Lai gan pāreja uz tīrāku enerģiju un ikdienu, kas atbilst terminam “videi draudzīga”, ir tikai uzteicams solis un iepriekš minēto nevar simtprocentīgi attiecināt uz visiem, jo nekas nav tikai melns un balts, pašreiz sabiedrībā iezīmējas manāma plaisa: zaļais dzīvesveids lielākoties pieejams tiem, kuriem jau ir uzkrājumi, bet cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tas bieži vien ir finansiāli nesasniedzams.
Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, politiķi dāsni bārstīja solījumus par enerģētiku un vidi. Tagad, kad noslēgusies pirmā valdības veidošanas sarunu nedēļa, skaidrības par nākamā Ministru kabineta sastāvu un amatu sadalījumu vēl nav, taču iezīmējas potenciālo partneru loks. Premjera amatam izvirzītais Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunas par nākamās valdības prioritātēm aizvadījis ar “Nacionālo apvienību”, “Progresīvajiem”, “Jauno Vienotību” un partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvjiem. Tā kā tieši šie politiskie spēki tiek uzrunāti jaunās valdības veidošanai (savukārt 15 mandātus ieguvusī “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”, pret kuru Ģenerālprokuratūra nupat sākusi pārbaudi par iespējamu saikni ar Krievijas struktūrām, sarunās netiek iesaistīta), vērts ielūkoties šo partiju programmās: ko tieši potenciālie koalīcijas veidotāji solīja cilvēkiem enerģētikas un vides jomā?
Partiju piedāvājumus, no kuriem iedzīvotājiem būtu reāls labums, aplūkosim secīgi – sākot ar vēlēšanu uzvarētājiem un valdības veidošanas iniciatoriem.
“Apvienotais saraksts”
“Apvienotais saraksts”, no kura Saeimā ticis 41 deputāts un kurš pašlaik vada koalīcijas veidošanas sarunas, programmā izvēlējās ļoti piesardzīgu toni: “Pārskatīsim zaļā kursa ieviešanu. Klimata mērķiem jābūt savienojamiem ar Latvijas konkurētspēju, enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību.” Tāpat partija solīja samazināt cenu lēcienus apkures sezonā un nodrošināt iespēju vietējiem ražotājiem pirkt lētāku vietējo elektrību: “Palielināsim stratēģiskas gāzes un naftas produktu rezerves, ar caurredzamu pārvaldību un efektīvu iepirkumu politiku samazinot cenu lēcienus apkures sezonā. [..] Vietējiem ražotājiem radīsim iespēju slēgt tiešos elektroenerģijas piegādes līgumus ar uzņēmumiem un kopienām.”
“Latvija pirmajā vietā”
17 mandātus ieguvusī partija “Latvija pirmajā vietā”, ar kuru Kulbergam valdības veidošanas sarunas paredzētas nākamnedēļ, savā programmā demonstrēja pilnīgi pretēju pieeju iepriekšējo gadu valdības kursam. Tā piedāvāja gan samazināt PVN likmi apkurei, gan iegrožot “Latvenergo” peļņu: “Likvidēsim principu, ka valsts enerģētikas un siltuma uzņēmumu mērķis ir strādāt ar maksimālu peļņu. Panāksim, ka “Latvenergo” nodrošina stabilu un lētāku enerģiju valsts iedzīvotājiem.” Tāpat tika piedāvāts stabilizēt degvielas cenu: “Izstrādāsim mehānismus degvielas cenu stabilizēšanai. Piemērosim elastīgu pieeju akcīzes nodoklim krīžu gadījumos.”
“Nacionālā apvienība”
Ar 10 iegūtajiem mandātiem “Nacionālā apvienība”, kas pirmajā sarunu nedēļā jau paudusi konceptuālu atbalstu “Apvienotā saraksta” piedāvātajām darba prioritātēm, savā programmā demonstrēja izteikti uz ģimenēm un drošību vērstu pieeju: “Izveidosim reģionālo būvniecības programmu energoefektīviem īres mājokļiem ar izpirkuma tiesībām. [..] Ģimenēm ar bērniem nodrošināsim piekļuvi energoefektīviem zemas īres un nomas-izpirkšanas mājokļiem.” Partija solīja arī paplašināt atbalstu mājokļu renovācijai: “Veicināsim energoefektivitātes paaugstināšanu, paplašinot atbalstu renovācijai un pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem.”
