Rīgas apgabaltiesa otrdien atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriesti cietumsodi par kukuļošanas noziegumiem.
Pēc sprieduma nolasīšanas Martinsons uzreiz devās prom no tiesas zāles, nesniedzot komentārus.
Savukārt Rimšēvičs, komentējot tiesas spriedumu, žurnālistiem norādīja, ka "noticis acīmredzamais neticamais", skaidrojot, ka šajā lietā nav neviena pierādījuma un ir divi aizturēti liecinieki, no kuriem esot izspiestas liecības nakts tumsā. Kā norādīja Rimšēvičs, šie liecinieki paši atzinuši, ka liecības no viņiem bijušas izspiestas un ka viņi nav devuši kukuļus un maksājumus.
Tāpat viņš pauda neizpratni par to, kāpēc Eiropas Savienības Tiesai pēc tās lūguma neesot iesniegti pierādījumi, kurus Latvijas tiesa atzinusi par pietiekamiem lietas izskatīšanai.
Rimšēvičs arī nosodīja tiesas izmeklēšanu, norādot, ka divu gadu laikā uz tiesas sēdēm netika uzaicināti vairāk par desmit lieciniekiem, ko bija lūgusi aizstāvības puse, kā arī tiesa neuzdeva nevienu jautājumu par Rimšēviča pēdējā vārdā teikto. "Šī nebija taisnīga tiesa, un mēs ar advokātiem spriedumu pārsūdzēsim," uzsvēra Rimšēvičs.
Arī prokuratūrā norādīja, ka gaidīs pilno tiesas spriedumu, lai iepazītos ar tajā ietverto tiesas argumentāciju un lemtu par kasācijas protesta iesniegšanu. Vēlamo soda apmēru apsūdzētajiem prokurors nevēlējās komentēt. Viņš skaidroja, ka arī par pirmās instances tiesas spriedumu tika iesniegts apelācijas protests, taču tā saturu prokurors nevēlējās izpaust.
Iepriekš Rimšēvičs savā pēdējā vārdā pauda nostāju, ka lietā joprojām neesot pierādīts, kad, kur, cik, kā un par ko tikuši maksāti kukuļi.
Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.
Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.
Tāpat pirmās instances tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.
Rimšēvičs un Martinsons savu vainu neatzīst.
Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018. gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena un naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Aģentūrai LETA zināms, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no bankas akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāti divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārt sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram toreizējais Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
