Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, žurnālistiem izdevies izsekot kravas automašīnu, kas uz šo teritoriju nogādājusi būvgružus no valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērienīgā būvniecības projekta Rīgā.
Runa ir par 44 miljonus eiro vērtu infrastruktūras modernizācijas projektu, kurā ar Eiropas Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu tiek pārbūvēts “Augstsprieguma tīkla” komplekss pie Slāvu apļa. Šovasar tur atklāts jauns dispečeru centrs, bet pārējā teritorijā turpinās veco ēku demontāža un būvdarbi.
Žurnālisti 13. oktobrī nofilmējuši, kā pašizgāzējs izbrauc no būvlaukuma Rīgā, šķērso Dienvidu tiltu un aptuveni pēc 15 minūtēm ierodas nožogotajā īpašumā Katlakalna pusē.
Teritorijā redzamas būvgružu kaudzes un smagā tehnika. Raidījums noskaidrojis, ka Valsts vides dienesta reģistros šajā vietā nav reģistrēta ne atkritumu šķirošanas vieta, ne izgāztuve.
Īpašumam ir arī skandaloza pagātne
“Nekā personīga” vēsta, ka īpašums “Jaunie Dzelzkalni” saistīts ar personām, kuru vārdi figurējuši advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā.
Saskaņā ar tiesas materiāliem šajā teritorijā savulaik notikusi slepkavības plānošana, kā arī glabāti noziegumā izmantotie transportlīdzekļi un ieroči.
Īpašums pieder uzņēmumam “A.V.V.”, kura vēsturiskie īpašnieki bijuši saistīti ar organizētās noziedzības vidi.
Būvnieks pārkāpumus noliedz
Kā noskaidrojis raidījums, būvgružu izvešanu no “Augstsprieguma tīkla” objekta nodrošina apakšuzņēmējs “FastMax”.
Savukārt ģenerāluzņēmēja “Newcom Construction” pārstāvis Jānis Ozols noliedz, ka būvniecības atkritumi tiktu nogādāti nelegālā izgāztuvē.
Viņš skaidro, ka uzņēmumam ir dokumenti par atkritumu nodošanu un konkrētajā gadījumā uz Katlakalna teritoriju esot vesti atpakaļ būvlaukumā izmantotie pagaidu materiāli.
Tomēr “Nekā personīga” rīcībā esot arī iepriekšējās dienās uzņemti attēli, kuros redzama būvgružu vešana uz to pašu īpašumu.
Valsts vides dienesta pārstāvis Kalvis Avotiņš, komentējot redzamos materiālus, norādījis, ka tie pēc savām pazīmēm ir būvniecības atkritumi.
Vides dienests brīdina par iespējamu piesārņojumu
VVD skaidro, ka nereģistrētās būvgružu šķirošanas un pārstrādes vietās var rasties būtiski vides piesārņojuma riski.
Ja teritorijā nav atbilstoša seguma un infrastruktūras, no būvniecības atkritumiem augsnē var nonākt arī kaitīgas vielas. Īpašas bažas rada vecu ēku demontāžas materiāli, kuros var būt azbests.
Tikmēr “Augstsprieguma tīkls” norāda, ka par atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem atbild būvniecības uzņēmums, kas iesniedzis attiecīgos dokumentus.
“Nekā personīga” uzsver, ka būvgružu nodošanas izmaksas var būt ievērojamas – nešķirotu būvniecības atkritumu apsaimniekošana var izmaksāt pat 120 eiro par tonnu, savukārt sašķirotu materiālu nodošana ir daudz lētāka.
