Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, portāls Kodols.lv visām 14 vēlēšanās kandidējošajām partijām nosūtīja jautājumu: vai pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis būtu jāsaglabā, būtiski jāmaina vai jāaizstāj, un kādam būtu jābūt taisnīgam risinājumam Pierīgai?
Atbildes saņēmām no deviņiem politiskajiem spēkiem. Tās publicējam saņemšanas secībā. JKP Jaunās konservatīvās partijas vairāku lappušu atbildi esam saīsinājuši, saglabājot galvenos priekšlikumus, savukārt pārējās atbildes saglabātas iespējami pilnā apjomā, koriģējot vien valodu un gramatiku.
JKP Jaunā konservatīvā partija
JKP uzskata, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšana Latvijā ir nepieciešama, jo cilvēkiem neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pašvaldību pamatpakalpojumus. Partija neatbalsta principu, ka katrai pašvaldībai būtu jādzīvo tikai no savas nodokļu bāzes.
Vienlaikus JKP uzskata, ka pašreizējais modelis ir būtiski jāmaina, jo tas nepietiekami ņem vērā ļoti atšķirīgās pašvaldību attīstības situācijas.
Partija īpaši izceļ Pierīgu – tās pašvaldības vienlaikus ir gan strauji augošas, gan būtiskas izlīdzināšanas fonda iemaksu veicējas. JKP norāda, ka 2026. gadā septiņi Pierīgas novadi – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Saulkrastu – kopā fondā plāno iemaksāt 53,41 miljonu eiro.
Partijas ieskatā galvenais jautājums nav par atteikšanos no solidaritātes ar pārējo Latviju, bet par to, vai sistēma pietiekami ņem vērā situāciju, kad pašvaldība ir fonda donors un vienlaikus tai nepieciešamas lielas investīcijas iedzīvotāju skaita straujā pieauguma dēļ.
JKP piedāvā izlīdzināšanas formulā precīzāk ņemt vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un tā radītās infrastruktūras izmaksas. Īpaši būtu jāvērtē bērnu un jauno ģimeņu skaita pieaugums, jo tas var radīt vajadzību īsā laikā būvēt jaunas skolas un bērnudārzus.
Partija piedāvā ieviest arī attīstības stimulu: pašvaldībai, kura piesaista jaunus iedzīvotājus, uzņēmumus un investīcijas un tādējādi palielina nodokļu bāzi, noteiktu laiku ļaut saglabāt lielāku daļu no jaunradīto ieņēmumu pieauguma.
JKP rosina vērtēt IIN pašvaldību daļas sadalīšanu starp cilvēka dzīvesvietas un darbavietas pašvaldību. Reformā varētu paredzēt trīs līdz piecu gadu pārejas mehānismu, kurā daļa nodokļu bāzes pieauguma netiktu pilnā apjomā ieskaitīta izlīdzināšanas iemaksu palielinājumā.
Vēl viens partijas priekšlikums ir pakāpeniski palielināt valsts budžeta lomu izlīdzināšanas sistēmā. JKP uzsver, ka reģionālā nevienlīdzība nav tikai donoru pašvaldību problēma, bet visas valsts attīstības jautājums.
Vienlaikus JKP piedāvā nošķirt finanšu izlīdzināšanu no lielu investīciju finansēšanas. Izlīdzināšanas sistēmai būtu jānodrošina pašvaldību spēja finansēt pamatfunkcijas, bet jaunu skolu, bērnudārzu, transporta mezglu un citas lielas infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsevišķs mehānisms, apvienojot pašvaldību, valsts, ES fondu un aizņēmumu finansējumu.
JKP savu redzējumu apkopo četros principos: saglabāt solidaritāti, radīt attīstības stimulus, atzīt straujas izaugsmes izmaksas un palielināt valsts līdzdalību. Partijas formulējumā sistēmai jānodrošina solidaritāte, vienlaikus “nesodot pašvaldību par attīstību”.