“Progresīvie”
Arī 10 mandātus ieguvusī partija “Progresīvie” ir starp tām, kas jau iesaistījusies sarunās par nākamās valdības darba prioritātēm. Attiecībā uz vidi un klimatu viņi visā Latvijā sola ieviest plašu, vienotu un saprotamu atkritumu šķirošanas sistēmu, kā arī īstenot programmas jaunu mājokļu būvniecībai un esošo ēku renovācijai ar uzsvaru uz reģionālo attīstību un energoefektivitāti. Tāpat partijas programmā tiek uzsvērts: “Mūsu vadībā valsts uzņemsies lielāku lomu ēku renovācijā, un nodrošināsim papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.”
“Jaunā Vienotība”
Partija “Jaunā Vienotība”, kura pēc vēlēšanām sarukusi līdz 7 mandātiem Saeimā, savā programmā sola samazināt “birokrātiskās prasības un saskaņošanas procedūras māju renovācijas un energoefektivitātes projektiem, nodrošinot paplašinātu atbalstu ēku atjaunošanai”. Tāpat tiek solīts mainīt regulējumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tīkliem, nosakot, ka tie ir operatoru vai pašvaldības atbildībā un bilancē. Jāpiebilst gan, ka šīs partijas nokļūšana jaunajā koalīcijā pašlaik ir miglā tīta – bijusī premjerministre Evika Siliņa publiski paudusi bažas par sarunu gaitu un atzinusi, ka partijai nav sajūtas par pilnvērtīgu līdzdalību koalīcijas veidošanā, turklāt “Jaunajai Vienotībai” pagaidām netiek plānota vieta arī 15. Saeimas Prezidijā.
Ko saka eksperti?
Vides organizāciju apvienība “Zaļais barometrs”, vērtējot politisko partiju līdzšinējo rīcību un priekšvēlēšanu solījumus dabas, vides un klimata jautājumos pirms 15. Saeimas vēlēšanām, bija diezgan skeptiski un uzsvēra, ka nevienai no jaunievēlētajām partijām nav nevainojamas un konsekventas vides politikas: lai gan partija “Progresīvie” tika atzīta par aktīvākajiem zaļās dienaskārtības uzturētājiem, viņi saņēma pārmetumus par neizlēmību brīdī, kad nepieciešams uzņemties atbildību.
Tikmēr “Jaunajai Vienotībai” tika pārmests, ka tā aizstāv vairākas intereses, kas ne vienmēr atbilst tam, ko vajag Latvijas kā ilgtspējīgas valsts veidošanai. Pārējie spēki dabas aizsardzību lielākoties pakārtojuši nozaru lobijam vai to atklāti ignorē. Piemēram, “Apvienotajam sarakstam” tika piedēvēta neizpratne par vides krīžu nopietnību, bet par “Nacionālo apvienību” teikts, ka tā dabas vērtības nereti uztver kā šķērsli saimniekošanai. Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (tāpat kā valdības sarunās neiesaistītā “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”), pēc vides ekspertu teiktā, izrāda klaji populistisku pretestību zaļajiem mērķiem.
Apkopojot potenciālo koalīcijas veidotāju solījumus, redzams, ka gandrīz visi pievērsušies tādām tēmām kā apkures rēķini, degvielas cenas un māju siltināšana. Taču, kā pēc pirmās sarunu nedēļas uzsvēra viens no “Apvienotā saraksta” līderiem Edvards Smiltēns, “treknie gadi ir beigušies” un nākamajai valdībai vispirms būs jāvienojas par sarežģītiem un nepopulāriem lēmumiem valsts finanšu stabilizēšanai un izdevumu mazināšanai, tikmēr ar klimatu un vidi saistītās tēmas prioritāšu lokā pagaidām neparādās. Tāpēc tagad tikai laiks un sarunu iznākums rādīs, kuriem no zaļajiem un maciņam draudzīgajiem solījumiem jaunās valdības budžetā atradīsies nauda, bet kuri tiks vienkārši pārrakstīti nākamajās priekšvēlēšanu programmās.
