Tas ir pretrunā ar prokuratūras oficiāli sniegto informāciju, ka gan Krauze, gan bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs, tagadējais Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs tā dēvētās koprūpnieku lietas ietvaros tika aizturēti uz procesuālo darbību veikšanas laiku.
Krauze klāstīja, ka nav apsūdzēts un ir procesa dalībnieks, jo pats esot iesniedzis iesniegumu Ģenerālprokuratūrā. Visas procesuālās darbības ir saistītas ar ministra iesniegumu prokuratūrā, apgalvoja Krauze.
Viņš skaidroja, ka ceturdienas rītā piedalījās procesuālajās darbībās, kurās nodeva savus datus. Krauzem esot paskaidrots, ka viņš nav aizturēts.
Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) lēmumu viņu atbrīvot no ministra amata, Krauze pauda viedokli, ka premjeres rīcība ir gļēva un apgrūtinās turpmāko sadarbību.
Sociālajos medijos viņš vēsta, ka atgriezīsies darbā Saeimā, kur pildīs deputāta pienākumus.
Krauzem piemērots statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess", to Krauze apliecinājis Latvijas Televīzijai. Kā noskaidroja aģentūra LETA, likums šādā statusā neparedz piemērot drošības līdzekli.
Jau ziņots, ka Siliņa, kura ceturtdien paziņoja par demisiju, vēl pirms tam atbrīvoja Krauzi no amata, jo nevarot "tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem". Tāpat viņa paziņoja, ka uz laiku no amata atstādinājusi Kronbergu.
Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.
Prokuratūra paziņojusi, ka kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības, tostarp kratīšanas vairāku personu dzīvesvietās un darba vietās, tostarp Krauzes un Kronberga dzīvesvietā un darba vietā.
Ņemot vērā veicamo procesuālo darbību apjomu, to veikšanai tika piesaistīts arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole trešdien bija plānojusi iepazīstināt ar AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) pārraudzības efektivitātes lietderības revīzijas rezultātiem, taču ZM iesniegtās sūdzības dēļ to neizdarīja. Bija plānots, ka Valsts kontroles rīkotajā preses konferencē piedalītos arī ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.
Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".
Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.
Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.
Savukārt Krauze apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.