Austošā Saule Latvijai
“Austošā Saule Latvijai” piedāvā pašvaldību finansēšanas sistēmu mainīt pilnībā un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu likvidēt.
Partijas ieskatā pašreizējais fonds “neapmierina nevienu” un rada nesaimnieciskas tēriņu prakses reģionos par Pierīgas nodokļu maksātāju naudu.
ASL piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā ieskaitīt valsts budžetā, bet pašvaldības finansēt atbilstoši to līdzšinējam finansējuma īpatsvaram valsts kopbudžetā.
Jaunajā finansēšanas mehānismā partija grib iestrādāt uzņēmējdarbības piesaistes kritēriju, kā arī atbalstu lauku skolām un reģionālajai mobilitātei. Reformu ASL sola īstenot, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību.
Latvijas attīstībai
“Latvijas attīstībai” piedāvā ieviest jaunu pašvaldību finansēšanas sistēmu, kurā daļu finansējuma noteiktu atbilstoši reāli aprēķinātām izmaksām pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai.
Prioritāri šādu pieeju partija piedāvā ieviest pirmsskolas un vispārējās izglītības, interešu izglītības, profesionālās pilnveides un mūžizglītības, sociālās palīdzības un pakalpojumu, kā arī kultūras pakalpojumu jomā.
Atlikušajā finansējuma daļā “Latvijas attīstībai” piedāvā pārtraukt pašvaldību savstarpējo finanšu izlīdzināšanu, finansējuma atšķirības kompensējot no valsts budžeta.
Jaunā VIENOTĪBA
Jaunā VIENOTĪBA norāda, ka dažu pašvaldību budžetos līdz pat 30% veido finanšu dotācijas, kurās ietilpst Rīgas un Pierīgas pašvaldību, kā arī valsts iemaksas finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Partija secina, ka ir pašvaldības, kuras tikai ar pašu ieņēmumiem nespētu sevi uzturēt.
Partija uzskata, ka ekonomiskās un labklājības atšķirības starp reģioniem un Rīgu un Pierīgu pēdējos gados ir mazinājušās, tomēr konverģences temps joprojām neesot pietiekams.
Jaunā VIENOTĪBA uzsver arī uzņēmējdarbības nozīmi un norāda, ka reģionos nevajadzētu ieviest nepamatotus uzņēmējdarbību ierobežojošus noteikumus attiecībā uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, derīgo izrakteņu ieguvi vai tradicionālām saimniecības nozarēm.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, partijas ieskatā, ir jāpilnveido, ieviešot tajā ienākumu daļu, kuru pašvaldība savā budžetā saņem tieši no ekonomiskās aktivitātes tās teritorijā.
Pēc datu izvērtēšanas Jaunā VIENOTĪBA rosina vērtēt nodokļu ieņēmumu sadales pārskatīšanu par labu pašvaldībām, tostarp iespēju daļu uzņēmējdarbības radīto nodokļu ieņēmumu novirzīt pašvaldībai, kurā šī ekonomiskā aktivitāte notiek.
Partija uzsver, ka Latvijas reģioni nedrīkst kļūt par teritorijām, kas dzīvo tikai uz ekonomiski spēcīgāko pašvaldību rēķina, un par mērķi nosauc līdzvērtīgu dzīves iespēju nodrošināšanu visā Latvijā.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ
“LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” sola pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli mainīt.
Partija uzskata, ka iepriekšējais modelis daļu pašvaldību atstājis “bada maizē”, savukārt pašreizējais modelis faktiski balstoties uz Rīgas un Pierīgas pašvaldību finansējumu.
LPV piedāvā Latvijas pašvaldības sadalīt trīs grupās un katrai grupai piemērot atšķirīgus aprēķina koeficientus. Vienlaikus partijai šķiet nepieciešams palielināt valsts finansējuma daļu sistēmā.
