Kā skaidro inspekcijā, līdzšinējā DVI pieredze rāda, ka daudzu šādu sūdzību pamatā ir ilgstošas kaimiņu nesaskaņas un savstarpējas domstarpības, kas nav saistītas ar personas datu apstrādes jautājumiem. Līdz ar to DVI veiktās izmeklēšanas darbības un uzsāktās pārbaudes bieži tik un tā noslēdzas ar datu aizsardzības prasību izskaidrošanu, nekonstatējot sodāmus pārkāpumus. Turklāt videonovērošanas veicēji paši var regulāri mainīt kameras iestatījumus un leņķus (tas nav aizliegts), taču DVI funkcijās neietilpst nepārtraukta un ilgstoša privātpersonu rīcības uzraudzība.

Ja sūdzībā nebūs konkrētas informācijas vai pierādījumu par iespējamu pārkāpumu un sūdzības iesniedzējs iepriekš nebūs mēģinājis pats noskaidrot situāciju vai izmantot savas datu aizsardzības tiesības, vēršoties pie videonovērošanas veicēja, DVI pārbaudes lietu neuzsāks. Šādos gadījumos DVI izvērtēs sūdzību un tās pielikumus, sniedzot atbildi pēc būtības un norādot pieejamos līdzekļus personas tiesību aizsargāšanai. Ja videonovērošanas veicēju būs iespējams noskaidrot ar samērīgiem līdzekļiem, DVI viņu informēs par datu aizsardzības prasībām un sekām, ja vēlāk tiks konstatēti pārkāpumi.

Atbilde par sūdzības izskatīšanas rezultātu iespēju robežās tiks sniegta mēneša laikā, taču ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Gadījumos, ja uz sūdzības pamata tiks ierosināta padziļināta pārbaudes lieta, tas tiks norādīts DVI sniegtajā atbildē.

Par iespējamu pārkāpumu var liecināt, piemēram:

- videonovērošanas ieraksta publicēšana internetā vai sociālajos tīklos bez tiesiska pamata;

- konkrēta informācija, ka kamera nepamatoti filmē teritoriju ārpus videonovērošanas veicēja īpašuma vai citas tiesiski kontrolētas teritorijas;

- ierakstu vai tajos ietverto personas datu neatļauta izpaušana citām personām.

Ja rodas bažas par videonovērošanu, DVIvispirms aicina vērsties pie videonovērošanas veicēja un noskaidrot, kādam nolūkam kamera uzstādīta, ko tā filmē, vai un uz kāda pamata tiek apstrādāti personas dati.  Ja domstarpības saistītas ar īpašuma lietošanu, kameras izvietošanu vai citiem civiltiesiskiem jautājumiem, – atkarībā no konkrētās situācijas – nepieciešams vērsties pie mājas pārvaldnieka, dzīvokļu īpašnieku biedrībā vai tiesā, nevis DVI.

“Jaunā pieeja ļaus vairāk resursu veltīt tādiem gadījumiem, kuros var rasties objektīvi būtiskāks cilvēku tiesību aizskārums, vienlaikus informējot privātpersonas par atbildīgas videonovērošanas nosacījumiem un piemērojot atbilstošus sodus, ja tiks konstatēti pārkāpumi,” skaidro inspekcijā.