Kā vēsta LA.LV, runa ir par Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridoru – aptuveni 2500 kilometru garu cauruļvadu sistēmu no Somijas caur Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju līdz Vācijai. Latvijas posms varētu būt līdz 280 kilometriem garš un šķērsot desmit pašvaldības.
Iecere jau radījusi satraukumu daļā zemju īpašnieku, kuri bažījas, ko cauruļvada izbūve nozīmēs viņu īpašumiem. Tomēr AS “Conexus Baltic Grid” pārstāvji uzsver – projekts vēl ir agrīnā izpētes stadijā un tuvākajā laikā būvdarbi nav gaidāmi. Pašlaik tiek veikti tehniskie un ekonomiskie pētījumi, kā arī sākts ietekmes uz vidi novērtējums.
Plānots, ka jaunais ūdeņraža cauruļvads pēc iespējas sekotu jau esošajam dabasgāzes infrastruktūras koridoram. Tas ļautu mazāk skart jaunus īpašumus un samazināt nepieciešamību veidot pilnīgi jaunas aizsargjoslas.
Pagaidām ap iespējamo trasi noteikts 100 metrus plats izpētes koridors, taču tas zemes īpašniekiem pašlaik nenosaka nekādus būvniecības vai saimnieciskās darbības ierobežojumus. Precīza trase vēl nav apstiprināta.
Ja projekts tiks īstenots, cauruļvads atrastos vidēji aptuveni divu metru dziļumā. Virs tā, visticamāk, joprojām varētu audzēt kartupeļus un graudaugus, taču kokus stādīt nevarētu. Arī jaunu ēku būvniecībai aizsargjoslā, pēc pašreizējām aplēsēm, varētu būt ierobežojumi. Precīzs regulējums ūdeņraža cauruļvadiem Latvijā gan vēl nav izstrādāts.
“Conexus” skaidro, ka projekta galvenais mērķis ir nākotnē samazināt atkarību no importētiem fosilajiem energoresursiem un radīt iespējas Latvijā attīstīt jaunus enerģētikas un rūpniecības virzienus. Pašlaik ūdeņradis Latvijā tiek izmantots ļoti nelielos apjomos.
Īpaši būtisks jautājums zemju īpašniekiem ir – kas notiks, ja viņi cauruļvada izbūvei nepiekritīs. LA.LV intervētie speciālisti norāda, ka Enerģētikas likums noteiktos gadījumos ļauj energoapgādes objektus izbūvēt arī uz citām personām piederošas zemes, ja sabiedrības intereses tiek atzītas par prioritārām.
Taču līdz reāliem rakšanas darbiem vēl ir tālu. Ja projekts virzīsies bez būtiskiem šķēršļiem, ūdeņraža cauruļvada būvniecība Latvijā varētu sākties tikai nākamajā desmitgadē.
Tādēļ pašlaik Pierīgas un citu potenciāli skarto pašvaldību iedzīvotājiem nav pamata uzskatīt, ka jau tuvākajā laikā viņu īpašumos sāksies būvdarbi – pagaidām tiek pētīti iespējamie maršruti un vērtēta projekta ietekme.
Pilnu rakstu iespējams izlasīt ŠEIT.