Partija piedāvā palielināt arī pašvaldību ieņēmumu bāzi, 50% uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu novirzot pašvaldībai, kā arī pašvaldībām paredzot 5–10% no “Latvijas valsts mežu” gūtajiem ienākumiem konkrētās pašvaldības teritorijā.
LPV sola atjaunot valsts investīciju programmu. Tajā atbalsts būtu paredzēts ne tikai finansiāli vājākajām pašvaldībām, bet arī tām, kurām objektīvi nepieciešamas jaunas skolas vai citi lieli investīciju objekti.
Atbildi partijas vārdā sagatavojis Vents Armands Krauklis.
Mēs mainām noteikumus
Partija “Mēs mainām noteikumus” uzsver, ka neatbalsta principu “sodīt veiksminiekus un apbalvot atpalicējus”.
Partijas ieskatā pašreizējais izlīdzināšanas fonds nenodrošina, ka līdzekļi, kas tiek pārskaitīti pašvaldībām ar zemākiem ienākumiem, tiek lietderīgi izmantoti attīstības projektiem.
MMN uzskata, ka šāda sistēma nepietiekami stimulē pašvaldību vadību palielināt nodokļu un citu ieņēmumu bāzi.
Partija būtu gatava atbalstīt samazinātu iemaksu likmi – ne lielāku par 30% – un līdzekļus sadalīt nevis vispārēju dotāciju veidā, bet konkrētām mērķdotācijām. Kā piemēri minēta izglītības objektu un ceļu uzturēšana, biznesa parku izveide un citas peļņu nesošas infrastruktūras attīstība.
Partijas programmā paredzēts arī 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu novirzīt pašvaldībai, kuras teritorijā tiek veikta saimnieciskā darbība, lai pašvaldībām būtu lielāka motivācija piesaistīt uzņēmējus.
APVIENOTAIS SARAKSTS
APVIENOTAIS SARAKSTS uzskata, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma Latvijai ir nepieciešama, jo tās mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pamatpakalpojumus neatkarīgi no konkrētās pašvaldības ekonomiskās situācijas.
Partija atbalsta solidaritātes principu, tomēr uzskata, ka pašreizējais modelis vairs pilnībā neatspoguļo reālo situāciju, īpaši Rīgas metropoles reģionā.
Partijas atbildē norādīts, ka Rīgas un Pierīgas pašvaldības veic lielas iemaksas fondā un tajā pašā laikā saskaras ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un nepieciešamību būvēt skolas, bērnudārzus, ceļus, inženierkomunikācijas un drošības infrastruktūru.
APVIENOTAIS SARAKSTS sistēmu nevēlas likvidēt, bet gan modernizēt.
Viens no priekšlikumiem ir skaidri definēt minimālo pašvaldību pamatpakalpojumu grozu, kuru palīdz finansēt izlīdzināšanas sistēma. Tas, pēc partijas domām, palielinātu sistēmas caurskatāmību.
Vienlaikus APVIENOTAIS SARAKSTS vēlas saglabāt tos pašreizējā modeļa risinājumus, kas samazinājuši birokrātiju, kā arī atbalsta valsts finansēta Attīstības fonda izveidi pašvaldību investīcijām. Partija uzsver, ka tam jābūt pieejamam arī strauji augošajām Pierīgas pašvaldībām.
Vēl viens piedāvājums ir sākt diskusiju par uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas novirzīšanu pašvaldībām, kurās uzņēmumi darbojas. Tas, partijas ieskatā, motivētu pašvaldības vairāk piesaistīt investīcijas, radīt darbavietas un attīstīt industriālās teritorijas.
Īpašus valsts un Eiropas Savienības finansējuma instrumentus APVIENOTAIS SARAKSTS piedāvā paredzēt arī ES ārējās robežas pašvaldībām, uzsverot, ka austrumu pierobežas drošības finansēšana nedrīkstētu notikt galvenokārt uz Pierīgas attīstības rēķina.
