Darbnīcās radītās idejas uzklausīja žūrija, kurā bija dažādu nozaru pārstāvji, kā arī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe. Labākās idejas iesniegtas Jūrmalas pašvaldībai realizēšanai vietējos un starptautiskos projektos.
Priekšlikumi Asaru parka attīstībai
Apkaimju pasākumu darbnīcā dalībnieki izteica kopumā 31 ideju Asaru parka izveides koncepcijai, kas ietver mākslinieciskos risinājumus, svētkus, koncertus un citas kultūras aktivitātes. “V-asarnieku” jeb “V-asaras dārza” koncepcija ietver Asaru parka iekārtošanu trīs zonās, kas vienlaikus pildītu gan vides objekta, gan atpūtas vietas funkciju, norāda valstspilsētas administrācijā.
Vides objektu grupa “Zemene” parkā būtu veltīta Jūrmalas “zelta” jeb zemeņu audzēšanas vēsturei; objekts taptu daļēji veidots kā dobe vai apaudzējama struktūra, kurā audzēt zemenes, ziedus, kopīgi tos kopt un baudīt. Atpūtas, kūrorta un zvejniecības zonā koka pudurī blakus basketbola laukumam un topošajam trenažieru laukumam tiktu izvietoti šūpuļtīkli, turpat atrastos arī kopējais grāmatu plaukts un uzlādes stacija mobilajām ierīcēm. Trešā zona varētu tikt plānota kā demokrātiska un atvērta vieta ar galdiņiem, soliem, zviļņiem, kas ļautu pulcēties nelielām cilvēku grupām uz diskusijām, sarunām un kopīgām galda spēlēm, īstenojot arī jauniešu piedāvāto ideju par unikāliem, atšķirīgajiem krēsliem.
Būtisks virziens parka attīstībā ir tā saturiskais piepildījums. Darbnīcā ieteiktas vairākas idejas pasākumiem Asaru parkā: street food festivāls, diskusijas jauniešiem, galda spēļu vakari, “Zemeņu festivāls”, iespēja mainīties ar stādiem u.c. Parks ir vieta, kur Asaru un tuvāko apkaimju iedzīvotāji paši veido saturu – vieta, kur kopiena mācās sadarboties, plānot notikumus un rīkot pasākumus kopā.
Darbnīcu vadīja Agnija Saprovska, biedrības “Jūrmalas amatnīca” vadītāja.
Piedāvā Asaros veidot permakultūras kopienas dārzu
Paradumu maiņas pasākumu darbnīcā dalībnieki izteica 21 ideju, kas veicinātu paradumu maiņu un veidotu Jūrmalu par ilgtspējīgu pilsētu, uzlabojot iedzīvotāju mobilitāti un videi nekaitīgu atkritumu apsaimniekošanu. Par centrālo jēdzienu izvirzīja veselību – mentālo, fizisko, vides, sociālo, uztura un attiecību. Labākās idejas apvienojot, radīja vienotu koncepciju permakultūras kopienas dārza izveidei uz betona paaugstinājuma netālu no Asaru stacijas, stāsta valstspilsētas administrācijā.
Dārzs tiktu izmantots ne vien kā sociāla tikšanās vieta permakultūras praksēm, bet arī kā izglītojoša (bez vecuma un citiem ierobežojumiem) platforma tēmām, kas skar aprites ekonomiku, atjaunojamos energoresursus, energoefektivitāti un citus ilgtspējas aspektus.
Dārza iekārtošanā piedalītos paši apkaimes iedzīvotāji, tādējādi iepazīstoties ar kaimiņiem un veicinot savstarpējo sveicināšanos. Dārza augsne tiktu veidota no komposta; kastes izgatavotu no lietotiem dēļiem un citiem materiāliem, ko atvēlētu Asaru apkaimes iedzīvotāji. Radās ideja uzsākt tradīciju - sēklu vai stādu maiņas dienu, kad Asaru un citu apkaimju pārstāvjiem tiktu dota iespēja socializēties, veikt maiņu un dalīties dārzkopības padomos.
Paradumu maiņas pasākumu darbnīcu vadīja Edgars Ražinskis, Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas projektu vadītājs.
Izteica risinājumus satiksmes drošības uzlabošanai Poruka prospektā
Satiksmes drošības uzlabošanai Poruka prospektā Mellužu–Pumpuru–Jaundubultu apkaimē izteikti 23 ierosinājumi. Kā viena no galvenajām prioritātēm noteikta satiksmes mierināšana, izmantojot ātruma vaļņus, ierobežojot iebraukšanu Poruka prospektā, ierīkojot paceltos krustojumus u.c. Tāpat izteikts priekšlikums vairākās ielās noteikt vienvirziena kustību un paredzēt jaunu ielu izbūvi vienvirziena apļveida kustības nodrošināšanai.
Lai pievērstu uzmanību gājēju pārejām pie autobusu pieturām, tās būtu izceļamas ar netradicionāliem vides objektiem. Liela nozīme drošībai ir gājēju ietvēm pie Dubultu kvartāla, izteikts priekšlikums atjaunot vēsturisko ietvi Poruka prospektā, skaidro valstspilsētas administrācijā.
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš paradumu maiņai. Tas paredzētu skolēnu vecāku iesaistīšanos drošības nodrošināšanai no rītiem pie skolām, kā arī palielināt to bērnu skaitu, kuri pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Galvenokārt, lai veicinātu drošu pārvietošanos apkaimē, bērniem un jauniešiem jādod iespēja uz skolu droši doties patstāvīgi, ejot kājām vai izmantojot sabiedrisko transportu.
Mobilitātes darbnīcu vadīja Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā eksperte Arta Ezeriete.
