Pašvaldības

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nebūs nekāda burvju nūjiņa

Šodien, 4. jūnijā, Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Taču Latvijas Pašvaldību savienībā un Pierīgā uzskata, ka likumprojekts, kas turpmāk noteiks citu kārtību, kā sekmēt reģionālo attīstību, ir sasteigts un problēmas nerisina. Turklāt agri vai vēlu to atkal nāksies labot.

Ceturtdiena, 04.06.2015. 08:18

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nebūs nekāda burvju nūjiņa

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks: "Ir sajūta, ka Latvijas Pašvaldību savienības domes lēmums – nepieņemt likumu steidzamības kārtībā – tiek apzināti ignorēts. Saredzu skaidru lielo pilsētu ieinteresētību šajā lēmumā. Sekas šādam lēmumam būs sabiedrisko pakalpojumu sadārdzināšanās Pierīgā un lielāks aizbraukušo skaits no Latvijas kopumā. Pareizāk būtu reģionu problēmas risināt ar stukturālajām reformām – pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, izveidojot daudzmaz vienmērīgu pašvaldību mērogu valstī un veicot reformas izglītības sistēmā, optimizējot skolu tīklu, kur šodien skursteņos izkūp nodokļu maksātāju nauda. Caur nepārdomātu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli Saeima risina problēmu no otra gala. Jaunais modelis atņem resursus tām pašvaldībām, kuras uzņem pieaugošu iedzīvotāju skaitu un uzņemas papildu pienākumus, nodrošinot iebraucējiem nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumus. Jaunais modelis iedos papildu līdzekļus tām pašvaldībām, kurās nav veiktas reformas, tādēļ sagaidāms, ka resursi tiks "noēsti" – līdzīgi, kā tika izniekoti Struktūrfondu līdzekļi. Iedzīvotāji turpinās aizbraukt no Latvijas, ja reģionos saglabāsies bezdarbs un līdzekļu pārdale to nenovērsīs. Bet Pierīga nespēs kompensēt noņemtos līdzekļus, lai piedāvātu pievilcīgus apstākļus iebraucējiem."
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa: "Situāciju ar jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu var raksturot tā – suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Pašvaldības var teikt ko grib, ministrijas un Straujumas kundze tik paklausās un "dur tālāk". Pašvaldību viedoklis šinī ziņā nevienu neinteresē. Sanāk, ka tikai tēlojam demokrātiju, bet demokrātijas mums nav. Jāteic gan, ka, spriežot pēc Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem, Baldones novads nav ne starp zaudētājiem, ne starp ieguvējiem. Bet es domāju, ka ilgtermiņā mēs būsim zaudētāji, jo pēc vecās sistēmas mums ieņēmumu pieaugums būtu lielāks, nekā nākamgad tas ir plānots. Tāpat mani satrauc turpmākie gadi. Skaidrība ir tikai par nākamo gadu, bet ne par 2017. gadu. Tas ir ļoti slikti, jo Baldones novada pašvaldībai ir lieli plāni. Ir būtiskas lietas jāizdara, bet kredīta ņemšanas iespējas ir ļoti ierobežotas, un Eiropas naudas, kā jau Pierīgai, faktiski nav pieejamas. Bēdīgi!"
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis: "Likums šādā redakcijā pieņemts. Koalīcija ir vienojusies. Pašvaldību intereses tur nav ņemtas vērā, bet valdības intereses tur ir pilnībā ņemtas vērā. Latvijas Pašvaldību savienība komisijas sēdēs deputātiem ir skaidri norādījusi uz šī likuma vājajām vietām. Proti, ja kādā pašvaldībā strauji nokritīsies ieņēmumi, tad, atšķirībā no vecā likuma, jaunais nespēs ieņēmumu kritumu amortizēt. Tāpat tas neaizsargā pašvaldības ar maziem ieņēmumiem. Savukārt tām vietvarām, kas strādā un rēķinās ar savu ekonomisko attīstību, 60 % ieņēmumu atņems, lai ieliktu kopējā katlā. Tādi pieņemti likumi, kur netiek ņemtas vērā visu grupu intereses, ilgtermiņā nedarbojas, no pieredzes zinu. Es domāju, ka šis parlaments vai nākamais pie šī jautājuma vēl atgriezīsies. Agri vai vēlu problēmas parādīsies, un citi deputāti būs spiesti tās labot.”