Partijas piedāvājumu apkopojot, tā vēlas saglabāt solidaritāti, bet lielāku daļu finansējuma mērķēt pamatfunkcijām, stiprināt attīstības finansējumu Rīgai un Pierīgai, diskutēt par UIN daļas novirzīšanu pašvaldībām un palielināt valsts un ES atbalstu ārējās robežas reģioniem.
Atbildi par šo jautājumu sagatavojusi APVIENOTĀ SARAKSTA Saeimas deputāta kandidāte Karīna Miķelsone.
PROGRESĪVIE
PROGRESĪVIE pašreizējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli piedāvā būtiski mainīt, vienlaikus saglabājot principu, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no reģiona jābūt iespējai saņemt cilvēka cienīgus pakalpojumus.
Partija piedāvā pakāpeniski līdz 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalīt pēc cilvēka darbavietas, ne tikai deklarētās dzīvesvietas.
Savukārt 30% uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu PROGRESĪVIE piedāvā novirzīt tai pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums veic saimniecisko darbību.
Partija sola reformas laikā garantēt, ka nevienai pašvaldībai ieņēmumi nesamazināsies, bet trūkstošo finansējumu pārejas periodā segtu valsts.
PROGRESĪVO ieskatā šāds modelis palielinātu pašvaldību motivāciju piesaistīt uzņēmumus un saimnieciskās darbības veicējus. Pierīgas pašvaldības papildu ieņēmumus varētu izmantot izglītības infrastruktūrai, ceļiem un citām pašvaldību funkcijām.
Nacionālā apvienība
Nacionālā apvienība uzskata, ka pašreizējam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelim ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
Par vienu no ieguvumiem partija uzskata principu, kas pašvaldības motivē piesaistīt iedzīvotājus, uzlabojot dzīves kvalitāti, skolas, bērnudārzus, sociālos pakalpojumus, infrastruktūru, ģimeņu atbalstu un citus pakalpojumus. Jo vairāk cilvēku pašvaldībā dzīvo un deklarējas, jo lielāki ir tās IIN ieņēmumi.
Vienlaikus Nacionālā apvienība saskata problēmu tajā, ka efektīvi strādājošas un līdzekļus taupošas pašvaldības var kļūt par lielām fonda iemaksu veicējām, kamēr citās pašvaldībās no izlīdzināšanas līdzekļiem tiek finansēti projekti, kurus donorpašvaldības pašas nevarētu atļauties. Partija kā piemēru min SPA centru būvniecību.
Vēl viens trūkums, pēc NA domām, ir nepietiekama pašvaldību motivācija piesaistīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas. Ja pašvaldība iegulda resursus uzņēmumu piesaistei un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, tam, partijas ieskatā, vajadzētu atspoguļoties arī tās ieņēmumos.
Tāpēc Nacionālā apvienība piedāvā saglabāt finanšu izlīdzināšanas sistēmas pamatprincipus, bet būtiski pilnveidot pašu modeli.
Pašvaldībām, kas efektīvi saimnieko, piesaista iedzīvotājus un uzņēmējus, rada jaunas darbavietas, atbalsta ģimenes un veicina demogrāfiju, pēc partijas domām, jābūt iespējai saglabāt lielāku daļu no pašām radītajiem ieņēmumiem.
Attiecībā uz Pierīgu NA piedāvā modeli, kas ļautu strauji augošajām pašvaldībām saglabāt pietiekamus resursus skolām, bērnudārziem, ceļiem un citai infrastruktūrai, vienlaikus saglabājot solidaritātes principu ar pārējo Latviju.
Partija uzskata, ka lielāka daļa papildu līdzekļu izlīdzināšanas sistēmai būtu jānodrošina no kopējā valsts budžeta, nevis nepieciešamais finansējums arvien vairāk jāsedz Rīgai un Pierīgas pašvaldībām.
