KNAB bija atzinis pašvaldības sociālo tīklu profilos ievietotos video par priekšvēlēšanu aģitāciju un uzlicis Bairei sodu, par ko pašvaldības politiķe sāka tiesāties.

Kā informēja Augstākajā tiesā (AT), Administratīvās apgabaltiesa bija atcēlusi KNAB lēmumu atzīt pašvaldības sociālā tīkla lapā ievietotos video par priekšvēlēšanu aģitāciju, taču birojs iesniedza kasācijas sūdzību AT, kas nolēma lietu nodot atkārtotai izskatīšanai.

Baire priekšvēlēšanu aģitācijas periodā bija ievietojusi pašvaldības sociālo tīklu profilos video, kuros uzrunāja iedzīvotājus un informēja tos par aktualitātēm pašvaldībā. KNAB šos materiālus atzina par priekšvēlēšanu aģitāciju un uzdeva Bairei atlīdzināt prettiesiski izlietotos finanšu līdzekļus, iemaksājot tos valsts budžetā. Baire pārsūdzēja KNAB lēmumu tiesā.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa to apmierināja, spriedumā novērtējot, ka strīdus video esot paredzēti iedzīvotāju informēšanai un Baire tajos netiekot nekādi izcelta, tādējādi tie neesot uzskatāmi par netiešu aicinājumu balsot par pieteicēju vai viņas pārstāvēto politisko spēku.

AT savukārt atzina KNAB kasācijas sūdzībā paustos argumentus par pamatotiem un norādīja, ka apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi visus lietas faktiskos apstākļus.

AT ieskatā, netiešas priekšvēlēšanu aģitācijas konstatēšanai var būt pietiekami ar to, ka pasākums kopumā uz vēlētāju iedarbojas tādējādi, ka veicina atbalstu konkrētai personai vai politiskajai partijai.

AT atgādināja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi izriet no Satversmē nostiprinātā vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principa, kas citstarp liedz izmantot publiskos resursus, lai priekšvēlēšanu konkurencē radītu nepamatotas priekšrocības konkrētiem kandidātiem.

Tiesa norādīja, ka, ja priekšvēlēšanu periodā izteikti pozitīvi raksturoti pašvaldības sasniegumi, turklāt to dara pašvaldības augstākā amatpersona, ierastā iedzīvotāju informēšana vienlaikus var arī ietekmēt vēlētāju izvēli.

Ņemot vērā tiesas atziņas, apgabaltiesai būs atkārtoti jāvērtē video atspoguļotā informācija un tas, kādu priekšstatu par pašvaldības darbu tā varēja radīt vēlētājiem.

AT uzsvēra, ka vidusmēra vēlētāja uztvere tiesai jānosaka atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem, tostarp ņemot vērā priekšsēdētājas publisko statusu, atpazīstamību un publiski pieejamo informāciju par viņas politisko darbību.