Senioru skolas ir principiāli jauna pieeja mūžizglītībai, kas ieguvusi arī valsts atbalstu no Labklājības ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda puses, dodot iespēju senioriem visā valstī atgriezties skolā, lai apgūtu vērtīgas zināšanas visdažādākajās jomās. Rūjienā jau daudzus gadus darbojas dažādas senioru organizācijas, un nu visiem to dalībniekiem būs iespēja atkal atgriezties skolas solā. Vietējās biedrības “Rūjienas Ievas” vadītāja Vija Ķauķe uzsver, ka senioru kopiena pilsētā ir ļoti aktīva, labprāt piedalās izglītojošās un citās aktivitātēs un iedvesmo arī tos, kas vēlas dienas pavadīt ērtā dīvānā. “Galvenais, lai ir kustība, – nedrīkst apstāties! Mūsu mērķis ir aktivizēt pirmspensijas un pensijas vecuma sievietes, celt viņu pašapziņu, izstrādāt un realizēt pasākumus, kas vērsti uz sabiedrības izglītošanu un mērķtiecīgu brīvā laika izmantošanu.”
Viss sākās ar dāmu klubiņu
Biedrības stāsts aizsākās tālajā 1997. gadā, kad pieņēma likumu par pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu. Toreiz vairākas Rūjienas kundzes izlēma, ka pietiek nīkt pa mājām, un nodibināja nelielu klubiņu, lai vienkārši būtu starp savējiem un atrastu jaunu jēgu ikdienai. Ar laiku, piesaistot projektus, 2004. gadā klubiņš pārtapa par oficiālu organizāciju ar skanīgu vārdu “Rūjienas Ievas”. Tagad biedrībā pulcējas 24 dāmas vecumā no 62 līdz pat 99 gadiem, bet nesen ar lepnumu nosvinēta vienas bijušās dalībnieces 101 gada jubileja. Lai gan sirmā kundze veselības dēļ uz sanāksmēm vairs nenāk, biedres viņu regulāri apciemo mājās.
Reizi mēnesī “Rūjienas Ievas” sanāk uz lielo kopsapulci, kurā obligāti tiek sveikti mēneša jubilāri. Par šo sirsnīgo tradīciju Vija stāsta ar īpašu aizkustinājumu: “Mēs reizi mēnesī sapulcējamies, apsveicam jubilārus un uzaicinām kādu viesi. Ir daži labi seniori, kas savā mūžā nekad nav svinējuši personisku jubileju, un viņi ir laimīgi, ja viņus atceras un pasniedz ziedus. Tam ir patiešām liela nozīme.” Taču “Ievas” nav tikai pasīvas klausītājas – viņas iesaistās pilsētas dzīvē. Kad vienīgajā Rūjienas bruģētajā ielā vecais trotuārs bija kļuvis bīstams, dāmas gāja pie pašvaldības un panāca, lai to salabo. “Mums Rūjienā bija viena vienīgā iela ar bruģi, un tur trotuārs bija briesmīgā stāvoklī. Mēs aicinājām pārstāvjus no vietējās varas, runājām un panācām, ka ielu ieliek tāmē. Tapa jauns trotuārs, un tika izvietoti soliņi,” stāsta Vija.
Tikpat cieša sadarbība ir ar Rūjienas tautskolu un tās vadītāju Gitu Zariņu – abas organizācijas sadzīvo zem viena jumta un viena otru nemitīgi papildina. Lai tautskolas pagalms būtu mājīgāks, dāmas pašas uzrakstīja projektu un sarūpēja masīvu koka galdu ar soliem, ko tagad var izmantot visu gadu. Tieši ap šo galdu katru rudeni atdzīvojas Rūjienas slavenie pagalma svētki. Vija ar patiesu smaidu atceras: “Pagalma svētki tautskolā notiek katru rudeni, un mēs tur vienmēr esam klāt. Pagājušajā gadā sīpols ienāca pagalmā – “Brantu” saimniece vārīja lielu katlu ar sīpolu zupu, stāstīja visu par sīpolu un cienāja ar sīpolu ievārījumiem. Citu gadu bija biete, bet šogad tēma ir maize – no grauda līdz kukulītim. Tur ir cienasti, tirdziņi un mājražotāji ar saviem labumiem.”
Dzīvesprieks jūtams arī dziesmās un ceļojumos. Biedrības paspārnē dzimušais dziedošais ansamblis “Ievas” pulcē ap divpadsmit dāmu, un tajā ar apskaužamu sparu joprojām dzied 99 gadus veca dalībniece. Ansamblis brauc uzstāties uz pansionātiem, kaimiņu pagastiem un tālākiem novadiem, bet šovasar mēroja ceļu uz Ogri, lai piedalītos Latvijas Pensionāru federācijas rīkotajos sadziedāšanās svētkos. Biedrība uztur siltu draudzību ar Mazsalacas senioriem, Valmieras kolektīvu “Mežābele” un pat diviem Rīgas dienas centriem – “Rasu” un Vidzemes priekšpilsētas apvienību. Bez visa pasākumu virpuļa atrodas laiks arī nesavtīgam atbalstam – kāda no biedrības dalībniecēm jau divas reizes nosūtījusi pašadītu vilnas zeķu sūtījumu uz Ukrainu.
