Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies" un tā vietā rosināja nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, "Tet" un LVM.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra VARAM, šie uzņēmumi izvēlēti, jo to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tie ir īstenojuši nozīmīgus informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus gan Latvijā, gan ārpus tās. Uzņēmumos darbojas augsti kvalificēti speciālisti, tostarp speciālisti ar atbilstošiem drošības sertifikātiem, kas ir kritiski nepieciešami vēlēšanu sistēmas izstrādē, norāda VARAM.
Plānots, ka LMT izstrādās Vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēmas pilnveidojumus. VARAM skaidro, ka šie uzlabojumi atvieglos vēlēšanu iecirkņu darbu, tostarp uzlabos rezultātu apkopošanu, tādējādi saīsinot rezultātu apkopošanas un publiskošanas laiku.
Savukārt "Tet" iesaistīsies Vēlēšanu platformas moduļu nepieciešamo pielāgojumu izstrādē, nodrošinot Vēlēšanu platformas auditu veikšanu.
Tikmēr LVM veiks Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra moduļa papildinājumu izstrādi un nodrošinās tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļaus vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī.
Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma trešā panta astoto daļu, kas ļauj izņēmuma kārtā atkāpties no publiskā iepirkuma piemērošanas, ja tas nepieciešams būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai, apgalvo ministrijā.
Izņēmums tiks piemērots tikai tādā apjomā, kāds tieši nepieciešams 2026. gada Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai - kritisko funkcionalitāšu izstrādei un ar to saistītajam trešā līmeņa atbalstam. Tādējādi tiek ievērots samērīguma princips, piemērojot likuma izņēmuma normu, norāda ministrijā.
Tāpat VARAM atzīst, ka vēlēšanu procesa nodrošināšanai izmantoto informācijas sistēmu izstrāde un uzturēšana notiek paaugstināta kiberdraudu riska apstākļos, tāpēc papildu drošības un konfidencialitātes pasākumi, tostarp kontrolēta piegādātāju atlase un ierobežota informācijas izpaušana, ir nepieciešami, lai aizsargātu valsts drošības intereses un nodrošinātu vēlēšanu procesa drošu un nepārtrauktu norisi.
Izstrādes līgumos plānots ievērot līdz šim no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) puses noteiktos izstrādes termiņus, lai nodrošinātu 2025. gada rudenī starp CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) definēto laika plānu Vēlēšanu platformas tehnoloģiskajam nodrošinājumam.
Izstrādāto sistēmu funkcionālos testus nodrošinās VDAA, savukārt drošības testus, noslēdzoties sistēmu izstrādei, savas kompetences ietvaros veiks kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc sēdes žurnālistiem pauda, ka vēlēšanu nodrošināšanai bija trīs varianti. Pirmais variants paredzēja atstāt līdzšinējos sistēmas izstrādātājus, otrais variants bija piesaistīt citus izstrādātājus, bet trešais variants paredzēja "manuālās iespējas vēlēšanās", saglabājot iespēju nobalsot jebkurā iecirknī un balsošanai izmantot gan pasi, gan ID karti.
Siliņa uzsvēra, ka visi uzņēmumi apņēmušies tikt skaidrībā ar visiem tehniskajiem risinājumiem visos noteiktajos termiņos. Sistēmas uzlabojumu izstrāde jānoslēdz līdz 30. jūnijam.
Premjere arī informēja, ka VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols vadīs uzraudzības grupu, kas sekos līdzi visam notiekošajam. Tāpat paredzēts, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) reizi divās nedēļās valdībā nāks ar progresa ziņojumu par šiem jautājumiem.
Čudars pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka visi uzņēmumi uzrunāti apmēram pirms pusotras nedēļas un visu šo laiku tie ir veikuši pārbaudi par attiecīgajām sistēmām un iespējām tās pilnveidot. Čudars uzsvēra, ka viņam ir pilna pārliecība, ka sistēmas minētie uzņēmumi varēs pilnveidot.
