Saskaņā ar portāla Inc. rīcībā esošo informāciju un avotu liecībām vismaz viena darbiniece – Ilze Bērziņa – tiek algota darba līguma ietvaros, lai faktiski segtu maksājumus viņas draugam Jānim Freimanim, kurš ir bērnu uzturlīdzekļu parādnieks.
Informācijā, kas nonākusi žurnālistes Katrīnas Iljinskas rīcībā, apgalvots, ka Māris Zviedris – toreiz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas vadītājs, tagad CVK priekšsēdētājs – iepriekš slēdza līgumus ar Ilzi Bērziņu, lai apietu ierobežojumus saistībā ar Freimaņa parādiem: “ Ziņotājs stāstīja, ka tā laika Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris bija nodarbinājis Jāni Freimani (pers.k. xxxxxx-xxxxx), kurš bija un ir bērnu uzturlīdzekļu parādnieks. Tomēr tā kā Freimanis vēlējies izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšānas, tad līgums par minēto vēl toreiz ticis noslēgts ar viņa draudzeni Ilzi Bērziņu (pers.k. xxxxxx-xxxxx) par IT pakalpojumiem. Tas pats turpinās tagad CVK, vienīgi Bērziņai ir darba līgums”, raksta portāls Inc.
Šī prakse turpinājusies arī CVK. Portāls publiskojis arī konkrētus līgumu numurus no Rīgas vēlēšanu komisijas laika.
Vienlaikus ir zināms, ka Bērziņai un Freimanim ir kopīgs bizness – viesu nams Salaspils novadā ar nosaukumu “Ārpus laika”.
Komentāri pie šī ieraksta ir ļoti skarbi. Daudzi lietotāji runā par “veselu baru augsta līmeņa valsts darbinieku”, kas it kā sadarbojas, lai “apkrāptu bērnu” . Sociālajos tīklos izvērsusies plaša diskusija par iespējamo situāciju CVK, lietotājiem paužot gan sašutumu, gan skepsi par institūciju rīcību.
Piemēram, Juris Visockis norāda: “šis nu gan būtu darba inspekcijas atbildības jautājums… Fiktīvā nodarbinātība. Jeb valsts pārvaldi Jūs nekontrolējat?” Savukārt citi uzsver iespējamu nepieciešamību pēc izmeklēšanas – “Tas ir skandāls! Te ir darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs”.
Atsevišķi komentāri pauž bažas par vēlēšanu procesa drošību. Lietotājs Diego Mustafa jautā: “cik tādi freimaņi… vienkārši vazājas pa vēlēšanu iecirkņiem un pielabo vēlēšanu rezultātus?”.
Neiztrūkst arī ironiski un kritiski vērtējumi par iespējamo motivāciju: “šitā ņemties, lai nemaksātu uzturlīdzekļus…” raksta kāds lietotājs, kamēr cits piebilst: “Izdoma sev likumus… un pēc tam paši tos pārkāpj. Klasika.”
Skeptiska attieksme vērojama arī pret iespējamo izmeklēšanas iznākumu. Kāds komentētājs pauž: “VIŅI NEKO NEKONSTATĒS!”, atsaucoties uz iepriekšējiem gadījumiem.
Tikmēr citi analizē politisko kontekstu un iespējamo ietekmi: “pārdrošība un paļāvība uz politisko ‘jumtu’?” jautā viens no diskusijas dalībniekiem.
Pašlaik nav publiski pieejamas oficiālas CVK vai tiesībsargājošo iestāžu atbildes uz šīm konkrētajām apsūdzībām sociālajos tīklos. Tomēr jautājums par fiktīvu nodarbinātību valsts iestādēs tradicionāli izraisa spēcīgu sabiedrības rezonansi, jo runa ir par nodokļu maksātāju naudu un uzticēšanos vēlēšanu procesa organizētājiem.
