Komentējot savu aizturēšanu, izsakot versijas par notikušo un prognozējot turpmāko notikumu attīstību, Ceruss stāsta, ka viss sācies pirms četriem gadiem.
“Tas bija ciešā saistībā ar Atveseļošanas fondu (Recovery and Resilience Facility ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.) Šajā fondā IT sfērai tika izdalīti aptuveni 129 miljoni eiro. Par 65 es neesmu atradis pēdas, kādā veidā tie ir izsludināti,” stāsta Ceruss, pieļaujot, ka tie izdalīti bez publiskiem iepirkumiem.
Kā tas var notikt? Ceruss atbild lakoniski: “Ar EIS (Elektronisko iepirkumu sistēma) palīdzību. Naudu praktiski dala divi trīs lielie uzņēmumi, viens no tiem ir RIX Technologies un otrs – ZZ Dats, kas tagad nomainīja nosaukumu un ir dativa.lv.”
Vērtējot politiķu dramatiski ātro noreaģēšanu uz vēlēšanu sistēmas maiņu un komentējot, kuri varētu būt galvenie spēlētāji, Ceruss atbild: “Es domāju, ka lielākās bailes par visu, kas notiek, šobrīd ir tieši “Vienotībai”, VARAM ministrijai. Un Valsts digitālās attīstības aģentūra ir tā, kas administrēja EIS. Bez tam Valsts digitālās attīstības aģentūra ir viena no lielākajām čempionēm, kuras iepirkumi neparādās, izņemot varbūt vēlēšanas, kur arī aizgāja viens miljons RIX Technologies. Tieši viņi ir lielākie čempioni, ap 28 miljoniem… es nekur neesmu atradis viņu iepirkumus…” tā Ceruss.
Uz jautājumu, kas aiz viņiem stāv, viņš atbild: “Ja man būtu vārdi, uzvārdi un adreses, visticamāk es to būtu policijai arī izskaidrojis un izstāstījis, bet man ir tikai un vienīgi sapratne par to, ka tā ir “Vienotības” partijas pārvaldīta ministrija. Piemēram, latvija.lv. Kad te pēdējo reizi ir bijis atklāts publiskais konkurss? 2016.gadā…”
Savukārt, komentējot to, kāpēc visi procesi, kas saistīti ar e-lietām, notiek sarežģīti, Ceruss teic: “Ja mēs sakām e-veselība, e-latvija vai e-izglītība, tad jāsaprot, ka tā nav viena informācijas sistēma, tā ir vesela kopa dažādu informācijas sistēmu, kas pieder dažādām iestādēm, kas savstarpēji apmainās ar datiem, lai caur šo “e” varētu izdot lietotājam noteiktus datus. Tehniski brāķi rodas tāpēc, ka dažādas sistēmas, kas ir dažādās iestādēs būvētas dažādos laikos. Savienot tās kopā ir diezgan izaicinoši. Kompānijas, kas ir spējīgas šādas sistēmas būvēt, ir patiešām advancētas globālā līmenī.”
Ar ko šis gadījums var beigties? “Ļoti vēlētos, lai EIS tiktu izrevidēta un lai no tās tiktu aizvāktas iespējas, lietas, ar kurām var manipulēt un krāpties iepirkumos.”
Pilna intervija ar Aigaru Cerusu TV24 ēterā skatāma jau šovakar, 17.04., pl. 21.03!