Bet kur tad palikuši vietējie vīri? Vija ar humoru atzīst: “Lielākā daļa no mums ir atraitnes. Vīrieši nenāk un parasti saka – ja te būtu kāršu spēles, tad vēl varētu nākt, bet citādi esot garlaicīgi. Toties, kad mēs braucam ekskursijās, viņi gan labprāt grib tikt līdzi!”
Paaudžu pieredzes apmaiņa
Mācīšanās un jaunu prasmju apgūšana “Rūjienas Ievām” patiesībā nav nekāds jaunums, bet gan gadiem zināms dzīvesveids, kas kalpojis par lielisku ģenerālmēģinājumu gaidāmajai skolai. Tautskolas telpās jau iemēģināta roka datorzinībās, viedtālruņu lietošanā, e-veselības sistēmā un internetbankā. Lekcijas par finansēm un aizsardzību pret telefonkrāpniekiem vadījusi pašu biedre Inese Vīksna, kura savulaik ilgus gadus pavadījusi bankas darbā un prot sarežģītus jautājumus izskaidrot vienkāršā, cilvēcīgā valodā. Lai uzturētu možu garu un kustīgumu, dāmas apguvušas nūjošanu, jogu un vingrinājumus pirkstiem un rokām, ko ierādījusi bijusī bērnudārza medmāsa.
Aizkustinoša pieredze bija septiņu nodarbību cikls, kurā seniori tikās ar vietējās skolas pusaudžiem. Par šo sirsnīgo paaudžu satikšanos Vija stāsta ar neviltotu siltumu: “Mums bija septiņas nodarbības kopā ar 7. klases skolēniem, un tas bija ārkārtīgi interesanti. Pirmajā reizē mēs visi kopā cepām picas, citās reizēs kopīgi sacerējām dzeju. Tas viss bija domāts, lai veicinātu kontaktu un mazinātu plaisu starp senioriem un pusaudžiem.”
Šis kopīgais darbs nojauca jebkādu aizspriedumu sienu un kliedēja stereotipus par jaunatni. Vija uzsver: “Pusaudži ir pilnīgi normāli! Mūsdienu jaunatne ir ļoti rosīga, zinoša un interesējas par visu ko. Ar viņiem vienkārši vajag runāt un darboties kopā.”
Zināšanas nāk pie cilvēka
Viss līdz šim piedzīvotais ir bijis tikai iesildīšanās posms lielajam lēcienam, kas sāksies 1. oktobrī. Šis rudens iezīmē būtisku pagrieziena punktu visā Latvijā – beidzot dota zaļā gaisma pilnvērtīgam, sistemātiskam un nepārtrauktam mācību procesam senioriem. Rūjienas pusē projektu uzņēmies īstenot Valmieras novada fonds tā vadītājas Patrīcijas Siliņas vadībā, un šī programma aptvers ne vien Valmieru un Rūjienu, bet arī Mazsalacu, Rencēnus un Matīšus.
Šāda decentralizācija ir projekta lielākā vērtība – nodarbības nekoncentrēsies tikai lielajos reģionu centros, liekot lauku sirmgalvjiem lauzīt galvu par to, kā uz tām nokļūt, bet notiks tuvāk cilvēkiem viņa pagastos. “Mācības notiks gan Valmierā un Rūjienā, gan Rencēnos, Mazsalacā un Matīšos. Tas darīts ar nolūku, lai katrā vietā senioru biedrība justos patiesi piederīga šim projektam un cilvēki varētu doties uz nodarbībām tieši savā dzīvesvietā,” Rūjienas tautskolas vadītāja Gita Zariņa uzsver šīs pieejas nozīmi. Mācību programma ir veidota mērķtiecīgi un daudzpusīgi – no padziļinātām digitālajām prasmēm līdz veselības saglabāšanai, emocionālajai labbūtībai un drošībai.
Rūjienas dāmas jau laikus sanāksmēs formulējušas savus ieteikumus un aicina projekta vadītājus uz kopsapulcēm, lai līdz pēdējam sīkumam izrunātu nodarbību plānu. Vija Ķauķe atzīst – darba būs daudz, taču tas nevienu nebaida. “Mēs esam kopīgi pārrunājušas savas vēlmes un ieteikumus. Vienai daļai vēl ir podziņu telefoni, jo viņas nemāk ar viedtālruņiem rīkoties, bet tas viss ir jāapgūst, jo dzīvē to vajag. Kaut kādu daļu mēs jau esam mācījušās, bet atkārtošana taču ir zināšanu māte! Galvenais ir nākt kopā, apgūt jauno un neapstāties.”
Publikācija sagatavota ar Labklājības ministrijas ESF+ projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finansiālu atbalstu sabiedrības informēšanai par senioru skolām.
