs Baranovs.
MIDD atsevišķi izcēlis 1989. gadā dzimušā Krievijas GRU virsnieka Ivanova aktivitātes pret Latviju kopš 2017. gada.
Ivanovs organizēja izlūkinformācijas ieguvi par aviācijai izmantojamu privātu infrastruktūru, piemēram, lidlauku "Spilve", NATO sabiedroto spēku klātbūtni valstī un dažādām Latvijas aizsardzības nozares aktualitātēm. Lūdzot atbalstu attālam radiniekam Latvijā, Ivanovs ieguva ziņas par Latvijas sabiedrības noskaņojumu, sniegto palīdzību Ukrainai un kritiskās infrastruktūras objektiem valsts teritorijā.
Ivanovs no aģenta saņēma arī praktiska rakstura informāciju, piemēram, par mobilo sakaru priekšapmaksas karšu iegādes nosacījumiem Latvijā.
Krievijas GRU vadīto aģentu uzdevumi var mainīties atkarībā no apstākļiem, ņemot vērā Krievijas Bruņoto spēku vajadzības mērķa valstī, tostarp tie var iekļaut tiešu atbalstu militāru uzdevumu īstenošanai, skaidro MIDD. Dienestā uzsver, ka spilgts piemērs ir paša Ivanova, kurš saistīts ar Krievijas okupētajā Krimā izvietoto GRU 316. izlūkošanas centru, vadītās aģentu grupas darbība Ukrainā līdz 2023. gada augustam, kad grupu atklāja un aizturēja Ukrainas drošības dienests.
Tika noskaidrots, ka aģenti ieguva un nodeva Ivanovam ziņas gaisa triecienu veikšanai Odesā, identificēja Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietas un to pārvietošanos, kā arī ziņoja par triecienu rezultātā nodarīto kaitējumu, vēsta MIDD.
MIDD pārskatā teikts, ka Rietumvalstu un Krievijas militāras konfrontācijas gadījumā sagaidāms, ka GRU izlūkošanas centru savervētā aģentūra Latvijā tiks izmantota līdzīgi kā Ukrainā, tostarp radot draudus civiliedzīvotāju dzīvībai. Krievijas GRU darbība Ukrainā atspoguļo metodes, ko var izmantot arī pret Latviju, norāda MIDD. Atsevišķos gadījumos šādas metodes jau ir izmantotas izlūkziņu iegūšanai un sabotāžas aktu īstenošanai Eiropā, skaidro dienestā.
MIDD pārskatā arī teikts, ka līdz 2022. gada februārim Krievijas vēstniecībā Latvijā dienestu pildīja Krievijas GRU virsnieki, kuri, izmantojot aizsardzības/militāro atašeju virsnieku piesegu, faktiski veica stratēģiskā līmeņa izlūkziņu ieguvi.
Neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no Latvijas tika izraidīti visi GRU virsnieki, kuri tobrīd Krievijas vēstniecībā pildīja pienākumus kā militārā atašeja biroja pārstāvji. Savukārt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) virsnieki joprojām turpina darbu pret Latviju un NATO dalībvalstīm vismaz divu oficiāli deklarētu dienesta darbinieku sastāvā, skaidro MIDD.
Kontekstā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, MIDD norādījis, ka Krievijas GRU operacionāli taktiskās izlūkošanas galvenais uzdevums ir Krievijas Bruņoto spēku nodrošināšana ar izlūkziņām, kas nepieciešamas militāro operāciju plānošanai un īstenošanai ārvalstīs.
Latvijā šīs aktivitātes ir vērstas uz NATO spēku izvietojuma, apbruņojuma un kaujas gatavības izpēti, Nacionālo bruņoto spēku struktūras un spēju kartēšanu, kā arī kritiskās infrastruktūras un aizsardzības sistēmu ievainojamību identificēšanu.
Būtisks Krievijas GRU operacionāli taktiskās izlūkošanas darbības īstenošanas priekšnoteikums ir aģentūras (spiegu) vervēšana, lai iesaistītu izlūkziņu vākšanā, kā arī meklētu citas personas, kuras potenciāli būtu iesaistāmas sadarbībā, atzīmē MIDD.
Par aģentūras tīkla veidošanu operacionāli taktiskajā līmenī ir atbildīgi Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā un Smoļenskā izvietotie izlūkošanas centri, kuru darbinieku pilna laika darbs ir iegūt izlūkinformāciju par Krievijai nedraudzīgām reģiona valstīm, tostarp Latviju. Izlūkošanas centri īpaši aktīvi veic vervēšanu pret Latvijas valstspiederīgajiem, kuri regulāri ceļo uz Krieviju un Baltkrieviju, teikts pārskatā.
MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Kopš 2002. gada dienesta priekšnieks ir Indulis Krēķis.
