Pastiprinātā uzmanība dzelzceļa projektam "Rail Baltica" Latvijā nenāk par labu, šodien Tallinā Baltijas valstu premjeru kopīgajā preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa atzina, ka projekts Latvijā ir ļoti apspriests un tam pievērsta liela uzmanība, tostarp Saeimā izveidojot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. "Politikā visi cīnās par uzmanību. Es nedomāju, ka tas ir labi projektam," teica Siliņa.
Tikšanās laikā ar Baltijas kolēģiem esot apspriests "Rail Baltica" finansējuma trūkums, kā arī tas, ka visu triju valstu premjeriem jākoordinē sava rīcība kopīgi, lai šo finansējumu atrastu.
Siliņa atzina, ka tad, ja nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā izdosies dabūt to finansējumu projektam, kas pašreiz ir ieplānots, tas būtu ļoti labi.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāve Signe Nīgale aģentūrai LETA pavēstīja, ka visu trīs Baltijas valstu premjeru tikšanās sākās Īlemistes starptautiskā pasažieru termināļa būvlaukumā - "Rail Baltica" sākumpunktā Igaunijā. Šeit valdību vadītāji iepazinās ar būvdarbu gaitu un apsprieda projekta tuvāko lēmumu darba kārtību.
Uzrunājot Baltijas valstu valdību vadītājus, "RB Rail" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila akcentēja lēmumus, no kuriem atkarīgs, vai projekts paliks uz 2030. gada kursa.
"Šogad "Rail Baltica" pamattrases būvdarbi ir sākti 43% koridora. Tas ir visu projekta īstenotāju kopīga darba rezultāts - plānošana, projektēšana, zemju atsavināšana un būvdarbu līgumu slēgšana iepriekšējās fāzēs ir mūs aizveduši līdz šim brīdim," sacīja Kivila.
Viņš izklāstīja trīs galvenos virzienus, kuros valstīm 2026. gadā jārīkojas izlēmīgi. Pirmkārt, būtiski ir nodrošināt visu trīs valstu saskaņotu atbalstu vadības, kontroles un signalizācijas apakšsistēmas līgumam, lai to varētu parakstīt jau šovasar un savlaicīgi nodot ekspluatācijā gatavos posmus. Otrkārt, pārvērst ritošā sastāva iepirkuma iespējas konkrētos pasūtījumos. Treškārt, turpināt ciešu darbu ar Eiropas Savienības institūcijām, lai nākamajā daudzgadu finanšu plānošanas periodā segtu atlikušo finansējuma iztrūkumu.
Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