Arī visu triju uzņēmumu pārstāvji pauda pārliecību, ka tiem izdosies paveikt nepieciešamo. LMT tajā iesaistīs septiņus darbiniekus, LVM un "Tet" plāno uzdevumā iesaistīt līdzīgu darbinieku skaitu.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja politiskajā spēkā "Progresīvie", VARAM Saeimas vēlēšanās prioritāri jānodrošina uzticama tiešsaistes vēlētāju reģistra pieejamība. Politiskais spēks norāda, ka situācijā, kad VARAM ir lauzis līgumu ar līdzšinējo vēlēšanu sistēmu izstrādātāju "RIX Technologies" un to izstrādāšana ir nodota trim kapitālsabiedrībām, atbildība sākusi iziet arī ārpus VARAM. Tomēr "Progresīvie" uzskata, ka tas nemaina to, ka šajā situācijā ir tikai viens politiski atbildīgais par šo procesu, un tas ir Čudars.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norāda, ka Čudara pienākums ir prioritāri nodrošināt uzticama tiešsaistes vēlētāju reģistra pieejamību līdz 15. Saeimas vēlēšanām. "Tieši šis rīks dod iespēju vēlēt jebkurā iecirknī bez piesaistes deklarētajai dzīvesvietai, tāpēc šāda reģistra neesamība ievērojami apgrūtinās iespēju ērti piedalīties vēlēšanās un būtiski ietekmēs vēlētāju aktivitāti," uzsver Šuvajevs un akcentē, ka šāds iznākums nav pieļaujams.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Čudara padomniece Sabīne Spurķe, iepriekšminētās izmaiņas piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem".
Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo "to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti".
Ministrijā skaidroja, ka līgums ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies", kas Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogos veikta iepirkuma rezultātā ieguva tiesības veikt Vēlēšanu platformas programmēšanas darbus, izbeigts, jo šis uzņēmums līdz pat šim brīdim nav izpildījis savas no darba uzdevuma izrietošās saistības.
Čudars gan neilgi pirms tam Saeimā stāstīja, ka uzņēmums "Rix Technologies" esot apliecinājis, ka darbus var paveikt līdz 30. jūnijam. Neilgi vēlāk VARAM struktūras nolēma šo vienošanos lauzt.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka šādā situācijā nevar atļauties stāvēt malā, ņemot vērā, ka demokrātijas pamata elements pašlaik tiek izaicināts. "Lai nodrošinātu drošu vēlēšanu norisi, mēs viennozīmīgi iesaistīsimies un malā nestāvēsim," minēja ministrs.
Tikmēr vēlēšanu platformas izstrādātājs "RIX Technologies" nepiekrīt līguma laušanas nosacījumiem un neizslēdz tiesāšanos ar VDAA. Svētdien raidījumā "Nekā personīga" uzņēmuma direktors Sandis Kolomenskis sacīja, ka uzņēmums nepiekrīt publiski izskanējušajam, ka "RIX Technologies" nebūtu izpildījis darba uzdevumu, jo vienošanās par tiem nemaz neesot bijusi parakstīta. Viņš apgalvo, ka līdz 24. aprīlim bija jāvienojas par darba uzdevumu. "(..) ja neesat vienojušies par darba uzdevumu, ir grūti to nokavēt," pauda Kolomenskis.
Viņš uzsver, ka mēģinās izvairīties no tiesāšanās, cik vien iespējams. "Bet, ja tev dara pāri un nepatiesi dara pāri, tad tādos brīžos ir jādod pretspars," sprieda uzņēmuma īpašnieks.
Tikmēr VDAA vadība noliedz, ka kavēšanās būtu bijusi viņu pusē un visus pārmetumus raida "RIX Technologies" virzienā. Tā esot prasījusi novērtēt ap 50 doto darba uzdevumu, bet uzņēmums esot novērtējis vien trīs.
Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas. Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.
Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas, organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, apmērā līdz 1,5 miljonu eiro. Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.
EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras. Līdzīgas bažas par draudiem demokrātiskajiem procesiem ir izteikuši arī vairāki politiķi, tostarp Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
