Sešās no deviņām skolām, kas atbildēja uz portāla Kodols.lv jautājumiem, pedagogu vakanču nebija. Savukārt trijās trūka mācību priekšmetu skolotāju vai atbalsta speciālistu, un mācību procesa nodrošināšanai nācās izmantot esošo darbinieku palīdzību, palielināt slodzes vai pārkārtot darbu.

Redakcija skolām jautāja par pedagogu skaitu, neaizpildītajām vakancēm un risinājumiem, kas nepieciešami skolotāju trūkuma dēļ. Atbildes sniegtas septembrī, tāpēc tās raksturo situāciju mācību gada pirmajā mēnesī. Aptauja neaptver visas Pierīgas skolas.

Vairākās skolās visas vietas aizpildītas

Par pilnībā nokomplektētu pedagogu sastāvu informēja Olaines 1. vidusskola, Ulbrokas vidusskola, Siguldas Valsts ģimnāzija, Salaspils 1. vidusskola, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola un Mārupes novada Skultes sākumskola.

Olaines 1. vidusskolā strādā 98 skolotāji, Ulbrokas vidusskolā — 105 pedagogi, bet Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošajā pamatskolā — 53. Siguldas Valsts ģimnāzija norādīja, ka tajā ir 60 vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogi. Ulbrokas, Garkalnes un Siguldas skolu vadība apliecināja, ka pedagogu trūkuma dēļ papildu risinājumi nav nepieciešami.

Salaspils 1. vidusskolā strādā 130 pedagogi, ieskaitot atbalsta personāla, valsts aizsardzības mācības un interešu izglītības pedagogus. Skolas pārstāve Dana Tuče-Novika atzina, ka nepieciešamo darbinieku atrašana ne visās jomās bijusi vienkārša.

“Gatavojoties jaunajam mācību gadam, atsevišķās jomās pedagogu piesaiste nebija vienkārša, tomēr līdz mācību gada sākumam izdevās nokomplektēt pedagogu sastāvu un atrast nepieciešamos speciālistus,” viņa norādīja.

Līdz ar to Salaspils 1. vidusskolā nav nepieciešams apvienot klases vai pedagogu trūkuma dēļ veikt citas būtiskas mācību procesa izmaiņas.

Vakanču nav, taču daļa pedagogu strādā vairāk

Skultes sākumskolā strādā 36 pedagogi, un arī tur brīvu pedagogu amata vietu nav. Vienlaikus skolas pārstāve Gaļina Grizāne informēja, ka daļa darbinieku strādā palielinātu slodzi, piemēram, vada pagarinātās dienas grupas vai interešu izglītības pulciņus.

Ir arī pedagogi, kuri ienākumu palielināšanai papildus strādā citās skolās vai pirmsskolas izglītības iestādēs. Skolas atbildē gan nav norādīts, ka šāda darba organizācija būtu radusies pedagogu trūkuma dēļ.

Aspazijas pamatskolā meklē matemātikas un ķīmijas skolotājus

Jūrmalas Aspazijas pamatskolā strādā 46 pedagogi un seši pedagogu palīgi. Skolai aktuālas divas vakances — matemātikas pedagogs pilnai slodzei un ķīmijas skolotājs pusslodzei. Norādītā atalgojuma likme par pilnu slodzi ir 1566 eiro.

Direktores vietniece Samanta Balode skaidroja, ka mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantoti vairāki risinājumi.

“Esošajiem pedagogiem ir palielinātas slodzes, atsevišķos gadījumos klases tiek apvienotas grupās, kā arī tiek piesaistīti pedagogi darbam uz nepilnu slodzi,” teikts skolas atbildē.

Krimuldā skolotājus meklē jau kopš jūnija

Krimuldas vidusskolā strādā 57 pedagogi. Mācību gada sākumā trūka latviešu valodas skolotāja 7. klasēm desmit kontaktstundām, bioloģijas II skolotāja piecām kontaktstundām un dabaszinību skolotāja vidusskolai divām kontaktstundām. Skola norādīja atalgojumu par pilnu slodzi — 1800 eiro.

Līdz 14. septembrim skola bija palielinājusi esošo pedagogu slodzi, piesaistījusi pensionētu pedagogu darbam uz pāris stundām un apvienojusi vairākas klases. Tomēr direktores Danutes Stakas atbildē uzsvērts, ka šie risinājumi vakances nav novērsuši.

“Neiespējami jau no jūnija atrast latviešu valodas skolotāju, bioloģijas skolotāju,” viņa rakstīja redakcijai.

Olaines pamatskolā trūkst arī atbalsta speciālistu

Olaines pamatskolā strādā 68 pedagogi. Direktore Velda Veinberga norādīja, ka skolai trūkst psihologa, logopēda un ģeogrāfijas skolotāja 12 stundām. Kopējo iztrūkumu viņa raksturoja kā 2,5 pedagogu vietas.

“Mācību process necieš, aizvietojam stundas ar iekšējo resursu palīdzību,” skaidroja direktore.

Saņemtās atbildes liecina, ka vairākumā aptaujāto skolu pedagogu sastāvs septembrī bija nokomplektēts. Tomēr tur, kur vakances saglabājās, stundu nodrošināšana prasīja papildu darbu no esošajiem pedagogiem. Tāpēc nodrošināts mācību process ne vienmēr nozīmē, ka skolai izdevies atrast visus nepieciešamos speciālistus.